https://www.facebook.com/2327070557305359/

Elīna Zelčāne, PhD, geštaltterapeite, Riga (2026)

16/07/2025

RSU veiktā pētījuma par pēcdzemdību depresiju Latvijā pirmie rezultāti liecina, ka jaunās māmiņas nepievērš pietiekamu uzmanību savai psihiskajai veselībai, tādējādi nodarot kaitējumu gan sev, gan mazulim.
RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektore PhD Elīna Zelčāne stāsta par vērtīgām atziņām, kas atklātas projekta “Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā” ietvaros, kura mērķis ir validēt depresijas skrīninga skalas un noskaidrot iespējamos riska faktorus pēcdzemdību depresijai, lai agrīni to konstatētu un uzlabotu ārstēšanas pieejamību.
Pētījumā konstatēts, ka daudzas sievietes ar traucējumu pazīmēm nebija vērsušās pēc palīdzības kā iemeslus minot – atbalsta trūkumu, stigmu, loģistiskas grūtības un savu vajadzību upurēšanu bērna dēļ. Šie rezultāti uzsver nepieciešamību pēc vēl lielākas ģimenes ārstu iesaistes, psihiskās veselības tēmu iekļaušanas dzemdību kursos un rutīnas skrīninga ieviešanas, lai savlaicīgi identificētu traucējumus arī tām sievietēm, kuras pašas tos neapzinās vai neuzdrošinās meklēt palīdzību.

Vairāk: https://www.rsu.lv/aktualitates/rsu-mekle-risinajumus-pecdzemdibu-depresijas-aprupes-uzlabosanai

20/03/2025

Dāņu filosofs Sērens Kirkegors ir teicis, ka dzīve nav problēma, kas jāatrisina, bet realitāte, kas jāpiedzīvo.

Tas, protams, neatceļ faktu, ka dzīvē mums var būt daudz dažādu problēmu, kuras nākas risināt. Taču, manuprāt, šajos vārdos ielikts aicinājums nepalikt tikai pie sadzīviskās dimensijas, kurā nodarbojamies ar nepārtrauktu dzīves trūkumu novēršanu, vai tikai pie racionālās dimensijas, kurā mēģinām visu saprast un salikt pa plauktiņiem. Šķiet, Kirkegors vēlējās aktualizēt arī garīgo dimensiju, jo kā eksistenciālās filosofijas pārstāvi viņu interesēja tas, kā mēs pieredzam esamību šajā sašķeltajā un pretrunu plosītajā pasaulē.

Piedzīvot realitāti varam tad, ja vismaz uz brīdi spējam palaist vaļā kontroli un ļauties dzīves plūdumam, pieņemot eksistenci tās skarbumā un skaistumā vienlaikus.

Brīžos, kad izdodas ielikt iekavās jebkādu vērtējumu par sevi vai pasauli un vienkārši būt šajā mirklī, notiek īstā sastapšanās ar realitāti.

Man šovakar izdevās piedzīvot vienu šādu mikli.

PS. Fotogrāfijā Daugavas vecupe pie Ogres salas.

16/03/2025

Labgadījumi un mazie ikdienas prieki

Vakar sarunā ar draugu secināju, ka laviešu valodā nav vārda, kurš apzīmētu negaidītu, bet labvēlīgu notikumu. Mums ir vārds negadījums, taču būtu vajadzīgs arī vārds labgadījums.

Mēs mēdzam sarunās atsaukties uz dažādiem negadījumiem un nelaimes gadījumiem, bet man gribētos, lai biežāk izceļam arī labgadījumu nozīmi.

Vai tas nav labgadījums, ka laika ziņās sola apmākušos dienu, bet par spīti prognozēm uz 15 minūtēm izdodas noķert sauli? Vai tas nav labgadījums, ka veikalā ir palikusi pēdējā nocenotā "Cielaviņa", kura ir sagaidījusi tieši Tevi? Un vai tas nav labgadījums, ka par vārīties uzliktajiem rīsiem atceries tieši minūti pirms tie sākuši piedegt?

Ir arī lieli labgadījumi, ko iepretim nelaimes gadījumiem mēdzam saukt par laimīgiem gadījumiem. Es reiz radio nejauši dzirdēju dziesmu. Šī dziesma skanēja tieši tajā brīdī, kad man bija ļoti slikti, un es ilgojos pēc kāda, kurš pasniedz roku, lai palīdzētu man izkļūt no bedres. Es uzmeklēju dziesmas autoru, viņš pieskārās manai rokai, un es joprojām turu šo roku savā.

