Veģetatīvās Distonijas Centrs

04/01/2026

Agneses stāsts ir spilgts piemērs tam, ka veģetatīvo distoniju ir iespējams uzveikt, neskatoties uz to, cik smagā formā tā izpaužas un cik ilgu laiku cilvēks jau cieš no tās radītajiem simptomiem. Agnesei bija sūdzības par sirdsklauvēm, reiboņiem, “miglainu galvu”, vēdera darbības traucējumiem, smakšanas sajūtu, iekšēju trīci, pastiprinātu svīšanu ikdienā, trauksmi un baiļu sajūtu, kā arī vājumu.

Tas bija teju pilns veģetatīvās distonijas raksturīgāko simptomu saraksts. Pirmās vizītes laikā veicām diagnostiku, lai saprastu, kur slēpjas problēma un kā tieši strādāt ar Agnesi, lai viņu atveseļotu no veģetatīvās distonijas. Tālāk jau nolikām pirmā seansa datumu un uzsākām atveseļošanās kursu.

Agnesei bija nepieciešams apmeklēt desmit seansus, reizi nedēļā, lai atbrīvotos no diskomfortu radošajām sajūtām.

Ceļš uz nosprausto mērķi nebija no vieglākajiem. Pēc trešā seansa sāka nedaudz samazināties iepriekš aprakstīto veģetatīvās distonijas simptomu intensitāte.

Pēc piektā seansa vēl bija klātesoši visi diskomfortu radošie simptomi, taču to izpausmes intensitāte jau bija ievērojami mazinājusies. Agnese turpināja apmeklēt nākamos seansus, paļaujoties ne tik daudz uz konkrētajā brīdī sasniegto rezultātu, cik uz pārliecību, ka uzveiksim veģetatīvo distoniju arī viņas gadījumā.

Ierodoties uz astoto seansu, no iepriekšējo simptomu klāsta Agnese atzīmēja vairs tikai nelielu trauksmi, kurai līdzi nāca smakšanas sajūta un grūtības ievilkt elpu. Un mēs turpinājām darbu.

Devītajā un desmitajā seansā novērojām rezultātu visā tā krāšņumā. Citēšu vārdus, ko Agnese teica, ierodoties uz desmito seansu: “Beidzot es atkal jūtos kā cilvēks. Nākot domāju, ko teikšu, kā pagājusi iepriekšējā nedēļa, un vienīgais, ko varu pateikt - labi! Nav nekā, ko varētu atzīmēt, kas būtu ne tā!”

Pašlaik esam ieplānojuši atkārtotu vizīti pēc mēneša, lai pārliecinātos, ka sasniegtais rezultāts ir stabils. Ir milzīgs prieks un gandarījums, ka Agnese var atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā, izbaudīt dzīvi un doties uz saviem mērķiem ar jaunu sparu!

Ar cieņu
Ivars Tilgalis

31/12/2025

Tuvojas gadu mijas laiks. Un, lai kā mēs to sauktu - par svētkiem, tradīciju vai simbolisku robežšķirtni, lielai daļai tas ir brīdis, kas tiek piepildits ar personīgiem rituāliem.
Kāds atskatās uz aizvadīto gadu un mēģina saprast, kas izdevās un kas palika nepabeigts.
Kāds nosprauž mērķus, raksta pateicības, sakārto domas.
Kāds sagaida pusnakti ar salūtiem, kāds klusumā, ar sevi.

Un tad rodas jautājums vai gadu mija patiešām ir kaut kas maģisks?

Ja skatāmies racionāli, nē. Pašā gadu mijā nav tāda “maģiska procesa”, kas automātiski ievestu mūsu dzīvi citā kvalitātē. Ja mēs šim brīdim nepiešķirtu nozīmi, dabā tas būtu kārtējais vakars un kārtējais rīts, kad atkal uzaust gaisma.

Taču cilvēks dzīvo ne tikai dabas ritmā. Cilvēks dzīvo arī laika ciklos, ko pats ir iemācījies skaitīt un strukturēt. Mēs skaitām dienas, nedēļas, mēnešus, gadus. Un gadu mijā noslēdzas viens cikls, sākas nākamais.
Gadu mija nav brīnums, tā ir struktūra.

Un tieši šīs struktūras mums ikdienā dažkārt pietrūkst. Skaidra “pirms” un “pēc”, skaidrs “es turpināšu tāpat” vai “es sāku citādi”.

