02/08/2025
🌿 MODERNĀ MĪLESTĪBA – KĀPĒC ATTIECĪBAS ŠODIEN TIK BIEŽI IR SAČAKERĒTAS?
Zemāk atradīsi rakstu — gan oriģinālā angļu valodā, gan latviski tulkotu ar MI palīdzību. Tas atklāti un ar nelielu devu humora runā par mūsdienu attiecību sarežģītību.
Pēdējos 10 gadus esmu iedziļinājies attiecību pasaulē, un šobrīd man ir skaidrs – daudzi no mums nav gatavi veselīgām, nobriedušām attiecībām. To pierāda arī šķiršanās statistika. Taču, es neticu, ka tas ir “neizbēgami”. Es ticu, ka konflikta sakne bieži slēpjas nevis cilvēkos pašos, bet zināšanu un veselīgu piemēru trūkumā.
Mēs visi augam. Un manā skatījumā, attiecības ir tas lauks, kur visvairāk iespējams augt – un vēl kopā ar kādu. Tas nozīmē būt atvērtiem, godīgiem, risināt grūtības nevis bēgt no tām, mācīties runāt viens ar otru, cienīt gan savas, gan otra vajadzības un robežas.
To visu var iemācīties – pat ja bērnībā neesam to redzējuši.
Zinu, ka daudziem šie jautājumi var šķist sarežģīti. Varbūt arī Tev ir brīži, kad šķiet – skaistas, mīlestības pilnas un stabilas attiecības nav iespējamas.
Un es to saprotu un respektēju.
Bet zinu arī to – ir iespējamas gan. Tikai... ne bez apzinātas piepūles jau pašā sākumā un vēl jo vairāk, procesā (te domāju ilgtermiņā).
Piemēram – jau pie partnera izvēles. Tas ir daudz vairāk nekā “ķīmija” vai sakritība – ir konkrēti, praktiski instrumenti, kas palīdz izvēlēties ar sirdi, bet arī ar dažādu zināšanu pielietošanu un speciālistu iesaisti.
Un arī tālāk – kad sākas kopdzīve, ir likumsakarīgas krīzes, kas pārim jāspēj pārvarēt, lai attiecības nobriestu un kļūtu dziļākas, intīmākas, nevis izgaistu.
No vienas puses — mēs esam vairāk nekā jebkad iepriekš informēti.
No otras puses – redzu, ka ļoti maz pāru patiesi grib mācīties attiecību mākslu.
Es vēl nezinu – kāpēc tā.
Varbūt Tu zini? Varbūt vari padalīties?
________________________________________
💞 Mēs ar Baibu
Mēs ar Baibu – kā pāris un kā cilvēki, kas jau vairāk par 25 gadiem ir kopā un paši praktizē dažādas attiecību un apzinātības metodes – esam izveidojuši savu unikālu instrumentu kopumu.
Tas palīdz pāriem ne tikai labāk saprast vienam otru, bet arī izvēlēties palikt, augt, atrast tuvumu arī pēc krīzēm.
Ja Tev ir kāda draudzene, radiniece vai kolēģe, kura šobrīd meklē atbalstu attiecību jautājumos – padod šo ziņu tālāk.
Un, ja pati vēlies piedzīvot kādu pārmaiņu vai iegūt skaidrību, mēs būsim priecīgi Tevi uzklausīt.
Esam arī radījuši drošu telpu dažādām konsultācijām, praksēm, nodarbībām utt. - Attiecību un pašizaugsmes centru "Love Home", kur dalāmies ar savām zināšanām un pieredzi.
________________________________________
🌊 “Pāru sarunu brīvdienas” Jūrmalā
Rudens – pavasara sezonā atgriežamies ar mūsu īpašo notikumu — “Pāru sarunu brīvdienām” Jūrmalā.
Ja vēlies par to saņemt vairāk informācijas – ieliec komentārā smaidiņu 😊, un es Tev uzrakstīšu personīgi.
Lai sirsnīga un jauka nedēļas nogale,
Modris
P.S. Angļu valodas zinātājiem iesaku lasīt oriģinālu, jo tukojums ir tulkojums… 😊 Taču latviskajā versijā ieliku savus komentārus. 😉
“Attiecības ir sačakarētas”
Autors: Zen Prem
Es atkal runāju ar saviem bērniem.
Viņam ir 25. Viņai – 33. Abi brīvi.
Mīlošas sirdis. Vecas dvēseles. Joprojām tic īstai mīlestībai — kas mūsdienās būtībā padara viņus par vienradžiem legingos.