Manuprāt, izceļot un apzināti novērtējot labgadījumu un laimīgo gadījumu nozīmi savā dzīvē, mēs varam justies mazliet priecīgāki un pateicīgāki. Jo galu galā tā ir mūsu izvēle, uz ko fokusēties.

06/02/2025

Šodien Latvijā bijia augsts atmosfēras spiediens. Manā apkaimē arī lietus un daudz pelēkās krāsas, kas radīja tādu kā dūmaku un smagnējuma sajūtu ne vien dabā, bet arī manās emocijās. Savu devu smaguma pievienoja hospisa pacientu apciemojums. Parasti pēc ciemošanās slimnīcā ir gandarījums, ka esmu spējusi ienest vismaz mazu prieka mirkli pacientu ikdienā, bet šodien laikam bija pārāk daudz smeldzīgu stāstu vienai dienai. Pārbraucot mājās es pati biju kļuvusi par smagu un biezu miglu, kas piesūkusies eksistenciālām skumjām. Un tad man bija jāizvēlas - palikt šajās sajūtās un turpināt sevi urdīt ar nebeidzamiem "kāpēc?" vai apzināti mainīt domāšanas fokusu.

Es izvēlējos otro variantu. Uzliku telefonā zumbu un dejoju, kamēr vaigos ieplūda siltums. Dejojot es domāju par kādu mana vecuma paziņu, ko šodien satiku slimnīcā. Viņa šobrīd ir piekalta gultai un nevar dejot. Bet, ja viņa varētu, viņa noteikti dejotu. Un es domāju, ka viņa novēlētu dejot arī man. Dejot, priecāties un ar pateicību novērtēt visu labo, ko dzīve mums dod. Lai pēcāk nav jānožēlo, ka visa dzīve bijusi vien smags darbs un sevis atstāšana novārtā. Tā nu es pievēru acis un dejoju par mums abām. Un tad es uztaisīju veselīgus un krāsainus salātus, atgādinot sev, ka zarnu trakts ir mūsu otrās smadzenes, kas pastarpināti ietekmē arī mentālo veselību. Arī tos notiesāju ar pateicību un mīlestību pret savu ķermeni. Un visbeidzot es ielaidu sirdī siltumu, pārmijot kādu vārdu ar bērniem un kopā izdzerot glāzi vitamīnu dzēriena.

Cilvēks nevar dzīvot mākslīga pozitīvisma burbulī, dažreiz ir jāļaujas skumjām, bet mums nevajadzētu dzīvot arī ar mūžīgu smaguma sajūtu. No tā, ka mēs cietīsim, tiem, kam ir grūti, nepaliks vieglāk. Pasaulei vajag prieku un krāsainību tieši tāpat kā mums pašiem.

02/02/2025

Jūs noteikti pazīstat kādu cilvēku, par kuru varat teikt, ka viņš gluži kā fēnikss spēj atdzimt no pelniem. Varbūt esat prātojuši, kāpēc daži grūtību priekšā ātrāk padodas, bet citi, par spīti piedzīv...

24/01/2025

Vai eksistē universālas receptes, kā uzturēt labas attiecības? Es sliecos domāt, ka nē. Ir, protams, daži zelta likumi kā, piemēram, "nedari otram to, ko negribi, lai tev dara," taču vairums ieteikumu jāizvērtē konkrētā gadījuma kontekstā.

Bieži dzirdēts padoms uzreiz izreaģēt emocijas un nekrāt sevī aizvainojumus. Daudzās situācijās tas tiešām strādā, jo izmazgāt tikko sasmērētu kreklu ir vieglāk, nekā atberzt dziļi iesūkušos traipu. Taču citreiz noder padoms nestrebt karstu un nogaidīt. Dažkārt, ieturot pauzi un ļaujot emocijām norimt, mēs saprotam, ka mūsu "cepiens" bijis drusku par lielu. Neliela distancēšanās ļaj paskatīties uz situāciju arī no otra skatu punkta un mazina paštaisnumu.

Ar attiecībām ir kā ar zupu. Katrā ģimenē sava recepte. Taču galvenais, lai dienas beigās gribas apsēsties pie viena galda un baudīt zupu kopā.