Gadu mija, šī kārtējā divpadsmit mēnešu cikla maiņa, var kļūt par punktu, kurā beidzot sāc darīt to, ko sen esi vēlējies, bet esi atlicis.
Atlicis laika trūkuma dēļ.
Atlicis, jo prioritātes vienmēr bijušas citur.
Atlicis nepārliecības un baiļu dēļ.
Un reizēm atlicis vienkārši tāpēc, ka, dzīvojot grūti, cilvēks iemācās izdzīvot un atlikt sevi “uz vēlāku”.

Ja Tev ir veģetatīvā distonija, Tu zini, ko nozīmē “atlikt”.
Veģetatīvā distonija ir viena no tām problēmām, kas ļoti ātri kļūst par fonu visam. Darbam, attiecībām, plāniem, pat vienkāršai ikdienai. Tā ienes nogurumu, spriedzi, trauksmi, sajūtu, ka ķermenis uzvedas “nepareizi”, un galvā iemājo nemitīgs jautājums: “Kas ar mani notiek?”

Unsākas atlikšana:

“Pagaidīšu, varbūt pāries.”
“Tagad nav laika.”
“Sākšu pēc svētkiem.”
“Sākšu, kad būs stabilāk.”
“Sākšu, kad beidzot saņemšos.”

Taču veģetatīvās distonijas problēma ir tā, ka atlikšana rīkoties bieži vien kļūst par gaidīšanas režīmu, kas ievelkas mēnešos un gados. Un cilvēks pamazām pierod pie tā, kas patiesībā nav normāli. Pie pastāvīga saspringuma, trauksmes, neizskaidrojamām sajūtām ķermenī, pie noguruma, kas nav vienkārši atpūtas trūkums, bet gan iztukšots iekšējais resurss. Tā dod pauzi, bet ne virzību.

Gadu mija nav brīnums. Brīnums ir lēmums.
Es vēlos šo rakstu veltīt tieši tiem, kuri ir saskārušies ar veselības problēmām, īpaši ar veģetatīvo distoniju. Ne tāpēc, lai dotu vēl vienu iedvesmojošu frāzi, bet lai iedotu skaidru, mierīgu atgādinājumu. Šai veselības problēmai ir risinājums.

To saku nevis kā uzmundrinājumu, bet kā praktisku pieredzi, kas iegūta darbā ar cilvēkiem, kuri gadu laikā bija zaudējuši ticību, bet atguva dzīves kvalitāti, spēju dzīvot bez nepārtraukta saspringuma un simptomu diktāta.

Atveseļošanās nav nejaušība. Tā ir skaidri definēts process.

Tāpēc gadu mija var kļūt par atskaites punktu nevis maģijas dēļ, bet tāpēc, ka Tu beidzot izlem, ka nākamais cikls būs citāds. Ka šoreiz es neatlikšu sevi.

Mans novēlējums šajā gadu mijā.
Es vēlos Tev novēlēt nevis “brīnumu”, bet virzību.
Nevis tukšu optimismu, bet lēmumu.
Nevis vēl vienu gadu izdzīvot, bet sākt atgūt savu dzīves kvalitāti.

Lai jaunais gads ienes Tev cerību nevis kā emociju, bet kā darbību - spert pirmo soli, pārvarēt šaubas, uzsākt atveseļošanos un atveseļoties.

Ne tāpēc, ka datums ir īpašs.
Bet tāpēc, ka Tu beidzot izvēlies sevi.

Lai Tev jaunajā gadā izdodas pilnībā atbrīvoties no veģetatīvās distonijas un atgūt savu dzīves kvalitāti.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

24/12/2025

14/12/2025

Kāpēc veģetatīvā distonija statistikā izskatās “sieviešu problēma”, bet realitātē tā ir daudz plašāka?

Dažādos publiski pieejamos veselības pašnovērtējuma datos un aptaujās nereti parādās tendence - visbiežāk veģetatīvās distonijas simptomus atzīmē 18-34 gadus vecas sievietes ar augstāko izglītību un salīdzinoši augstiem ienākumiem. No pirmā acu uzmetiena tas var radīt iespaidu, ka veģetatīvā distonija ir konkrētas sociālās grupas “raksturīga” problēma. Taču praksē šāds secinājums ir pārāk vienkāršots.

Veģetatīvā distonija bieži netiek atklāti atzīta un tiek nēsāta par to nerunājot. Tas nozīmē, ka jebkura statistika šajā jautājumā ir jāuztver piesardzīgi, aptaujās redzamā daļa parasti ir tikai aisberga virsotne, taču patiesais apmērs daudz plašāks.