Mēs šķetinām to pilnīgo haosu, ko šodien sauc par randiņiem.
Izrādās, tas vairs nav "draugs" vai "draudzene", tagad tas ir "gadījuma kontakts", "situationship", "lēna plūsma", vai "enerģētiska saskaņa" ar kādu, kam tu sūti mēmus un varbūt pārguli ceturtdienā — ja Merkūrs nav retrogrādā un tava iekšējā bērna traumas nav uzsprāgušas.
Tu vairs neej uz randiņiem. Tu vienkārši riņķo ap otra nervu sistēmu, uzturot ilūziju par tuvumu — līdz kāds no jums sabīstas un iegrimst sešu nedēļu "pašizaugsmes ceļojumā", pilnā ar kakao ceremonijām un Instagram karuseļiem par robežām.
________________________________________
💬 Psiholoģiska piezīme:
Mūsdienu attiecību nenoteiktība bieži slēpj bailes no ievainojamības. Vārdi kā "situationship" rada distanci, lai izvairītos no emocionālām saistībām. Vīriešiem vispār šeit ir “bēdu ieleja” ar tām emocijām. Te varētu komentēt, komentēt iz savas pieredzes un vīru grupās sadzirdēto.
________________________________________
Mūsdienu attiecības nav par mīlestību. Tās ir par to, kurš pirmais nezaudēs vēsumu.
"Es tevi mīlu" ir kļuvis par "haha, trakums, ne?"
"Man ir bail" ir kļuvis par "lol, es chill."
Un kad viss kļūst nopietni? Tu nerunā. Tu “paņem telpu”. Mūsdienu valodā tas nozīmē: maigi pazūdi un cer, ka viņi aizmirsīs, ka viņiem biji svarīgs.
Mēs esam padarījuši randiņus par pasīvi agresīvu olimpisko disciplīnu, kur zelta medaļu saņem tas, kurš visprasmīgāk izvairās no emocijām, vienlaikus retu reizi ieliekot “story view”.
________________________________________
💬 Psiholoģiska piezīme:
Šāds uzvedības modelis atspoguļo izvairīgo pieķeršanās stilu, kur emocionāla tuvība rada diskomfortu, tāpēc cilvēki “dod telpu” nevis risina konfliktu vai neskaidrības un šajā stadijā daudzi izšķiras, lai nesāpētu (ja pirmais izšķiršos, tad otrs nepaspēs mani sāpināt).
________________________________________
To vairs nesauc par "saistībām", tagad tā ir “atkarība”… Neatstāj viņu, sauc to par “robežām”… Nesauc to par “mīlestību”, bet par “traumu saiti”, un dejo TikTok dejā linu biksēs.
Pat aplikācijas izklausās nogurušas. Hinge. Bumble. Feeld… Varētu arī saukties: Varbūt. Vienalga. Kļūda.
Cilvēki medī “dievišķo savienību”, bet nespēj vienoties par kafiju, nemainot plānus trīs reizes, jo "vibe’s off".
________________________________________
Un tad vēl ir Bonija Blū un Endrjū Teits.
Bonija kļuva slavena, pārgulējot ar tūkstoš vīriešiem vienā dienā, to saucot par “spēku”.
Teits kļuva miljonārs, mācot vīriešiem, kā izmantot sievietes kā dopamīna automātus.
Šo mēs barojam jaunajām sirdīm.
Un godīgi?... Vismaz mūsu paaudzes roka dievi mīlēja haotiski, bet ar dzeju. Viņi nodega mīlestībā. Rakstīja dziesmas par sirdssāpēm. Pārdzīvoja kaisli (jā, un arī narkotikas). Viņi mīlēja skaļi, liela mēroga.
Tagad?... Mums ir "nepārtrauc nemieru" jaunumi un influenceri, kas čukst “atdalīšanās ir spēks”, kamēr pārdod kursus par $997, kā “nebūt pieķērušamies”.
________________________________________
💬 Psiholoģiska piezīme:
Mūsdienu "emocionālās neatkarības" kults bieži maskē izvairīšanos no saiknes. Veselīga autonomija ir svarīga, taču dziļa tuvība prasa uzticēšanos, nevis izolāciju. Vispār ar veselīgu autonomiju ir ļoti sarežģīti un par to varam runāt klātienē.
________________________________________
Es esmu sešdesmito bērns. Mūs vadīja roks, nevis retvīti.
