What are the opening hours?

Monday 09:00 - 20:00 Tuesday 09:00 - 20:00 Wednesday 09:00 - 17:00 Thursday 09:00 - 17:00 Friday 09:00 - 17:00

Anetes Dauģes privātprakse

Home
Latvia
Riga
Anetes Dauģes privātprakse

Contact information, map and directions, contact form, opening hours, services, ratings, photos, videos and announcements from Anetes Dauģes privātprakse, Riga.

Apguvusi fizioterapiju Rīgas Stradiņa universitātē un iegūtās prasmes pielieto praksē, apvienojot medicīniskos rehabilitācijas principus un individuālās treniņu programmas. Publicētā informācija, ieteikumi un padomi ir domāti visiem, kuriem interesē veselība no fizioterapeita skatupunkta, tomēr, šī informācija nav pilnīga un neaizstāj konsultāciju pie ārsta vai fizioterapeita.

23/07/2025

🌿🟠 Spriedzes tipa galvassāpes bieži rodas no trigerpunktiem kakla un plecu muskuļos – īpaši subokcipitālajā zonā (galvas pamatnē) un augšējā trapeces daļā.
Šie punkti rada sāpes, kas izstaro uz galvas priekšpusi, acu zonu un deniņiem.

✅️ Attēls pa kreisi:
Parāda sāpju izstarošanas zonu, kas saistīta ar subokcipitālajiem trigerpunktiem.
Sāpes bieži jūtamas pakausī, deniņos un aiz acīm.

✅️ Attēls vidū:
Anatomisks skatījums uz subokcipitālo muskuļu grupu.
Šie dziļie muskuļi, kas savieno galvas pamatni ar kakla skriemeļiem, var būt saspringti ilgstošas sēdēšanas, stresa vai nepareizas stājas dēļ.

✅️ Attēls apakšā pa labi:
Attēlots trigerpunkts augšējā trapecē, kas izraisa sāpes galvā, deniņu zonā, kaklā un žoklī.

Simptomi, ko tas var izraisīt:
✔️ Galvassāpes pakausī vai aiz acīm
✔️ Reibonis vai nestabilitāte
✔️️ Redzes miglošanās vai troksnis ausīs️ ✔️Mentāls nogurums un grūtības koncentrēties

✨️ Ja vēlies praktiski iemācīties, kā palīdzēt savai galvas pamatnei, pievienojies 18. augusta lekcijai par galvassāpju mazināšanu un galvas pamatnes atbrīvošanu.

🟠 Pasākuma saite zemāk 👇
https://www.facebook.com/share/19UqWV8nZo/

15/07/2025

🌿 Kāpēc tev sāp pakauša daļa — un ko ar to darīt?

Ja tev:
🔸️bieži sāp galvas aizmugure vai spranda,
🔸️ ir sajūta, ka galva ir smaga vai it kā būtu jāsatur,
🔸️ parādās reiboņi, kad grozi galvu,
🔸️ vai tu jūti acu sasprindzinājumu bez redzama iemesla —
tad ļoti iespējams, ka vainīgi ir mazie pakauša muskuļi, kurus redzi šajā attēlā.

---

🧠 Ko jāzina?

Šie muskuļi atrodas ļoti dziļi, tepat pie galvaskausa pamatnes. Viņi: – stabilizē galvas stāvokli,
– ir saistīti ar redzes un līdzsvara sistēmu,
– kļūst aktīvi pie sliktas stājas, ekrāniem un stresa.

Tos sauc par subokcipitālajiem muskuļiem – piemēram, re**us capitis posterior minor un obliquus capitis superior.
Tie var kļūt sāpīgi pat tad, ja sāp tikai acis vai žoklis, bet patiesībā vaina ir "apakšā" — sprandā.

---

🟣 Kā tas saistīts ar TMJ (žokļa locītavu)?

Pārsteidzoši daudziem cilvēkiem ir saspringti gan žokļa muskuļi, gan pakauša zona — un tās savā starpā "sarunājas":

ja žoklis ir saspringts, kakls automātiski kompensē,

ja kakls nav brīvs, žoklis biežāk nokļūst "cīņas gatavībā".