Kāpēc uz šādiem datiem nevar pilnībā paļauties?
Viens no galvenajiem iemesliem ir slēpšana. Cilvēki nereti apzināti neidentificē, nenosauc vai neatzīst simptomus, pat ja tie acīmredzami ietekmē ikdienu. Tas notiek nevis tāpēc, ka veģetatīvo distoniju pavadošie simptomi būtu mazsvarīgi, bet gan tāpēc, ka sabiedrībā joprojām pastāv spēcīgi aizspriedumi un veģetatīvā distonija tiek kļūdaini uztverta kā psihiska rakstura problēma vai personības vājuma pazīme.

Šāds uzskats ir maldīgs un pat kaitīgs. Veģetatīvā distonija neveido paralēles ar fizisku un emocionālu vājumu. Tā ir stāvoklis, kas var izpausties kompleksi - ar nervu sistēmas regulācijas traucējumiem, stresa fizioloģiju, miega, elpošanas, sirdsdarbības, gremošanas, hormonālās un citu organisma sistēmu disbalansu. Cilvēks var būt spēcīgs, disciplinēts, mērķtiecīgs un vienlaikus saskarties ar izteiktu veģetatīvās distonijas simptomātiku, kas būtiski iedragā dzīves kvalitāti.

Kāpēc sievietes statistikā parādās biežāk?
Šeit nozīmīga loma ir ne tikai bioloģijai, bet arī komunikācijai un sociālajiem ieradumiem. Sievietes biežāk atklāti runā par pašsajūtu, spriedzi, trauksmi, miega problēmām, emocionālo izsīkumu un citiem ķermeņa signāliem. Šī iemesla dēļ aptaujās viņu pieredze biežāk nonāk redzamajā zonā.

Savukārt vīrieši biežāk izvēlas klusēt, paciest un turpināt funkcionēt, līdz brīdim, kad to vairs praktiski nav iespējams izdarīt. Daļai vīriešu atzīt veģetatīvās distonijas simptomus nozīmē atzīt ievainojamību un tieši tas, sabiedrības stereotipu dēļ, var šķist nepieņemami. Kā rezultātā vīriešu pieredze statistikā nonāk retāk, lai gan realitātē simptomi var būt gan tikpat bieži, gan tikpat izteikti.

Kāpēc palīdzību meklē tik vēlu?
Manā “Veģetatīvās distonijas centra” praksē nereti sarunā ar klientu noskaidrojas, ka pirmās pazīmes bijušas jau bērnībā vai pusaudža gados. Paaugstināta jūtība uz stresu, miega traucējumi, sirdsklauves, reiboņi, gremošanas svārstības, elpas trūkuma sajūta, izteikta spriedze ķermenī, nogurums, panikas epizodes u. c. Taču ilgu laiku šie signāli tiek norakstīti uz rakstura īpatnībām, pārejošu periodu, pārslodzi, vienkārši nerviem vai neizgulēšanos un tamlīdzīgi.

Diemžēl pie lēmuma vērsties pēc mērķtiecīgas palīdzības daudzi nonāk tikai tad, kad sekas kļūst kritiskas:

attiecībās parādās nesapratne par otru, atsvešināšanās, pat ģimenes iziršanas draudi;

darbā krītas produktivitāte, pieaug kļūdu risks, nespēja kvalitatīvi veikt pat salīdzinoši vienkāršus darbus;

cilvēks sāk izvairīties no socializēšanās, pasākumu apmeklēšanas, ceļošanas un pat atbildības;

ķermenis vairs nepakļaujas tam, ko prāts liek darīt - pat ja cilvēks cenšas

Šajā posmā veģetatīvā distonija vairs nav “kaut kas fona līmenī” - tā kļūst par noteicošu faktoru dzīves ritmā, izvēlēs un attiecībās.

Ko darīt, lai šis stāvoklis neieilgtu?
Svarīgākais ir negaidīt “galējo brīdi”. Ja parādās atkārtoti, noturīgi, veģetattīvajai distonijai raksturīgi simptomi, kurus nevar izskaidrot ar vienkāršu nogurumu vai īslaicīgu stresu, ir vērts rīkoties savlaicīgi.

