28/04/2026
Par ko es parunāju LPB konferencē Konference “Sievišķība un seksualitāte premenopauzes un menopauzes vecumposmā - holistisks skatījums”
Īsumā no manas prezentācijas -
“KAD TERAPIJĀ IENĀK MENOPAUZE”
Klīnisks gadījums par pārmaiņu pieņemšanu un psiholoģiskās adaptācijas mehānismiem menopauzes pārejā.
Menopauzes pāreja iezīmē ne tikai fizioloģiskas izmaiņas, bet arī dziļāku psiholoģisku pārvērtēšanu. Terapijā tiek pārskatīta identitāte, sievišķības izjūta, attiecības un dzīves jēga. Šis posms bieži aktivizē refleksiju par vērtībām un virzienu, radot iespēju integrēt iepriekšējo pieredzi un veidot jaunu, autentiskāku pašizpratni!
Identitātes koherence menopauzes kontekstā - iekšēja nepārtrauktības un vienotības sajūta par sevi, kas ļauj integrēt dzīves pārmaiņas stabilā pašizpratnē.
Menopauzes laikā tas nozīmē:
• spēju integrēt ķermeņa un hormonālās izmaiņas savā identitātē
• sievišķības un dzīves lomu pārdefinēšanu
• iekšējās nepārtrauktības saglabāšanu, neskatoties uz pārmaiņām.
Klīniskā nozīme:
• koherences zudums → identitātes dezorientācija, trauksme, depresīvi simptomi
• koherences stiprināšana → emocionālā stabilitāte, adaptācija, dzīvesspēks
Terapeitiskais fokuss:
• naratīva integrācija (“kas es esmu tagad?”)
• ķermeņa pieredzes iekļaušana identitātē
• jaunas nozīmes un vērtību struktūras veidošana.
Identitātes koherence
→ iekšēja nepārtrauktība un vienotība
→ spēja integrēt pārmaiņas stabilā pašizjūtā.
Ja koherence tiek traucēta:
• ↑ afektīvā nestabilitāte
• ↑ trauksme / depresīvi simptomi
• identitātes dezorganizācijas sajūta (“es vairs neatpazīstu sevi”)
Terapeitiskais uzdevums:
• atjaunot iekšējo nepārtrauktību
• integrēt ķermeņa pieredzi un emocijas
• stiprināt refleksiju un nozīmes veidošanu.
Menopauze nav tikai hormonāla pāreja — tā ir identitātes reorganizācija, kur koherence un dzīvesspēks kļūst par centrālo psiholoģiskās adaptācijas mehānismu.