Mums nevajadzēja “enerģētisko saskaņu” seksam. Mums vajadzēja Bowiju, ādas jaku un vienu apšaubāmu ideju.
Mīlestība nebija saturs. Tā bija haoss un savienojums.
Un par to "tantrisko teātri" vispār nerunāsim — festivāli pilni ar cilvēkiem, kas skatās acīs pa savām traumām, valkā maskas, sten semināros, čukst "mīļotais" svētdienā un spoko otrdienā.
Visa izrāde. Nulle klātbūtnes.
Nejauciet – īsta Ta**ra ir spēcīga.
Bet tas, ko redzam tagad? Tā ir spēle. Spirituāls teātris ar skaņu celiņu.
________________________________________
Tu nevari “izdrāzties uz apskaidrību”, ja pazūdi, kad kāds raud trijos naktī.
Īsta mīlestība sākas pēc akta — kad nervu sistēma ir izjaukta, kad kāds ir salūzis un kaunas... un tu paliec.
________________________________________
Mūsdienās, kad pajautā kādam, ko viņi vēlas, tu saņem 20 minūšu TED runu par “nervu sistēmas disregulāciju” un “nepieejamību attiecībām”.
Tulkojums: viņi grib, lai tu būsi viņu terapeits ar dvēseli un spēļu automāts ar ķermeni — bez jebkādas emocionālas atbildības, kad lietas kļūst īstas.
________________________________________
💬 Psiholoģiska piezīme:
Šāds modelis parāda, kā trauma tiek racionalizēta un romantizēta, nevis dziedināta. Īstas attiecības prasa emocionālu atbildību – ne tikai izpratni par sevi, bet arī cieņu pret otru un otra robežām (ja tādas ir, jo prakse rāda, ka robežu nav ļoti daudziem). Taču mēs gribam otru tikai patērēt un, kad otrs to atsaka, tad pasūtam viņu un meklējam nākamo izklaides objektu (lasi: dopamīna avotu). Par Tantru šeit nekomentēšu, arī tikai klātienē varam padiskutēt… .
________________________________________
Tātad, jā – es runāju ar saviem bērniem. Vēroju, kā viņi mēģina mīlēt pasaulē, kas apsēsta ar atdalītību, filtriņiem un “vaibēm”.
Un man ir viens jautājums:
Ko mēs viņiem vispār atstājām?!
Šī paaudze nav salauzta.
Viņi ir izsalkuši.
Izsalkuši pēc patiesības. Autentiskuma. Dziļuma. Pēc savienojuma, kas iztur grūtu nakti.
Es uzaugu ar Leonardu Koenu un dzeju,
tagad – Tinder un bailes būt pirmajam, kurš nosūta otro ziņu.
________________________________________
Ko es varu pateikt saviem bērniem?
Beidziet idealizēt cilvēkus, kas pārdod atdalītību kā spēku.
Beidziet sekot influenceriem, kas komercializē traumas un sauc to par pārliecību.
Beidziet saukt disfunkciju par "mūsdienu attiecību normu".
Un sāciet izvēlēties tos, kas paliek.
Tos, kas saka "man rūp" un tiešām to domā.
Kuriem nav vajadzīgs pilnmēness un playlist'e, lai atvainotos.
Izvēlieties tos, kas paliek, kad tu sabrūc. Kas redz tevi bez teātra.
Kuriem nevajag uzvarēt – tikai liecināt.
________________________________________
Jo mīlestība?
Tā nekad nepārstāja būt īsta.
Mēs vienkārši vairs to neatpazīstam zem visa šī trokšņa.
Un tagad? Mums ir iespēja atcerēties.
________________________________________
Tātad, bērni – pierakstiet šo:
Tu neatrodi īstu mīlestību ar labāku tēlojumu.
Tu to atrodi, kad parādi tās daļas, ko parasti slēp.
Tas nav par to, lai "regulētu nervu sistēmu". Tas ir par to, lai ļautu sevi turēt, kad tā brūk.
Tas nav par to, lai būtu "chill". Tas ir par patiesību, pat ja balss dreb.
Beidziet mēģināt kļūt par kādu, ko varētu mīlēt.
Sāciet teikt patiesību par to, kas jūs esat. Esi autentisks. Reāli.
Jo īsta mīlestība? Tai nevajag tavus filtrus. Tai nevajag tavu zīmolu.
Tai vajag tikai tevi. Īstu. Kailsirdīgu. Dvēseli.
Un tā nekad nelūgs tev pazust, lai būtu cienīgs būt redzēts.
Pilnīgs. Nepilnīgs. Īsts.