Praktiski tas nozīmē:

fiksēt simptomus un to dinamiku (kad tie parādās, cik ilgi turpinās, kas provocē, kas atvieglo);

nepalikt vienatnē ar minējumiem un vērsties pie speciālistiem, lai saprastu iespējamos simtomu cēloņus;

nepieļaut, ka stāvoklis kļūst par normu, pie kā vienkārši pierod;

pieņemt, ka atveseļošanās ir skaidri definējams process, kurā būtiska ir konsekvence, nevis varonīga paciešana.

Veģetatīvā distonija nav vājuma pazīme, un tā nav arī tēma, kuru būtu saprātīgi slēpt vai noniecināt. Statistika var radīt iespaidu, ka visbiežāk cieš jaunas, izglītotas sievietes, taču realitātē distonijas “neredzamā daļa” ir ievērojami lielāka. Īpaši tur, kur dominē klusēšana, stigma un ieradums visu izturēt vienatnē.

Mans ieteikums ir vienkāršs - pie pirmajām noturīgajām pazīmēm, kuras sakrīt ar veģetatīvajai distonijai raksturīgo izpausmi, rīkojieties savlaicīgi un meklējiet kompetentu izvērtējumu. Šī, it kā neredzamā, problēma var pakāpen*ski izpostīt karjeru, attiecības un sociālo dzīvi, taču tanī pat laikā - ar pareizu pieeju - ir iespējams atgūt stabilu pašsajūtu un dzīves kvalitāti, neatliekot līdz brīdim, kad klusēšanas cena jau kļūst pārāk augsta.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

07/12/2025

Vai “Veģetatīvās distonijas centrā” palīdzēs?

Šis jautājums ir saprotams un loģisks. Cilvēki, kuri saskārušies ar veģetatīvo distoniju, nereti jau ir izmēģinājuši dažādas pieejas un metodes, tomēr ne vienmēr ir piedzīvojuši nepārprotamus uzlabojumus savā pašsajūtā, lai droši varētu teikt, ka atveseļošanās notiek un veģetatīvās distonijas simptomātika samazinās. Rodas dabiska vēlme zināt: vai šoreiz būs citādi? Vai pēc vairākiem seansiem atkal neradīsies sajūta, ka virzība nav skaidra un rezultāts paliek nesasniedzams?

“Veģetatīvās distonijas centrā” šādas neskaidrības nepastāv. Sākot darbu ar katru cilvēku, ļoti ātri un precīzi ir iespējams noteikt, vai konkrētajā gadījumā varu palīdzēt un vai “Veģetatīvās distonijas centra” izmantotā metode konkrētajam cilvēkam būs efektīva. Tas notiek šādi.

Pirmā vizīte - diagnostika

Pirmajā vizītē veicam diagnostiku, kas ļauj saprast:
• vai es esmu īstais speciālists konkrētajai situācijai;
• vai veģetatīvās distonijas simptomi konkrētajā gadījumā ietilpst manā darbības laukā - tiek noskaidrots, kuras organisma sistēmas un kādi šo sistēmu funkciju traucējumi izraisa diskomfortu radošo simptomātiku;
• detalizēti atzīmējam, kuri simptomi pašlaik rada diskomfortu, un tie kalpo par atskaites punktu atveseļošanās procesā.

Pēc pirmās vizītes tiek izveidots atveseļošanās kursa plāns un uzsākts pats atveseļošanās process.

Pirmie seansi - kad viss kļūst skaidrs

Seansi notiek reizi nedēļā, un sākotnēji uzlabojumi var nebūt jūtami uzreiz. Ir pieļaujams, ka pirmie divi seansi neatstāj jūtamus uzlabojumus, jo katra cilvēka organisms reaģē atšķirīgi.

Tomēr jau pēc trešā seansa es varu droši pateikt, vai virzāmies uz pilnīgu atveseļošanos vai nē. Ja redzu, ka izvirzīto mērķi - atveseļošanos no veģetatīvās distonijas - varam sasniegt, mēs turpinām darbu. Ja nē, es to atklāti pasaku, lai cilvēks nevelta savu laiku un resursus virzienam, kas viņam nebūs efektīvs.

Savukārt, ja esam pārliecinājušies, ka atveseļošanās notiek, darbs turpinās pēc skaidra principa - vadāmies tikai un vienīgi pēc tā, kā samazinās pirmās vizītes laikā atzīmēto simptomu intensitāte un kā tie tālākajā seansu gaitā izzūd. No seansa uz seansu tam rūpīgi sekojam līdzi. Netiek pieļauts, ka cilvēks apmeklē seansu pēc seansa, nejūtot nekādas izmaiņas.