---

🌿 Ko darīt?

1. Pārbaudi savu galvas pozu dienas laikā. Vai galva "karājas" uz priekšu?

2. Mini tests mājās: noliecies ar galvu uz priekšu, aiztaisi acis un pavēro — vai jūti savilkumu pakauša daļā?

3. Atbrīvo muskuļus ar vieglu stiepšanu un elpu. Mierīgi atlaižot zodu pret krūtīm, elpo dziļi.

4. Fizioterapeits var tos atbrīvot tos manuāli vai caur īpašiem vingrinājumiem.

14/07/2025

🟣🟣🟣10 interesanti fakti par TMJ ( žokļa) locītavu

1. TMJ ir viena no sarežģītākajām locītavām cilvēka ķermenī — tā nodrošina gan atvēršanas/aizvēršanas, gan slīdošas kustības.

2. Žokļa muskuļi ir vieni no spēcīgākajiem ķermenī — spiediens var sasniegt līdz pat 90 kg.

3. 5–12% cilvēku vismaz reizi dzīvē izjūt TMJ traucējumus, piemēram, sāpes vai klikšķus.

4. Sievietes vecumā no 20 līdz 40 gadiem ir biežāk skartas – iespējams, hormonālu iemeslu dēļ.

5. TMJ disfunkcija var izraisīt arī galvassāpes, ausu sāpes, troksni vai reiboni.

6. Stress un zobu griešana (bruksisms) naktīs ir bieži iemesli TMJ sāpēm.

7. Nestabila stāja un kakla/plecu spriedze bieži pastiprina TMJ simptomus.

8. Relaksācijas tehnikas – elpošana, pašmasāža – var būt efektīvas bez medikamentiem.

9. Žokļa klikšķi ne vienmēr liecina par slimību, bet sāpes vai ierobežojumi ir signāls rīcībai.

10. Fizioterapija uzlabo muskuļu koordināciju un palīdz bez zālēm.

Aicinu pievienoties - 21.jūlijā Zoom par TMJ locītavas atbrīvošanu.

Uz tikšanos! 🌿

01/07/2025

🦵 Trendelenburga gaita – Kas tā ir un kā to uzlabot?

🔍 Kas ir Trendelenburga gaita?

Trendelenburga gaita ir īpašs staigāšanas veids, kurā ejot:

Iegurnis noslīd uz pretējo pusi (ne to, uz kuras kājas stāvam),

Un ķermenis noliecas uz vājo pusi, lai kompensētu muskuļu vājumu.

Tā rodas, ja vāji strādā gūžas sēžas muskuļi, galvenokārt vidējais gūžas muskulis (gluteus medius), kas palīdz noturēt iegurni taisni katrā solī.

🧠 Kāpēc tā rodas?

Trendelenburga gaita var parādīties:

pēc gūžas locītavas operācijām (piemēram, endoprotezēšanas),

pie muskuļu vai nervu bojājumiem,

pēc insulta vai ar vāju līdzsvaru,

vai vienkārši, ja sēžas muskuļi ir vāji un nestrādā pareizi(❗️)

🚶 Kā šo gaitu var labot?

Galvenais mērķis – nostiprināt sēžas muskuļus un uzlabot iegurņa kontroli.
To var panākt ar regulāriem vingrinājumiem.

💪 Ieteicamie vingrojumi:

Kājas pacelšana guļot uz sāna – lai trenētu gūžas nolaucītājus.

“Hip hikes” – iegurņa pacelšana uz viena pakāpiena.

Kāpšana lejup no pakāpiena – kontrolēta un stabili.

Soļošana ar gumiju (“monster walk”) – aktivizē gluteus medius.

Balanss uz vienas kājas – uzlabo stabilitāti un muskuļu darbu.

🧠 Papildus – kustību trenēšana:

Vingrošana spoguļa priekšā (vizuālā atgriezeniskā saite),

Gaitas filmēšana un analīze kopā ar fizioterapeitu,

Vingrinājumi korsetes un iegurņa stabilitātei.

