06/11/2016
Raksts publicēts žurnālā „Psiholoģijas Pasaule”, 2006/05.
Tulkots no smilšu spēļu terapijas izdevuma „Zeitschrift fur Sandspiel-Terapie” Nr.17, 2004. gada novembris ( sadarbībā ar Lindi fon Keizerlinku un Latvijas Ģimenes Psihoterapeitu biedrību. Tulkojusi Ārija Servuta).
Eva Siga
VĪRIEŠA ANIMA
Anima ir vīrieša neapzinātās sievišķās dabas atspoguļojums. Tā veido viņa iekšējo priekšstatu par sievišķību, ko viņš atspoguļotā veidā piedzīvo reālā sievietes tēlā. Bet aiz anima tēla stāv arī Lielās pirmmātes arhetips tās pozitīvajā un negatīvajā aspektā, kāda tā mums atklājas visu kultūru un reliģiju senajās sieviešu dievišķībās. K.G.Jungs animu sauc par „dvēseles valdnieci” un par „ārkārtīgi dramatisku bezapziņas saturu”.
Anima ir dvēseles dzīves norišu izpausme un spontāns zemapziņas produkts. Tā nosaka vīrieša erosu un līdz ar to viņa spējas veidot attiecības. Animā vīrietis piedzīvo arī sarežģījumus emocionālajā sfērā, piemēram, uztraukumu, īgnumu, eiforiju, sajūsmu, iemīlēšanos u.c., ko viņš nereti interpretē kā jūtas un diemžēl pārāk bieži arī neizprot tās. Daudzreiz tam nav pat nekāda sakara ar īstām jūtām un pieķeršanos. Tā emocionālās problēmas var izraisīt attālināšanos vai agresiju, un līdz ar to arī nekontrolētu afekta stāvokli.
Individuācijas procesā satikšanās ar savu emocionalitāti ir lielākais un grūtākais vīrieša darbs. Pamatā mātes kompleksa ietekmē atbrīvošanās no mātišķā ir neizbēgama. Taču tā mūsu kultūrā – atšķirībā no aizvien vairāk izmirstošajām, tā saucamajām primitīvajām kultūrām – ir ļoti maz pazīstama, un tādēļ arī netiek pietiekami atbalstīta un veicināta. Gluži pretēji – K.G.Jungs raksta, ka tam būtu vajadzīgs neuzticīgs eross, tāds, kurš spēj aizmirst māti un nodarīt pāri pats sev, atstājot pirmo mīļāko savā dzīvē. Tādēļ, paredzot šo smago zaudējuma iespēju, māte vīrietim rūpīgi mācījusi uzticības, atdošanās un lojalitātes tikumu, lai pasargātu viņu no draudošā morālā trieciena, kas saistīts ar dzīves risku. Jungs turpina, ka uz šādu dzīvi pavedina lielā, ilūzijas izraisošā anima. Tā vedina ne tikai uz tādiem dzīves aspektiem kā saprātīgums un lietderīgums, bet arī uz tas šausmīgajiem paradoksiem un divdomībām, kur labais un ļaunais, panākumi un neveiksmes, cerības un vilšanās ir līdzsvarā. Vīrietim tas nozīmē pieņemt dzīves izaicinājumus, lai arī ko tas viņam nozīmētu. Ja viņš to nedarīs, sekas var būt neirožu veidošanās. Jungs uzskata, ka galvenais projekciju veidojošais faktors ir anima, respektīvi, bezapziņa, ko pārstāv anima. Tur, kur tā parādās – sapņos, vīzijās un fantāzijās – tā izpaužas personificētā veidā un tādējādi apliecina, ka tai pamatā esošajam faktoram piemīt visas sievišķai būtnei raksturīgās iezīmes.
Anima nav apziņas izdomājums, tā ir spontāns bezapziņas produkts; tā nav arī mātes aizstājējs, bet liekas, ka visas tās numinozās īpašības, kas mātes imago (=tēlu) padara tik ietekmīgu un bīstamu, nāk no kolektīvā animas arhetipa, kas no jauna iemiesojas katrā zēnā.
Anima saista vīrieti ar iracionālo, neaptveramo, neizskaidrojamo viņā. Ta viņam ir sveša, jo viņa apzinātā vīrišķā daļa tiecas vairāk uz racionālo, loģisko prātu. Projekcijā viņš piedzīvo animu arī kā „sievieti mistēriju”. Visbeidzot šī mistērija jeb noslēpums ir viņa paša sievišķā dvēseles daļa. Salikt un pieņemt to ka sevis paša realitāti ir viņa dzīves uzdevums.