Kāpēc šī pieeja atšķiras?

“Veģetatīvās distonijas centrā” izmantotā metode krasi atšķiras no citām pieejām, kur cilvēkam jāpiedalās lielā skaitā procedūru, pirms vispār var sākt izvērtēt rezultātu un noskaidrot, vai tāds ir. Manā darbā nav vietas neskaidrībai - jau pēc pirmajiem pāris seansiem ir skaidrs, vai atveseļošanās notiek un kāda ir tās dinamika. Darba rezultāts ir skaidri novērojams pašsajūtas uzlabošanās veidā. Atveseļošanās ir skaidri definēts process.

“Veģetatīvās distonijas centra” pieeja ir vērsta uz atveseļošanos, nevis uz simptomu kontroli, to apslāpēšanu vai pielāgošanos tiem. Mērķis nav tikai justies mazliet labāk vai iemācīties sadzīvot ar simptomiem - mērķis ir, lai veģetatīvā distonija vairs nebūtu daļa no cilvēka dzīves. Ikdienas darbā atkal un atkal redzu, ka šis mērķis ir reāls - veģetatīvā distonija ir risināma veselības problēma, un cilvēki atgūst dzīves kvalitāti.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

04/12/2025

Nepamatota, pastāvīga trauksmes sajūta ir viens no biežākajiem, tomēr ne vienīgajiem signāliem, ka cilvēks, iespējams, ir saskāries ar veģetatīvo distoniju. Jāņem vērā arī tas, ka klātesoša trauksmes sajūta ne vienmēr liecina par veģetatīvās distonijas esamību.

Trauksmei var būt arī virkne citu iemeslu, piemēram, regulāri negulētas naktis, paaugstināts stress darbā vai attiecību krīze. Šādos brīžos trauksme ir normāla un saprotama organisma reakcija uz apkārt notiekošo.

Gadījumā, ja trauksme nemazinās un saglabā savu intensitāti pāris nedēļu garumā kopš tās parādīšanās brīža un klāt vēl pievienojas tādi simptomi kā sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, problēmas ar vēdera darbību, baiļu un bezpalīdzības sajūta, viegla aizkaitināmība, grūtības koncentrēties, depresīvs, nomākts garastāvoklis, kā arī panikas lēkmes, ir laiks vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus.

Ja medicīnisks pamatojums šiem diskomfortu radošajiem simptomiem netiek atrasts, varam spriest, ka cilvēkam ir veģetatīvā distonija un nepieciešams vērsties pie speciālistiem, kuri specializējas šīs problēmas risināšanā, lai uzsāktu atveseļošanos. Jo savlaicīgāk tas tiek darīts, jo ātrāk tiek atgūta iepriekšējā pašsajūta un dzīves kvalitāte.

Vai ir iespējams pilnībā atveseļoties no veģetatīvās distonijas? Atbilde lielākajā daļā gadījumu ir apstiprinoša. “Veģetatīvās distonijas centrā”, strādājot ar unikālu metodi, ir iespējams no veģetatīvās distonijas atbrīvoties salīdzinoši īsā laikā, nelietojot medikamentus un neapmeklējot psihologa konsultācijas.

Ja arī tu esi saskāries ar veģetatīvo distoniju, piesakies vizītei un atgūsti savas dzīves kvalitāti!

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

30/11/2025

Kad Jānis vērsās pēc palīdzības “Veģetatīvās distonijas centrā”, galvenie simptomi, kas Jānim sagādāja vislielāko diskomfortu, bija panikas lēkmes, nepamatota, pastāvīgi klātesoša trauksmes sajūta, kā arī spiedoša sajūta krūšu daļā un nerealitātes sajūta. Pēc Jāņa vārdiem dzīve viņam slīdēja garām kā filma, kurā viņš pats piedalījās tikai daļēji. Jau no rītiem viņš modās ar trauksmi, bija grūti iesākt dienu, pamosties un ieiet dienas ritmā. Jānim nebija spilgti izteiktu emociju – nedz iepriecinošu, nedz saviļņojošu, nedz arī izteikti bēdīgu. Visa dzīve šķita vienmuļīgi pelēcīga, pāri kurai dominēja trauksme.