📌 Ko pats vari darīt ikdienā?

Vingrot regulāri pēc fizioterapeita norādījumiem,

Vērot savu stāju – īpaši iešanas laikā,

Sēsties, piecelties un staigāt apzināti,

Atcerēties, ka gaita uzlabojas ar laiku un pacietību!

28/06/2025

🌿📗🌿 Iegurņa stāvoklis ir kā pamats mūsu ķermenim – tas ietekmē, kā mēs kustamies, cik stabili jūtamies un pat to, kā elpojam.

Daudzi cilvēki nemaz nepamana, ka viņu ikdienas sūdzības par muguras sāpēm, nogurumu vai stīvumu kājās var būt saistītas tieši ar iegurņa nevienmērību.

Kad iegurnis sasveras uz priekšu, bieži vien palielinās spiediens muguras lejasdaļā un saspringst gurnu priekšējie muskuļi.
Savukārt, ja iegurnis sliecas uz aizmuguri, kājas var justies smagas, un mugura var kļūt vājāka.

Šīs izmaiņas var ietekmēt mūsu ikdienas gaitas – pieceļoties no krēsla, paceļot smagumus, staigājot vai pat vienkārši stāvot rindā veikalā.

Mūsu ķermenis prasa līdzsvaru, un iegurnis ir kā tilts starp kājām un ķermeņa augšdaļu.

🌿 Šajā foto redzams, kā iegurņa stāvoklis var mainīt muguras un kāju muskuļu darbu. Ja iegurnis sasveras uz priekšu, muguras lejasdaļa veido lielāku izliekumu un gurnu locītāju muskuļi kļūst īsāki, kas var radīt spriedzi un sāpes. Ja iegurnis sasveras atpakaļ, muguras izliekums samazinās un kāju aizmugurējie muskuļi vairāk saspringst.

Šīs izmaiņas ietekmē gan mūsu kustības, gan pašsajūtu, tāpēc fizioterapijā svarīgi iemācīties apzināties un pielāgot iegurņa stāvokli ikdienā.

20/06/2025

🌿🌿Par žokļa locītavas (TMJ) un apkārtējo muskuļu nozīmi vispārējā labsajūtā

Pateicoties daudzu pacientu interesei un atsaucībai, esmu sagatavojusi paplašinātu skaidrojumu par žokļa locītavas jeb temporomandibulārās locītavas (TMJ) nozīmi ne tikai košanas un runas funkcijās, bet arī plašākā kontekstā – attiecībā uz galvassāpēm, spriedzi kakla un plecu apvidū, kā arī psihosomatisko labsajūtu kopumā.

Žokļa locītava ir viena no visbiežāk izmantotajām locītavām cilvēka ķermenī – tā iesaistās katrā ēdienreizes, runas un pat elpošanas kustībā. Tās darbība ir cieši saistīta ar galvas, kakla un sejas muskuļiem, bet to bieži aizmirst, kad parādās hroniskas sāpes vai diskomforts.

📗

Žokļa locītavas un muskuļu disbalansa ietekme

Kad žokļa muskulatūra (piemēram, m. masseter, m. temporalis u.c.) nonāk ilgstošā spriedzē vai tiek pārslēgta kādā no kompensējošajiem mehānismiem, var novērot virkni seku:

Galvassāpes: īpaši deniņu, pakauša vai pieres rajonā. Šīs sāpes var sajaukt ar migrēnu vai spriedzes tipa galvassāpēm, bet to avots bieži vien ir pārslogota žokļa muskulatūra.

Bruksisms (zobu griešana vai spiešana): kas nereti notiek naktī vai stresa situācijās, ietekmē zobu stāvokli, smaganas, izraisa žokļa sāpīgumu, kā arī mugurkaula augšdaļas sasprindzinājumu.

Kakla un plecu sāpes: caur miofasciālo ķēdi žokļa muskuļu saspringums atstāj ietekmi arī uz trapeces muskulatūru un augšējo mugurkaulu.