Vēlākais otrajā dzīves pusē klūst nepieciešams doties iekšējā ceļojumā, psihes labirintos, Lielās Mātes valstībā, jūtu un emociju pasaulē. Runa ir ne tikai par emociju piedzīvošanu, jūtu izdzīvošanu ar kādu citu personu, bet gan par savu apzināšanos, savu jūtu pasaules izprašanu ar visām tās bailēm, agresivitātes izpausmēm, noteiktu psihisko veidojumu izstumšanu no apziņas u.c.
Es aizvien no jauna piedzīvoju, cik bezpalīdzīgi vīrieši (izņēmums nav arī psihologi) reaģē uz jautājumu: „Ko jūs jūtat?” vīriešiem var būt intensīvas un mīlestības pilnas jūtas pret citiem, bet bieži viņi nezina un pat nenojauš, ko jūt paši pret sevi. Anima, iekšējā sieviete, grib, lai to ievērotu un sajustu, jo tā ir vīrieša dzīves neatņemama sastāvdaļa. Taču mūsu sabiedrība, kurā valda patriarhāli racionāla domāšana, ignorē, pat pilnībā noliedz animas vērtību un svarīgumu un līdz ar to dabas gudrību. Tas notiek ārējā pasaulē un redzams dabas izpostīšanā, bet vīrieša iekšienē valda tukšums, jūtu trūkums un emocionāls trulums. Noteicošais ir darbošanās, seksualitāte, profesionalitāte, ārējie panākumi kā vienīgais dzīves saturs un identitātes apliecinājums. Tas var izraisīt slimības, sirds infarktu un ātru nāvi. Kari, ļaunums, atriebības kāre ir animas negatīvo daļu izpausme. Par to katru dienu uzzinām no plašsaziņas līdzekļiem. Tās ir kolektīvās sekas, bet to pamatā vienmēr ir indivīdu emocionālo problēmu kopums. Mēs visi esam atbildīgi par savas pasaules stāvokli. Iekšējās un ārējās pasaules veidošanā svarīga nozīme ir vīrieša un sievietes attieksmei pret sievišķo, pret erosa principu.
Vīrieši, kam ir labs kontakts ar savām jūtām, ir droši par sevi, viņi nav pārlieku godkārības varā un necenšas nemitīgi sevi pierādīt. Viņi prot labāk tikt galā ar savu mainīgo garastāvokli, spēj attīstīt diferenciālāku personisko etiku un apzinātak rīkoties ar varu. Vīrišķais vīrietī kļūst par īsteni vīrišķu, tikai satiekoties ar animu, ar patiesu iekšējo autoritāti.
Ja anima vīrietī ir napzināta, to sajūt it sevišķi sievietes. Viņas kļūst vai nu par vīrieša garastāvokļa un mazvērtības izpausmju objektiem, vai arī tiek pārvērtētas un dievinātas. To saskatīt ir ļoti svarīgi, jo daudzi cilvēki jau bērnībā nav uztverti savā dziļākajā dvēseles būtībā, bet gan ir bijuši savu vecāku neapzināto vēlmju un priekšstatu projekcijas objekti.
Daudzi attiecību konflikti ir animas un animus sadursme, pie tam abos partneros dominē viņu neapzinātās, pretējā dzimuma daļas. Jungs norāda, ka šādi konflikti esot visā pasaulē un noritot apmēram vienādi. Jūtas, kuras daudzkārt piedzīvo kā attiecības un mīlestību, var izrādīties vienīgi projekcija. Tā pazūd, tiklīdz projekcija ir noņemta un tiek integrētas un dzīvotas atbilstošās dzīves daļas. Varbūt vīrieši atkal meklē sev jaunu, vēl nenobriedušu sievieti, lai viņu sievišķībai būtu piemērots objekts, jauna mūza, jauna „māte” vai seksa partnere. Turklāt pastāv briesmas, ka tā viņi izvairās pievērsties paši savai animai un nokavē nepieciešamo briedumu. Ja, piemēram, sieviete, kādās attiecībās attīstās, satiek savu animus, tad viņa kļūst pašpārliecinātāka, labāk atspoguļo sevi un savas dzīves situāciju. Ja vīrietis kopīgajā dzīves ceļa apstājas savā attīstībā, tas var būt attiecību izjukšanas cēlonis.