Pirmās panikas lēkmes Jānim parādījās jau 13 gadu vecumā. Viņam šķita, ka kāds viņu žņaudz, trūka elpas un bija bailes, ka tūlīt, tūlīt notiks kaut kas neatgriezeniski slikts un viņa dzīve būs beigusies. Tagad Jānim jau ir 33 gadi, taču šīs lēkmes nekur nebija pazudušas, gluži pretēji – tās bija kļuvušas regulāras, un panikas lēkmēm bija pievienojušies arī citi diskomfortu radušies simptomi.

Apmeklējot “Veģetatīvās distonijas centru”, pirmie uzlabojumi sāka parādīties jau pēc trešā seansa. Simptomu intensitāte sāka mazināties. Tas Jānim ļāva pēc ilgiem gadiem atkal sākt sajusties labi. Pēc katra nākamā seansa pašsajūta turpināja uzlaboties, līdz ieguvām rezultātu, kad trauksme vairākas dienas pēc kārtas vairs neparādījās.

Turpinājām uzsākto atveseļošanās kursu, un rezultātā bija patiess prieks dzirdēt sajūsmu Jāņa balsī, ka viņš atkal ir sācis izbaudīt dzīvi un pats to veidot! Viņš pat nenojauta, cik ļoti veģetatīvā distonija bija viņu atdalījusi no dzīves, jo jau vairāk nekā desmit gadus veģetatīvā distonija nebija devusi iespēju savas sajūtas salīdzināt ar citām – ar to, kā var būt, kad regulāri nav trauksmes, panikas, kad nekas nežņaudz un ir iespēja veselīgi un cieši izgulēties.

Šobrīd Jānis profilakses nolūkos ierodas uz seansiem pāris reizes gadā. Viņam ir atgriezušās sajūtas, par kurām agrāk nebija pat nojausmas. Nāk Ziemassvētki, un pašlaik viņš izjūt un izbauda to Ziemassvētku noskaņu un sajūtu gammu, par kuru tik daudzus gadus bija tikai dzirdējis, bez iespējas to sajust.

Protams, man ir gandarījums par paveikto! Par to, ka mans darbs ir palīdzējis atgūt dzīves garšu kādam dēlam, vīram un tēvam.

Ar cieņu
Ivars Tilgalis

23/11/2025

Savā praksē nereti esmu saskāries ar cilvēkiem, kuri vēršas pēc palīdzības, sakot: “Man ir atgriezusies veģetatīvā distonija. Agrāk jau bija, bet veiksmīgi tiku ar to galā, taču tagad tā ir atkal klāt, un šoreiz saviem spēkiem vairs nevaru to apslāpēt.”

Sarunās nereti noskaidrojas, ka cilvēks patiesībā nemaz tik labi ar to nebija ticis galā. Lielākoties tika ieviesti dažādi ierobežojumi, apzinoties, ka, tos pārkāpjot, daļa no veģetatīvās distonijas simptomiem varētu atgriezties. Tādi ierobežojumi kā samazināts kafijas daudzums vai pilnīga atteikšanās no tās, stingri izveidots dienas režīms, izvairīšanās no lielām cilvēku masām, atteikšanās no koncertiem un masu pasākumiem, minimāla lielveikalu apmeklēšana, samazināts darba apjoms, kā arī citi ierobežojumi, kuru mērķis ir pēc iespējas saglabāt savu komforta zonu. Šai zonai ir skaidri noteiktas robežas un stingri noteikumi - ko drīkst un ko nedrīkst.

Šādos gadījumos nav runa par to, ka cilvēks būtu ticis galā un patiesi atveseļojies no veģetatīvās distonijas. Šo stāvokli drīzāk var saukt par problēmas “minimizēšanu” - centieniem to kontrolēt, kontrolēt trigerus, kas var dot iespēju veģetatīvās distonijas simptomiem izpausties pilnā intensitātē.

Saistībā ar veģetatīvo distoniju ir skaidrs: ja šķiet, ka tā ir “izārstēta” paša spēkiem, jautājums parasti nav vai veģetatīvā distonija ar savām izpausmēm atgriezīsies vai nē. Drīzāk jautājums ir - kad tā atgriezīsies, un nereti tā atgriežas ar stiprākiem simptomiem nekā iepriekš.

Zinot, cik ļoti veģetatīvā distonija spēj atņemt dzīves kvalitāti un nereti arī karjeru vai pat attiecības ar dzīves partneri, mēģinājumi ignorēt un apslāpēt tik nopietnu veselības problēmu paša spēkiem ir diezgan bezatbildīgi. Uz spēles ir vissvarīgākais, kas cilvēkam ir - gadiem veidota dzīve, darbs, attiecības - un riskēt ar to visu, paļaujoties uz eksperimentālām, ne uz ko nebalstītām pašārstēšanās metodēm, jāatzīst, ir diezgan bezatbildīgi.