14/01/2025

Mežam ir savs skaistums visos diennakts laikos - agrās rīta stundās, kad zirnekļa tīklos sagūlušie rasas pilieni gaida pirmo saules staru pieskārienus, dienas vidū, kad mežš ar smaržām, skaņām un krāsām rada veselu sajūtu simfonoju, un vēlās vakara stundās, kad mežā valdošais klusums ļauj ierunāties sirdij.

Šodien man sagribējās pabaudīt naksnīgo mežu. Lietus lāsītes koku zaros kā mazas led lampiņas vērās man pretī un jautāja :"Kurp ved Tavs ceļš?" Pienākumi, mērķi un sapņi kā tālumā spīdoši ceļa stabi aicina mani doties tālāk un tālāk. Kilometru rādītājos mainās cipari, kurpes ar katru noieto līkumu mazliet nodilst, bet ceļš nebeidzas. Kā kalnu serpentīns tas vijas augšup, nezinot, kāpēc. "Kurp ved Tavs ceļš?" man atkal jautā mežš. Es nezinu atbildi, taču zinu to, ka šo ceļu es gribu noiet, nevis noskriet. Un vēl es gribu, lai mana pavadone šajā ceļā ir mīlestība.

25/09/2024

Par uzmanības fokusa nozīmi

Šodien, pastaigājoties pa mežu, nodomāju, ka laikam jau rudens ir klāt, jo nedz brūklenes, nedz gailenes, ko parasti lasīju, vairs neredzēju. Tā kā nebiju paņēmusi līdzi ūdeni, un sāka kasīties kakls, sāku cītīgāk pētīt sūnas, cerot atrast vismaz dažas ogas, ko iemest mutē. Pietupos zemāk, pacēlu brūklenāju lapas, un izrādās šur tur pa kādai odziņai tomēr bija paslēpušās. Beigās sanāca gandrīz puslitrs brūkleņu. "Redz, kā," es nodomāju. "Kas meklē, tas atrod." Nolēmu ar tādu pašu rūpību pameklēt arī gailenes, un izrādījās, ka arī tās sūnās vēl var atrast.

Pastaigas laikā pamanīju kādu interesantu faktu. Kamēr meklēju brūklenes, es nemanīju gailenes, bet, koncentrējoties uz gailenēm, es tās atradu turpat, blakus taciņai, pa kuru iepriekš biju gājusi. Vienīgi šoreiz bija daudz grūtāk pamanīt brūklenes, jo acis meklēja dzeltenās cepurītes.

Šodienas pieredze ļoti praktiskā veidā apstiprināja patiesību, ka mūsu uzmanības fokuss var ietekmēt to, ko redzam, un līdz ar to arī mūsu priekšstatus par sevi, citiem un pasauli. Ja meklēsim gaismu, biežāk saskatīsim gaismu. Ja meklēsim tumsu, tad vairāk arī redzēsim tumsu.

Lai mums visiem saulains un mīlestības piepildīts rudens!

27/07/2024

Atslēga uz labāku mentālo un fizisko veselību

Pēc Starptautiskā psihologu kongresa apmeklējuma es kārtējo reizi pārliecinājos par to, cik tālu esam aizgājuši paši no sevis un cik ļoti mums var palīdzēt it kā tik vienkāršas, bet ne vienmēr pietiekami novērtētas lietas. Kā jums šķiet, kas palīdz uzlabot pusaudžu mentālo veselību, mazina jauno vecāku izdegšanas risku, veicina labāku sniegumu darba vietā, paaugstina hronisko sāpju pacientu dzīves kvalitāti, ļauj ilgāk saglabāt kognitīvās funkcijas un atstāj pozitivu ietekmi uz vēl citām dzīves sfērām? Tās ir ciešas sociālās saites ar apkārtējiem. Mums vajag sarunas, smieklus, kopīgu darbošanos, savstarpējo atbalstu un iedrošinājumu. Mazāk vientulības un sociālajos tīklos radītu konstrukciju, vairāk kopības un īstuma. Mūsu mentālā un arī fiziskā veselība ir ļoti cieši saistīta ar to, cik psiholoģiski droši, piederīgi un saprasti jūtamies. Mēs varam būt resurss viens otram. Pat, ja pagaidām esam sveši, mēs varam kļūt par savējiem. Pamēģinām?

Elīna Zelčāne, PhD, geštaltterapeite

16/07/2025

20/03/2025

16/03/2025

06/02/2025

02/02/2025

24/01/2025

14/01/2025

25/09/2024

27/07/2024

Address

Website

Alerts

Contact The Practice

Shortcuts

Share

Category