Anima ir bezgalīga, taču aiz tās slēpjas visa dzīve. Viņa ir lielā dzīves un dabas dieviete ar visām tās funkcijām jeb darbībām, arī dzīvības devēja un dzīvības ņēmēja, tādēļ vīrieša animas izpausmes formas ir ļoti svarīgas un nosaka dzīves jēgu un kvalitāti. Satikšanās ar animu ir ļoti nozīmīga kā individuālajā, tā kolektīvajā līmenī. Jo animas, dabas, emociju izstumšana un neievērošana noved pie negācijas un bojāejas. Jūtas ir mūsdienu smadzeņu pētniecības objekts. Zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka aiz katras domas un katras darbības vispirms stāv jūtu impulss. Ja tā apstiprināsies, jūtu sfēra mūsu rietumu pasaulē iegūs pilnīgi jaunu vērtību nozīmi. Tad dabaszinātniski būs pamatots un tiks akceptēts tas, ko gadiem ilgi jau zinājuši un nojautuši psihologi.
Es esmu guvusi pieredzi, ka daudzi vīrieši, kuri atraduši ceļu uz smilšu spēļu terapiju, ir satikuši savu sievišķo daļu. Anima atspoguļojas viņu smilšu bildēs, kas veidojas kā dabas skati, ta parādās visa veida sieviešu figūras, reizēm arī personificēti kādas konkrētas sievietes tēlā un smilšu bildēs, kas atklāj mātes kompleksu. Smiltis kā „zeme”, ūdens kā jūtu simbols, spēles spontānais raksturs ir pamats patiesai un neviltotai dvēseles valodai, kas manifistējas smilšu spēle. Tā ir zemapziņa, kas piepilda smilšu bildes ar savu garu, vitālo enerģiju, dvēseles kustību, arhetipiskajiem spēkiem un personīgam izjūtām.
Smilšu bildēs izpaužas neapzinātais un nepietiekami pārdzīvotais, piemēram, vecie konflikti, ievainojumi, nedzīvotā un neizdzīvotā dzīve un nākotne. Mūsdienu vīrietī un sievietē tās lielākoties ir jūtas un emocijas. Visbeidzot runa ir par līdzsvaru starp mūsdienu rietumu pasaulē valdošo logosa un novārta atstāto erosa principu. To pierādīs daži smilšu spēļu terapijas piemēri.
Fredijs (10 gadi, divas smilšu bildes)
Abas smilšu bildes radās mūsu pēdējā kopīgajā sesijā, jo Fredijs pārcēlās uz citu pilsētu. Pārcelšanās diena bija zināma jau ilgāku laiku.
1.smilšu bilde: Pils
Kā nocietināta māja pils pieder sievišķai, tātad animas daļai. Tā sargā, dod patvērumu, un tas funkcija ir uzņemt un pasargāt. Pili ir cēlušas cilvēka rokas, tatad tas celtniecība ir saistīta ar apziņas darbību, ar animas darbu. To var uzskatīt arī par sievišķo patību.
Fredija veidojums smiltīs atgādina Yoni-Lingam (vagīnu un peni), kas ir austrumu pretstatu saplūšanas simbols. Šajā nozīmē tas ir arī paštēls, kas radies terapijas procesa beigās.
2.smilšu bilde: Kaķis
Nobeigumā Fredijs sausajās smiltīs pavisam ātri izveidoja kaķi no krāsainiem akmentiņiem. Kaķis ir neatkarīga, pilnība nekad nepieradināma sievišķā instinkta simbols. Kaķis dara, ko grib, nepielāgojas, dabū to, kas viņas vajadzīgs, nekautrējas, neko sev neliedz, ir godīgs un tiešs. Kaķis, tāpat kā daba, ir nežēlīgs un nejūrīgs.