Saprotot, ka, savlaicīgi vēršoties pie atbilstoša speciālista, veģetatīvā distonija ir stāvoklis, no kura iespējams salīdzinoši īsā laikā atveseļoties un atgriezties ierastajā ikdienas ritmā, var droši teikt: veģetatīvajai distonijai nedrīkst ļaut ierobežot Tavu dzīvi un Tavas izpausmes.

Piesakies uz vizīti un atgūsti savas dzīves kvalitāti arī Tu.

Ar cieņu
Ivars Tilgalis

16/11/2025

Viss ir tikai galvā. Manuprāt, šis ir viens no biežāk sastopamajiem uzskatiem par veģetatīvo distoniju. Raksturīgi, ka pārsvarā tā domā tie, kuri paši nav saskārušies ar šo stāvokli. Šāds maldinošs priekšstats var rasties tādēļ, ka veģetatīvās distonijas simptomātikai nereti nav iespējams atrast redzamu cēloni fiziskajā ķermenī. Līdz ar to var rasties secinājums – viss ir tikai “galvā”. Tāpat arī depresija, depresīvs un apātisks stāvoklis bieži pavada veģetatīvo distoniju, it kā vēlreiz apstiprinot, ka viss, kas ar to saistīts, ir psiholoģiska rakstura problēma.

Savukārt cilvēki, kuri paši piedzīvojuši veģetatīvo distoniju, apgalvo pretējo. Lai arī kā viņi censtos kontrolēt diskomfortu un simptomus ar prātu, domām, vizualizācijām, nomierinošām elpošanas praksēm vai citām metodēm – rezultāts parasti ir minimāls un īslaicīgs vai arī rezultāta nav vispār. Turklāt panikas lēkmes nereti notiek arī nakts vidū, miegā, kad nav negatīvu domu, pat tad, kad cilvēks ir aizgājis gulēt labā noskaņojumā. Šādi gadījumi, liekas, paši par sevi izslēdz iespēju, ka nepatīkamos simptomus izraisa apzināta prāta darbība.

Kā arī uzskats, ka veģetatīvā distonija nozīmē, ka dzīvē “kaut kas nav kārtībā”, var būt maldinošs. Esmu saticis daudz klientu, kuriem ir uzstādīta diagnoze veģetatīvā distonija, neskatoties uz to, ka viņiem ir lieliski darba apstākļi un stabils materiālais nodrošinājums, gādīgs partneris, labs ģimenes dzīves līdzsvars – taču veģetatīvā distonija neļauj to visu izbaudīt.

Atsaucoties uz iepriekš minēto, es nevaru piekrist uzskatam, ka veģetatīvā distonija ir “tikai galvā” un ka tā izzudīs, vienkārši mainot domāšanu, uzskatus vai izrunājot vecas traumas. Ar sava prāta darbību, domāšanu, rīcību noteiktās dzīves situācijās un pārdzīvojumiem mēs patiešām varam nonākt līdz stāvoklim, ko apzīmē ar veģetatīvo distoniju. Taču, lai ar to tiktu galā, ar domāšanu vien nepietiks.

Tas ir līdzīgi kā ar pārgalvīgu auto vadīšanu, kuras sākums rodams mūsu domās, uzskatos un kļūdainā situācijas novērtējumā. Šāda prāta algoritmu noteikta rīcība var novest pie avārijas. Taču avārijas sekas ar domāšanu vien vairs neizlabosi.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

14/11/2025

Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt viennozīmīgi ar “jā” vai “nē”, jo realitāte ir daudz niansētāka. Vispirms jāizprot pats veģetatīvās distonijas raksturs, kas jau pēc būtības atšķiras no tā, ko tradicionāli saprotam ar slimību.

Veģetatīvā distonija pati par sevi slimības nerada: tā neveido audu bojājumus, neizmaina orgānu struktūru un nav pierādāma kā patoloģija. Līdz ar to no medicīniskā skatu punkta nevar apgalvot, ka veģetatīvā distonija tiešā veidā izraisa konkrētas saslimšanas. Šādu cēloņu un seku ķēdi vienkārši nav iespējams izveidot.