Trokšņi žokļa locītavā (klikšķi, berzes skaņas): tie var būt signāls par disbalansu starp žokļa disku un muskuļu sadarbību.

Slikta stāja un elpošanas paradumi: īpaši ja mute bieži atrodas atvērtā pozīcijā, veidojas ne tikai ortodontiskas problēmas, bet arī stājas izmaiņas.

Veģetatīvas nervu sistēmas pārslodze: hronisks sasprindzinājums žoklī var būt viena no ķermeņa stresa regulācijas sekām vai iemesliem.

🌿

Kāpēc tas ir svarīgi arī fizioterapijā?

Fizioterapeitisks skatījums uz žokļa locītavu iekļauj ne tikai lokālu masāžu vai mobilizāciju, bet arī dziļāku analīzi par:

Elpošanas modeli un mēles stāvokli miera stāvoklī

Kā pacients košļā un kā atver muti

Sejas simetriju un kustību koordināciju

Ieradumiem dienā un naktī (piemēram, roku vai zoda atbalstīšana, zobu saspiešana pie stresa)

Atbrīvojot pārslogotos muskuļus un atjaunojot harmonisku darbību starp galvas, kakla un žokļa struktūrām, iespējams būtiski mazināt ne tikai lokālas sāpes, bet arī uzlabot miega kvalitāti, koncentrēšanās spējas un kopējo labsajūtu.

📗

Ko var darīt pacients pats?

1. Apzināties žokļa sasprindzinājumu dienas laikā – vai zobi ir sakosti, mute atvērta, elpošana caur muti?

2. Mēģināt palaikam “atlaist” žokli, nolaist plecus un ievilkt elpu caur degunu.

3. Veikt vingrinājumus, ko ieteiks fizioterapeits ( tie ir jāsagatavo individuāli, jo žokļa muskulatūra bieži nav simetriska, teiksim košļāšanai izmantojot vienu pusi !) , lai stiprinātu vājās vietas un atslābinātu pārslodzes zonas.

4. Novērot miega kvalitāti – vai no rīta jūtat stīvumu deniņos, sāpes žoklī vai saspringumu sejā?

---

1. Schiffman et al., 2020 (J Oral Facial Pain Headache)

2. Yap et al., 2022 (Diagnostics)

3. Vilanova et al., 2021 (J Clin Med)

4. Di Giacomo et al., 2023 (Cranio)

5. Osiewicz et al., 2020 (Pain Res Manag)

11/06/2025

🌿📗 Žokļa locītava – vairāk nekā tikai žoklis

Mēs bieži domājam, ka žoklis ir tikai ēšanai vai runāšanai. Bet zinātne rāda: žokļa locītava (TMJ) ir kā tilts starp galvu, mugurkaulu un iegurni.

🧠 Zinātniski pierādīts:

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar žokļa disfunkciju bieži sastopamas arī posturālas izmaiņas, piemēram, muguras lejasdaļas sāpes vai iegurņa asimetrija.
→ (Giannakopoulos et al., 2013; Shim et al., 2015)

Temporomandibulārā locītava ir cieši saistīta ar kakla un muguras muskuļiem caur fascijām un nervu tīklojumu. Tas nozīmē, ka pat neliels saspringums sejā var "atbalsoties" tālāk ķermenī.

Savienojums starp žokli un quadratus lumborum (jostas muskulatūra) tiek aprakstīts funkcionālās anatomijas un neiroloģiskās integrācijas teorijās – ķermenis kompensē vājumu vienā daļā ar pārmērīgu aktivitāti citur.

→ (Comerford & Mottram, 2012)

Kāpēc tas ir īpaši svarīgi?

Mūsu žoklis nav izolēts. Tas "sazinās" ar iegurni – caur nerviem, muskuļu ķēdēm un refleksiem. Kad žoklis tiek pārslodzēts (piemēram, bruksisms, stress, trauma), ķermenis meklē līdzsvaru — bieži kompensējot ar lejas muguras muskuļiem, kā redzams augšējā piemēra gadījumā.