Marija Luīze fon Francs „Sievišķā pasakā” raksta par kaķi kā dzīves prieka un jautrības simbolu. Kaķis uzvedas kā princese un ir savā veidā dievišķs. Tas nozīmē arī, ka kaķis ir pretstats eksistenciālām bailēm. Saistībā ar mūsu instinktu var dot mums daudz vairāk drošības. Kaķi bieži parādās nedrošu sieviešu sapņos, kurās dominē animus. Tas ir kaķis, kas grib pie viņam, tā ir drosme dzīvot neatkarīgi un rīkoties pēc acumirklīgas ierosmes. Tas pats attiecas uz Frediju, kurš vecāku šķiršanās dēļ bija kļuvis nedrošs un šajā smilšu bildē saliek vienu animus aspektu, kas viņam palīdz dzīvot pēc savas brīvas gribas, patstāvīgāk un arī neatkarīgāk no savas mātes. Es ceru, ka viņš ar iekšējo kaķi jūtu un instinktu sfērā attīstīsies autonomi un nepielāgosies, ko reizēm uzskata par sava veida nespēju veidot attiecības. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai zens un vīrietis būtu patstāvīgs un atbrīvotos no mātišķā.
Šajā nozīme abas smilšu bildes bija cerīgs terapijas darba ar Frediju noslēgums.
Rolfs (11.gadi, viena smilšu bilde)
Smilšu bilde: Meitenes seja
Rolfa vecāki viņa dzimšanas brīdī bija narkomāni. Māte šobrīd ir „tīra” un viņai ir izveidojies mīlas sakars ar citu partneri. Jaunais patēvs nesaprotas ar padēlu, un tas zēnu nomāc. Rolfs ir dažas reizes sapņojis par savu bioloģisko tēvu, un es ieteicu viņiem satikties. Bet māte no tā baidās, jo zēna tēvs joprojām ir atkarīgs no narkotikām. Rolfs ir mākslinieciski un muzikāli apdāvināts zēns, un smilšu bildes norada uz veselīgu bērna attīstību bez lieliem psihiskiem traucējumiem. Tomēr ģimenes apstākļu dēļ viņš bieži ir bēdīgs un nomākts.
Meitene smiltīs ir izveidota apbrīnojami labi, tai ir „šika” frizūra un ķieģeļu kleita. Tā smaida, skatās draudzīgi un nevis bēdīgi, varbūt mazliet nedroši, varbūt arī šķelmīgi. Šajā bildē Rolfs satiek savam vecumam samērā nobriedušu animas daļu. Tas liecina par to, ka zēnā ir notikusi un arī turpmāk iespējama laba jūtu attīstība. Tādēļ arī viņš stipri cieš no zināma emocionāla vēsuma, no mātes nespējas izrādīt mīlestību, kā viņa man pati to atzina. Visa smilšu bilžu sērija un šī diferencētā meitenes bilde ļauj man apgalvot, ka Rolfam ir apdāvināta, „vesela” personība, un ir cerība, ka reiz viņš atradīs pats savu, lai arī ne vienmēr vieglāko ceļu dzīvē.
Hanss (21 gads, četras smilšu bildes)
1.smilšu bilde: Vīrieša seja ar zirnekli
Šajā smilšu bildē mēs redzam ļoti senu seju. Šāda veida sejas visbiežāk parādās smiltīs. Es tajās redzu sava veida pirmcilvēku, mūsu iekšējo, mūžseno, dabīgo, cilvēcisko esamību, mūsu patību. Sejas bieži izskatās kā maskas, tām parasti ir lieli maņu orgāni – ausis, deguns, mute. Hansa smilšu bildē gliemežvāki it ausis, spirāles acis, sarkanajā mutē ir betona „cigārs”. Ap muti ir smalku ēveļskaidu bārda. No otras puses, smilšu bilde parāda mums arī problēmu. Uz blakus zaļam krūmam sēž liels zirneklis. Zirneklim – kā visiem simboliem – ir divējāda nozīme. Indiāņiem zirneklis ir Lielā Vērpēja, tas sēž sava tīkla vidū un tādējādi ir arī patības simbols. Taču Hansa veidojumā parādās drīzāk simbola negatīvā puse – problemātiskais mātes komplekss. Zirneklis uzglūn savam upuriem, kas sapinušies tīklā, un iepin tos arī pats, lai vēlāk izsūktu viņiem dzīvības sulu. Zirneklis simbolizē kompleksā saglabātu un no kompleksa nākošu mātišķumu, kas sagrābj savus bērnus, grib tos paturēt, „izsūc” viņus. Šajā smilšu bildē zirneklis sēž uz galvas, jādomā, ka tas ietekmē jaunā vīrieša domāšanu. Smilšu bildē redzams, ka Hanss primārajā, sākotnējā identitātes sfērā „sēž” mātes problēma. Diemžēl es nezinu, vai Hanss ir ticis ar to galā, jo terapija bija pirmām kārtam vērsta uz viņa plānoto izglītību. Mātes problēmas risināšana var prasīt vairāku gadu darbu, jo tās pārvarēšana vīriešiem ir viena no visgrūtākajām. Šobrīd Hansa laulība ir laba, viņš jūtas droši, bet var gadīties, ka kaut kas no neizstrādātās mātes problemātikas saglabājas projekcijā un kādu dienu izraisa attiecību konfliktus.