Tomēr praksē ir novērojama citāda aina. Ilgstoša nervu sistēmas pārslodze, hroniska spriedze, pastāvīga trauksme un depresīvi stāvokļi pamazām maina to, kā ķermenis reaģē uz vidi un notikumiem. Šie faktori slimības nerada, taču tie veido fonu, kurā organisms funkcionē mazāk stabilā režīmā. Rezultātā, ja cilvēkam jau sākotnēji ir kāda vājāka vieta — gremošanas sistēmas jutīgums, asinsspiediena svārstības, spriedzes galvassāpes vai hormonālās sistēmas nestabilitāte —, veģetatīvā distonija var šīs problēmas pastiprināt. Tā nav slimības cēlonis, bet gan katalizators, kas ļauj esošajām veselības vājajām vietām izpausties spilgtāk.

Ja arī Tu saskaries ar veģetatīvo distoniju, neatliec. Neļauj, lai šis stāvoklis pārņem Tavu ikdienu. Strādājot “Veģetatīvās distonijas centrā”, es redzu, ka ir iespējams pilnībā atveseļoties un salīdzinoši īsā laikā atgūt līdzsvaru, stabilitāti un savu ierasto dzīves ritmu.

Piesakies vizītei un atgūsti savu dzīves kvalitāti jau tagad.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis

09/11/2025

06/11/2025

Personīgā izaugsme karjerā un veiksmīga personīgā dzīve ir nepieciešamas ikvienam, lai justos piederīgs, laimīgs un apmierināts ar savu dzīvi. Taču, saskaroties ar cilvēkiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, novērojams, ka gan personīgā izaugsme, gan privātā dzīve ārkārtīgi cieš. Vairumā gadījumu izaugsme ne tikai apstājas, bet arī regresē.

Darbā kļūst arvien grūtāk izpildīt esošos uzdevumus. Jomas, kurās agrāk cilvēks labi orientējās, kļūst arvien grūtāk aptveramas. Kļūst teju neiespējami uzņemties iniciatīvu un būt par “ledlauzi”, lai veicinātu karjeras izaugsmi.

Hobiji pamazām tiek atlikti malā uz “vēlāku laiku”. Nav resursu tiem pievērsties, kā arī tie vairs nesagādā iepriekšējo baudu, līdz pilnībā zūd interese par tiem. Publiskie pasākumi tiek apmeklēti arvien retāk, jo tajos arvien biežāk pārņem trauksmes un diskomforta sajūta.

Cilvēks sāk pamazām izolēties no apkārtējās pasaules, un ikdienā tiek atstāti tikai tie darbi un rīcība, kas nepieciešami, lai saglabātu darbu un ģimeni. Pārējais laiks aiziet, cenšoties sevi “savākt”, tikt pāri grūtajam stāvoklim un pašsajūtai, sakopot enerģiju nākamajai dienai. Līdz brīdim, kad personības attīstībai tik nepieciešamo izaugsmi ir aizstājusi tikai cīņa par izdzīvošanu līdz rītdienai.

Kādam var šķist, ka zīmēju ainu tumšās krāsās, taču, diemžēl, tā ir tik daudzi, kuriem tā ir ikdiena.

Tādēļ, ņemot vērā situācijas nopietnību, uzsvēršu – jau pie pirmajiem simptomiem, kuri sakrīt ar veģetatīvo distoniju, ir nepieciešams savlaicīgi vērsties pie attiecīgajiem speciālistiem, lai tos iespējami ātri novērstu. Jo vairumā gadījumu novērojams, ka veģetatīvā distonija radīs tikai lielāku problēmu, kas nebūs savienojama ar kvalitatīvi baudāmu dzīvi, un tās novēršana jau būs sarežģītāks un ilglaicīgāks process. Veģetatīvā distonija ir atrisināma problēma.

Kā efektīvu risinājumu veģetatīvās distonijas uzveikšanai piedāvāju alternatīvu, “Veģetatīvās distonijas centrā” izmantoto metodi. Nelietojot medikamentus, atbrīvoties no veģetatīvās distonijas ir iespējams relatīvi īsā laikā. Rezultātā cilvēkam ne tikai atkāpjas veģetatīvās distonijas diskomfortu radošie simptomi, bet arī uzlabojas garastāvoklis un skatījums uz dzīvi, atgriežas interese par hobijiem, apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem, izzūd trauksme, un miegs kļūst kvalitatīvs.

Ar cieņu,
Ivars Tilgalis