09/05/2024
Nereti klienti atskārš, ka rīkojas atkal kā ierasts. Par to izjūtot kaunu, kritizē sevi un piedzīvo neticību, ka pārmaiņas ir iespējamas.
Taču te ir tas būtiskais process - kā es reaģēju uz to, ko apzinos. Iepriekš darīju, bet neapzinājos, šobrīd jau apzinos. Progress notiek, kaut gribas uzreiz jau būt kaut kur tālu priekšā.
Apzinātā situācijā vai uzvedībā mums ir iespēja izvēlēties, ko ar to darīt.
Nereti attopamies, ka esam situācijā, kura mums nepatīk, bet toties ir labi pazīstama. Reizēm paši šo situāciju radām, jo izjūtas, ko esam piedzīvojuši pagātnē, kaut kādā ziņā pietrūkst, lai cik neveselīgi tas ir bijis.
Pietrūkst tā adrenalīna, kas piedzīvots.
Vai esi pamanījis, kā rīkojies, kad Tevi atlaiž no darba, vai piedzīvo sāpīgu šķiršanos, vai piedzīvo vēl citus nepatīkamus notikumus?
Nereti iekšējais tukšums un vajadzība pēc drāmas liek meklēt sociālos tīklos informāciju par cilvēkiem, speciāli iet gar vietām, kur šis cilvēks varētu būt, stāstām par šiem cilvēkiem citiem, uzturam sevī noteiktas emocijas, kas saistās ar šo notikumu.
To apjaust ir labi un vērtīgi. Tā vienkārši mēs darām. Un tas pieder pie procesa. Tur ir kaut kāda mana vajadzība. Tāpēc es cenšos to apmierināt. Nereti tā ir izkropļota vajadzība vai veids, kā tā tiek apmierināta, ir disfunkcionāls.
Tāpēc nepaliec tur, iestrēdzis vienā uzvedībā, pieprasot kaut ko, ko tev šobrīd nemaz varbūt nevajag.
Dod sev iespēju satikties ar savām patiesajām vajadzībām, kas atrodas dziļākā slānī!
Ko man šobrīd vajag? Ko es vēlos? .
Izdošanos! .