2.smilšu bilde: Mandala
Šajā smilšu bildē piedzimst sarkana ola. Sarkanā ir asiņu, uguns, dzīves un erosa, emociju un aktivitātes krāsa. Kā sievišķā krāsa tā saistās ar ķermeni, Māti Zemi; kā vīrišķā – ar cīņu, drosmi, dusmām, garīgo uguni.
Daba pieder lielajai sievišķajai sfērai, tādēļ dabas ainavas smilšu bildēs vienmēr atspoguļo animu. Individuācijas process ar savu pretstatu saplūšanas mērķi ietver sevī arī atkalapvienošanos ar mūsu arhaisko dabu un izpaužas dabas ainās.
Ola ir universāls radīšanas pirmtēls. Mīts vēsta, ka Ēģipte radās no zoss olas. Kāds grieķu mīts stāsta par Erota piedzimšanu no olas.
Hansa veidotajā smilšu bildē no dzīlēm iznirst kaut kas jauns, kas dzen asnus – jauna, vēl nezināma un neapzināta dzīves iespēja. Abas metāla bultas varētu norādīt uz vīrietiskumu, uz radīšanu, apaugļošanu, un skaitlis divi – uz atbilstošu apziņas attīstību.
Ar bultām varētu būt izteikts arī negatīvais mātes komplekss, kas redzams bildē ar zirnekli uz sejas galvas ar tās destruktīvajiem vēstījumiem. Hansa bērnībā jūtu izpausme ģimenē bija nabadzīga, lai gan viņš raksturo attiecības ar māti kā tuvas un ar tēvu sirsnīgas. Māte varētu būt bijusi dominējošā.
3.smilšu bilde: Akmeņaina, arhaiska, „pirmatnēja daba”
Mēs atkal redzam dabas bildi, vēl pirmatnēju, akmeņainu, drīzāk skarbu ainavu ar savdabīgu koku, kuram nav lapu. Zaļie augi un dzeltenās puķes meklē sev ceļu caur akmeņiem pretī saulei un gaismai. Šķiet, ka jūtu trūkums Hansa bērnībā tomēr bijis ļoti raksturīgs. Pēc sarkanās olas, pēc tā jaunā, kas piedzima, tagad caur cieto un akmeņaino dvēseles augsni laužas cauri vāja, jauna dzīvība. Puķes un augi ir veģetācijas simboli. No psihiskā viedokļa tie simbolizē vēl neapzinātas jūtas. Koks ir iekšējās, psihiskās izaugsmes atribūts, šajā nozīmē tas var būt arī patības simbols. Koks simboliski attēlo personības attīstību. Lai gan šajā bildē ir, tomēr tas vēl ir diezgan vājš.
4.smilšu bilde: Smiltis ar „pavedieniem”
Hanss sacīja, ka viņš vēl tā nekad neesot izbaudījis pavasari, kā šogad. Varbūt, ka šajā smilšu bildē pavisam liegi ienācis viņa dvēseles pavasaris. Pavedieni atgādina dzīvas būtnes, kādas saskatāmas zem mikroskopa. Krāsas ir saistītas ar jūtām, smalkie krāsainie akmentiņi varētu liecināt par to, ka ļoti dziļi zemapziņā notiek jūtu aktivizēšanās. Hanss runāja par sešiem pavedieniem. Kā zināms, no pavedieniem izgatavo audumu. Senas auglības dievietes, it sevišķi likteņu dievietes bija vērpējas un audējas. Viņu rokās bija cilvēka dzīves pavedieni. Vīrieša liktenis ir sievišķā, tātad animas rokās. Skaitlis seši nozīmē „radīšanu un tapšanu, jo tas ir sievišķā skaitļa divi un vīrišķā skaitļa trīs savienošanās (coniunctio)”.