🎯 Unikāli:

Dažreiz sāpīga žokļa problēma tiek atrisināta nevis ar žokļa masāžu, bet gan aktivizējot vāju iegurņa muskulatūru vai atbrīvojot spriedzi mugurā.

09/06/2025

🌿⚘️🌿 Mugurkauls un iekšējo orgānu savienojums

Mugurkauls nav tikai balsts ķermenim – tas ir arī galvenais ceļš, pa kuru smadzenes sazinās ar iekšējiem orgāniem. Attēlā jūs redzat, kā katra mugurkaula daļa (piemēram, T6, L2 u.c.) ir tieši saistīta ar noteiktiem iekšējiem orgāniem – piemēram, aknām, nierēm, zarnām, aizkuņģa dziedzeri u.c. Tas nozīmē, ka mugurkaula stāvoklis ietekmē ne tikai kustības, bet arī orgānu darbību.

🟤 1. Balanss un stāja – pamats orgānu brīvai darbībai

Ja mugurkauls nav līdzsvarā – piemēram, ir sagāzies uz priekšu vai uz sāniem – iekšējiem orgāniem var trūkt vietas vai tikt saspiesti nervu ceļi, kas tos apgādā. Tas var izraisīt gremošanas traucējumus, elpošanas grūtības vai pat ietekmēt hormonālo sistēmu.

🟤 2. Stabilitāte – mugurkaula "sargātājs"

Mugurkaulu balsta muskuļi, īpaši dziļie vēdera un muguras muskuļi. Ja šie muskuļi ir vāji vai slikti koordinēti, mugurkauls kļūst nestabils, un tiek traucēta nervu plūsma uz iekšējiem orgāniem. Tas var izpausties kā sāpes, nogurums vai neregulāra iekšējo sistēmu darbība.

🟤 3. Kustīgums – bez brīvas kustības nav dzīvības kvalitātes

Katram skriemelim ir jākustas. Ja kāds mugurkaula posms kļūst stīvs (piemēram, T6–T9, kas ietekmē kuņģi un aknas), tas var izraisīt sāpes un arī funkcionālus traucējumus šajos orgānos.

✅ Ko pacients var darīt?

Uzturēt labu stāju ikdienā.

Regulāri kustēties un elpot dziļi, lai uzturētu mugurkaula kustīgumu.

Apmeklēt fizioterapeitu, lai novērstu kustību ierobežojumus vai nestabilitāti, ko pats pacients nevar izkoriģēt ar vingrojumiem.

Mācīties aktivizēt dziļos muskuļus, pie stājas, gaitas ikdienas kustībās.

29/05/2025

🌿 Gaitas stereotips ir cilvēka iešanas (gaitas) raksturīgais kustību modelis, kas atkārtojas automātiski un koordinēti. Tas ir neapzināts, individuāls kustību „paraugs”, kurā ietilpst:

roku un kāju kustību sinhronizācija,

ķermeņa svara pārvietošana no vienas kājas uz otru,

kājas atbalsta un šūpošanās fāze,

ķermeņa stāvoklis telpā.

Šis stereotips veidojas bērnībā, kad cilvēks iemācās staigāt, un tas saglabājas nemainīgs, ja vien nav traumu, neiroloģisku traucējumu vai ortopēdisku problēmu. Gaitas stereotipu izmanto arī fizioterapijā, lai novērtētu un koriģētu kustību traucējumus.

✅Pareizs, labs gaitas stereotips ir:
✅Simetrisks,
✅ Ritmisks un koordinēts,
✅ Bez sāpēm,
✅Ar stāvu, līdzsvarotu stāju,
✅Normālu soli garumu,
✅ Pareizu pēdas atbalsta secību (papēdis → pēdas vidusdaļa → pirkstgals),
✅Roku un kāju kustību saskaņotību (pretējā roka kustas ar pretējo kāju).

Šāds gaits nodrošina efektīvu, stabilu un ekonomisku( spēka patēriņa ziņā) pārvietošanos.