Tāpēc smilšu bilde varētu norādīt uz ļoti dziļi neapzinātu pretstatu saplūšanu. Smilšu bildes savā arhaistiskajā izpausmē un tās, kas norāda uz kaut ko primāru jeb sākotnēju, ļauj nojaust, ka Hans ir guvis traumu, iespējams, agrā bērnībā. Eventuāli pat prenatālajā periodā. Kopumā Hans izveidoja 18 smilšu bildes un anima problēmu tālāk nerisināja.
Hanss izmācījās par skolotāju un šodien ir laimīgs ģimenes tēvs, viņam ir divi bērni. Nesen viņš īstenoja savu karstāko vēlēšanos – iegūt mūziķa izglītību. Liekas, ka viņš ir atradis savu ceļu, kā tikt galā ar emocionāliem ievainojumiem, izpaust sevi un līdz ar to pietuvoties gabaliņu tuvāk savai patībai. Visnotaļ iespējams, ka dzīves otrajā pusē kļūs nepieciešams padziļināti risināt neapzinātās problēmas.
Helmūts (25 gadi, viena smilšu bilde)
Smilšu bilde: Krūtis
Krūtis iznirst no pazemes kā no jūras, kā divas atsevišķas salas, atstājot nedaudz sterilu, izolētu un vientuļu iespaidu – nav ķermeņa. Krūtis simbolizē māti barotāju vai Lielo Māti, kas dāvā dzīvību un dod barību. Tās noteikti ir saistītas ar Helmūta mātes kompleksu. Šim vīrietim pietrūka siltuma, drošības sajūtas un mīlestības.
Viņam ļoti pietrūka emocionālā kontakta ar vecākiem. Fiziskajā līmenī tas galvenokārt bija tēvs, kurš vārīja ēst un uzņēmās barības apgādi. Krūtis varētu būt norādījums uz arhetipisko resursu aktivizēšanos, uz vēlmi pabarot sevi pašam. Iespējams, ka bezķermeni9skums, sterilitāte, izolētība no rāda uz grūtībām veidot attiecības ar šo iekšējo kvalitāti, jo viņa attiecības ar sevi pašu, savu vīrišķību, savu ķermeni un savām izjūtām bija ļoti sliktas. Krūtis izskatās arī kā divas apziņas salas, kas iznirst no lielās mātišķās jūras - un attiecībā uz pieminēto problemātiku – aizsteidzas nedaudz priekšā apziņas tapšanai. Krūtis var uzskatīt arī par svarīgu viņa animas aspektu, par atdalīšanos no mātišķā un atbilstošas paša kvalitātes attīstības. Lai ko tās arī nenozīmētu, krūtis atspoguļo viņa sievišķo daļu un aktivizē atbilstošas psihiskās enerģijas sfēras.
Helmūts ienesa sesijās daudz sapņu, tādēļ intensīvi varēja strādāt arī šajā līmenī. Terapijā viņš bija ļoti atvērts un aktīvs, mājās daudz zīmēja, centās apgūt psiholoģijas zināšanas un gadu gaitā pabeidza psiholoģijas studijas ASV.
Ervīns (ap 50, divas smilšu bildes)
1.smilšu bilde: Smilšu sieviete
Sievieti apņem daudz ziedu un divas mušmires. Ervīna komentārs: ”Es nezinu, vai viņa guļ uz miršanas gultas. Kapsētas bilde, pilnīgi viņa māte, itāļu kapsēta, sterils. Glorifikācija.”
Klienta māte vēl dzīva. Šajā smilšu bildē, kā viņš pats saka, viņa redzama uz miršanas gultas. Viņa māte ir itāliete. Viņa tiek cildināta kā sieviete. Smilšu bildē valda sterilitāte, iztrūkst jūtu dzīvīguma, pietrūkst dzīvības. Vai animas mātišķajā daļā kaut kas nomiris, kļuvis neauglīgs? Vai māte tiek novērtēta par augstu? Šajā smilšu bildē skaidri izpaudās klienta mātes problēma.
2.smilšu bilde: Sievietes torss
Ervīns ir apmulsis un pārsteigts, ka kaut ko tādu izveidojis.
Šajā smilšu bildē viņš pieļauj dabisko sievišķo, akcentē kaunuma zonu. Ervīns ir attēlojis vienu no animas aspektiem, kas neatbilst viņā apzinātajam sievietes tēlam. Viņš ir estēts, un sievietes, kuras viņam patīk, atbilst plaši izplatītam sievietes tēlam un ir slaidas, elegantas, gudras. Darbā ar vīriešiem esmu piedzīvojusi, ka dažiem no viņiem patīk galvenokārt šādas sievietes, bet zemapziņā viņi redz korpulentas, ar pilnīgam krūtīm, sievišķīgi mātišķas sievietes. Reiz kāds vecāks vīrietis pēc tam, kad smiltīs bija izmantojis lielas un resnas dievietes figūru, kautrīgi man atzinās, ka labprāt gribētu nolikt galvu starp šādām krūtīm. Zemapziņā dzīvo apaļīgas auglības dievietes arhetipiskais tēls ar tās mātišķajām, barojošajām, sargājošajām, ka arī seksuālajām īpašībām.
Iespējamo grūtniecību, kas attēlota resna vēdera veidā, es reizēm piedzīvoju vīriešu veidotajās smilšu bildēs. Lielākoties viņi paši ir pārsteigti par savu veidojumu un tikai vēlāk ierauga, ko viņi patiesībā ir attēlojuši. Es priecājos par šo smilšu bildi, jo man šķiet, ka tajā anima nes sevī jaunu, sagatavotu dzīves un jutu attīstības iespēju.
Karls (pāri 40, piecas smilšu bildes)
1.smilšu bilde: Sievišķa būtne ar nokārtu galvu
Figūrā ir kaut kas depresīvs un nomācošs. Tā ir noliekusies uz priekšējo labo stūri, kuru es – ja tas ir tik uzsvērti ka šajā smilšu bildē – uzskatu par mātes arhetipa atrašanās vietu. No personīgās daļas, priekšpusē pa kreisi, paceļas falla formas veidojums ar nosmailinātu galu. Karls izjuta lielu spiedienu, sūdzējās par attiecību problēmām, par nespēju nodoties savam lielajam, virzošajam mākslinieciskajam talantam. Viņš strādāja par mākslas terapeitu kādā klīnikā, bet terapijas laikā izveidoja pats savu privātpraksi.
2.smilšu bilde: Baltais zirgs
No stūra ar akmeņiem un sausiem kokiem virzienā uz parku ar dieviešu statujām pārtiltu lec balts zirgs.
Baltais zirgs, instinktu spēka simbols, kas stāv aiz individuācijas procesa, atstāj postošo situāciju personīgajā sfērā un lec uz nākotnes stūri, uz parku, kas ar sieviešu arhetipiskām figūrām ir sievišķās dabas daļa. Tas ir pirmais solis ārā un pāri, pāri pār upi, kas savieno vecāku kvadrantus jeb daļas (pa kreisi tēva daļa, pa labi priekšpusē – mātes). Dzīves upi simbolizējošā upe, kuras ūdens iepriekšējā smilšu bildē, likās, stāv uz vietas, šajā bildē plūst, bet pagaidām vēl vecāku sistēmā. Tai vēl jāatrod savs, iekšējs dzīves tecējums pašai savā plūduma ritmā.
3.smilšu bilde: Pie ūdens ar apskāvušos pāri un balto zirgu
Ierašanās jūras krastā. Jūra ir Lielās pirmmātes zemapziņas simbols, no tās pasaulē rodas visa dzīvība. Ūdens reprezentē jūtas un, kā to zinām šodien, ļoti jūtīgi reaģē uz emocionālām izpausmēm. Šī ir mīlestības bilde, saplūšana dabas klusumā, iekšējā dvēseles pasaulē. Karla pašreizējā dzīvē nekas tamlīdzīgs nenotika. Attiecības ar sievu viņam par lielu nožēlu nebija labas un arī seksuālajā dzīvē viņam neveicās.
4.smilšu bilde: Ala mežonīgā dabā ar sievieti un baltu putnu
Pēc iepriekšējās smilšu bildes ar vīrieša un sievietes savienošanos un pēc spēcīgās smilšu bildes iedarbības Karls paša mežonīgās un vēl nepieradinātas dabas dziļumos satiek savu iekšējo sievieti. Un tas pretstatā koptajam parkam un dievietēm (2.smilsu bilde), kas varētu norādīt uz drīzāk tradicionālu, apziņai tuvāku psihisko stāvokli. Abas smilšu bildes varētu parādīties arī pretējā secībā – vispirms satikšanās ar animu, tad savienošanās. Zemapziņa ir vienmēr loģiska, bet ne mūsu apziņai, kurai tā vienmēr runā paradoksos. Varbūt, ka sajā smilšu bildē no savienošanās ir dzimis kas jauns – savas iekšējās sievišķības apzināšanās jaunā kvalitātē. Vairākās Karla smilšu bildēs parādās putns vai vairāki balti putni. Tie ir sievišķā gara simboli kā, piemēram, baltais balodis – vecās dievietes pavadonis vai Svētais Gars, kas lidinās virs ūdeņiem. Šis dievišķais gars dzīvo mūsu dvēselē, tikai mēs to neredzam, bet tas atkal un atkal no jauna parādās šādās dvēseles stāvokļa bildēs.