19/05/2025

🌸🌿 Parasimpātiskā nervu sistēma – lai būtu līdzsvarā 🌿🌸

Kad atrodamies dabā, mūsu organismā notiek konkrētas, zinātniski pierādītas izmaiņas:

– Sirdsdarbība kļūst lēnāka. Sirds vairs nav trauksmes un gatavības režīmā – samazinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte, kas parasti paātrina sirdsdarbību stresa situācijās. Sirds sāk pukstēt mierīgāk, asinsspiediens stabilizējas, un organisms pārslēdzas uz atjaunošanās režīmu.

– Samazinās kortizola līmenis – stresa hormona daudzums asinīs samazinās.

– Elpošana kļūst dziļāka un vienmērīgāka.

– Aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma, kas ir atbildīga par atjaunošanos, miegu, gremošanu un iekšējo mieru.

Pat 15 minūtes dabā spēj samazināt muskuļu spriedzi un mazināt trauksmes sajūtu.

Tā nav slinkošana vai laika izšķiešana. Tā ir dziļi vajadzīga, fizioloģiska atpūta, kas palīdz ķermenim dzīvot līdzsvarā. Un viena no vienkāršākajām terapijām, ko varam sev sniegt katru dienu.

Ideāli – ja šo mieru apvienojam ar kustībām dabā.

02/05/2025

Fizioterapija man ir gan profesija, gan aicinājums. Kā speciāliste ikdienā palīdzu cilvēkiem atgūt kustību brīvību, mazināt sāpes un uzlabot dzīves kvalitāti pēc traumām, operācijām vai hroniskām saslimšanām. Mans darbs balstās uz zināšanām, praktisko pieredzi un nemitīgu profesionālo izaugsmi.

Tomēr dzīvē pienāk brīži, kad saproti – ar vien zināšanām nepietiek. Strādājot fizioterapijā, es sastopos ar cilvēku sāpēm, kas nav tikai fiziskas. Un tad rodas jautājums – kā palīdzēt dziļāk? Kā būt klātesošai brīžos, kad ķermenis ir vājš un dzīvesspars šķiet izsīcis?

RHEMA Bībeles koledžā pavadītie 2,5 gadi bija vairāk nekā tikai studijas – tie bija laiks, kad ieguvu dziļāku izpratni par dzīves principiem, cilvēka dabu un vārda spēku. Es iemācījos, cik nozīmīga var būt attieksme un miers, ko cilvēks ienes telpā. Šī pieredze un zināšanas palīdzēja nostiprināt ticību – ne tikai sev pašai, bet arī citu cilvēka iekšējam spēkam atgūties, augt un mainīties.

Man ir svarīgi sniegt ārstniecību, kas balstīta uz zinātni, bet papildināta ar cilvēcīgu izpratni un sirds klātbūtni. Jo tieši mazās detaļas bieži rada lielās pārmaiņas.

08/04/2025

🌿🌿 Par pēdu veselību un balansu:

Ja no rītiem sajūti stīvumu pēdās, pamēģini dažas minūtes palikt uz pirkstgaliem, tad uz papēžiem — tāds maigs pēdas pārvēliens, kas dod ķermenim signālu mosties.

Pēdas ir mūsu balsta un kustību sistēmas pamats — to propriocepcija ietekmē līdzsvaru, stāju un kustību koordināciju. Kad pēdu muskuļi tiek aktivizēti no rīta, tiek uzlabota arī smadzeņu-ķermeņa saikne.

Starp citu — pēdu velvju tonuss un aktivizācija (īpaši m. tibialis posterior un īkšķa saliecējmuskuļi) ir tieši saistīta ar balsta funkciju un stājas kvalitāti. Ja pēda strādā pasīvi, augšējām locītavām nākas kompensēt — un to mēs ātri jūtam ceļos, gurnos vai pat sprandā.

Address

Riga

Opening Hours

Monday	09:00 - 20:00
Tuesday	09:00 - 20:00
Wednesday	09:00 - 17:00
Thursday	09:00 - 17:00
Friday	09:00 - 17:00

Telephone

+37128384888

Website

http://www.anetedauge.com/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Anetes Dauģes privātprakse posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.