5.smilšu bilde: Ainava ar dunci
Man šķiet, ka šī smilšu bilde (kas atgādina vagīnu, pilnu ar baismīgiem dzīvniekiem, kuriem, lienot ārā, uzbrūk ar dunci, tādēļ abās pusēs dažādas maskas) parāda drosmi nonākt konfliktā ar savu negatīvo, iekšējo neapzināto saturu, kas koncentrējas zemapziņā, arī mātes kompleksā. Duncis ir vīrišķības iemiesojums. No vienas puses, tas ir cīņas un iznīcināšanas, bet no otras puses, analizēšanas un atšķiršanas simbols. Briesmas, ka maigās attiecības ar viņa jūtu pasauli varētu apdraudēt vecie, negatīvie, neapzinātie un destruktīvie spēki, kas ir kompleksa pamatā, ir lielas. Šajā smilšu bildē ir pieteikta cīņa pret negatīvā mātišķā un sievišķā pārspēku, tā sakot, pret medūzu. Vīrieša Es, kas kļuvis stiprāks, satiekoties ar savu dabu, uzsāk apzinātu konfliktu. Tam ir gan daļēji personīgas, gan arī kolektīvas iezīmes. Personīgā konflikta risinājumā var apvienoties vairāku ģimenes paaudžu problemātika. Turklāt varoņa cīņa pret zemapziņas pārspēku ir arhetipisks notikums, cilvēka attīstības daļa, kas attēlota mītos un pasakās. Tā ir Karla cīņa pret negatīvajām jūtām, kas parādās arvien no jauna, pret depresīvu noskaņojumu, sliktu garastāvokli, kas viņu pēkšņi var pārņemt. Tā nav obligāti cīņa pret, jo, cīnoties pret kādu vai pret kaut ko, mēs ar šo apkarojamo objektu sasaistāmies vēl ciešāk. Tā drīzāk ir apzināšanās, kā un kāpēc tas notiek. Lielu palīdzību šajā procesā var sniegt K.G.Junga izstrādātā aktīvā imaginācija, kad vīrietis vienlaikus sarunājas ar savu iekšējo sievieti vai citām atbilstošām figūrām un sarunas laikā uzzina, kas slēpjas aiz viņa problēmas.
Nobeigums
Šī ir tikai neliela ar animu saistīto smilšu bilžu izvēle. Es esmu pārliecināta, ka veidošana smiltīs aktivizē animas daļu vīrietī un, pieļaujot iekšējo, sievišķo pasauli sevī, palīdz viņam atrast jaunas, dziļākas attiecības ar sevi. Darbojoties smiltīs, piedodot iekšējai pasaulei formu un ļaujot tai kļūt redzamai, vīrietis satiekas ar to tieši. Lai arī smilšu bildes klientiem netiek skaidrotas, jo animas sakarā vārdi drīzāk nāk par sliktu, nevis par labu, tomēr viņš reaģē emocionāli. Un galu galā svarīgi ir, lai vīrietis nonāktu pie savām jūtām visās to pozitīvajās un negatīvajās izpausmēs, lai viņš tās sajustu, izjustu un pieņemtu, lai arī kādā veidā tās parādītos viņa iekšējā pasaulē; lai viņš saskatītu, kādus draudus rada viņā darbojošās un bangojošās lielās emocijas, lai cik gudrs un racionāls viņš parādītos ārējā pasaulē.
Tāpat kā dievietes, arhetipi kā tādi, iemieso transpersonālus spēkus, tā arī satikšanās ar animu vienmēr paver ceļu un dod ievērojamas garīgas attīstības iespējas. Attiecības ar dievišķo veidojas caur jūtām, mīlestību, caur iekšējo sievišķo, lai arī dievišķais nav ne vīrišķais, ne sievišķais princips, bet, pēc manām domām, cilvēkā mājojoša, viņa prātam netverama universāla instance.