💬 Psiholoģiska piezīme:
Ņemot vērā Baibas pieredzi strādājot ar bērniem un pusaudžiem, tad ir skaidri redzams, ka vecāku piemēri ir dramatiski. Bieži bērni tiek “uzsēdināti” uz spēcīgām zālēm, jo vecāki paši tās lieto, nevis risina attiecību jautājumus. Esmu drošs, ka visu var atrisināt un cēloņi naidam, dusmām, konfliktiem, depresijām utt. ir atrodami un likvidējami. Jābūt tikai vēlmei savas attiecības uzlabot un VĒLAMS, to darīt, kad attiecībās viss ir labi, jo attiecību kvalitātes līmeņiem nav griestu.
Mēs varam augt un agt bezgalīgi, līdz nāve mūs šķirs. 😊
________________________________________
📝 Zen Prem
(fragmenti no viņa gaidāmās grāmatas “Meli par mīlestību”)
MODERN LOVE ~ RELATING IS FU**ED
(And Not in a Good Way)
By Zen Prem
I’ve been chatting with my kids again.
He’s 25. She’s 33. Both single.
Loving hearts. Old souls. Still believe in real love, which basically makes them unicorns in yoga pants these days.
We’ve been dissecting the absolute s**tshow that is modern dating.
Apparently, it’s not a boyfriend or girlfriend anymore, it’s a “casual connection. A situationship . A low-key vibe. An “energetic alignment” with someone you send memes to and maybe raw-dog on a Thursday, if Mercury isn’t in retrograde and your inner child isn’t triggered.
You don’t date anymore. You orbit each other’s nervous systems, lingering near closeness until one of you gets spooked and spirals into a six-week “self-growth journey” full of cacao ceremonies and carousel posts about boundaries.
Modern relating isn’t about love. It’s about not being the first to care.
“I love you” has become “haha that’s crazy.”
“I’m scared” has become “lol I’m chill tho.”
And when s**t gets real? You don’t talk. You “take space.” Which is modern speak for: Ghost them gently and hope they forget they ever mattered.
We’ve turned dating into a passive-aggressive Olympics where the gold medal goes to the most emotionally avoidant who can still microdose presence on someone’s stories while dying a little inside.
It’s not called commitment anymore, it’s now codependency…. don’t call it abandonment, … call it boundaries. … don’t call it love, … call it a trauma bond and do a TikTok dance about it in wide-legged linen pants.
Even the apps sound exhausted. Hinge. Bumble. Feeld. … Might as well be called: Maybe. Meh. Mistake.
People out there chasing “divine union” but can’t commit to a fu***ng coffee without rescheduling three times because their “vibe was off.”
Then there’s the Bonny Blue and Andrew Tate effect.
Bonny got famous for fu***ng a thousand men in a day and called it empowerment. Tate made millions teaching men how to treat women like dopamine dispensers.
This is what’s selling now. This is what’s being fed to young hearts.
And honestly? … At least the s*x god rockstars of my generation were fu**ed up in interesting ways.
They burned through love with chaos and poetry. They wrote songs about heartbreak They overdosed on passion. ( ok … and drugs) They loved big and broke loud.
Now? … We get newsletters about “staying unbothered” and influencers whispering detachment into ring lights while selling $997 courses on how not to give a f**k.
I’m a child of the sixties. Our s*x drive was guided by rock ‘n’ roll, not retweets. We didn’t need “energetic alignment” to f**k. We needed Bowie, a leather jacket, and one questionable idea.
Love wasn’t content, it was chaos and connection.
And don’t get me started on the Ta**ra theatre performances . Whole festivals of people eye-gazing around their wounds, wearing fu***ng costume masks, moaning in workshops, whispering “Beloved” on Sunday evening in temple space and ghosting you by Tuesday.
All performance , no presence.
Don’t get me wrong, real Ta**ra’s powerful.
But what we’re seeing now? It’s just cosplay. … Spiritual theatre with a soundtrack.
You can’t f**k your way into enlightenment if you still disappear when someone cries at 3 a.m.
Real love starts after the act, when your nervous system is fried, when someone’s fu**ed up, messy and ashamed, and you stay anyway.
Now you ask someone what they want, and they give you a 20-minute TED Talk on nervous system dysregulation and “not being available for anything serious.” … Translation:… They want to use your soul as a therapist and your body like a slot machine with zero emotional accountability when it gets real.
So yes, I’ve been talking with my kids, watching them try to love in a world obsessed with detachment, fake filters, and vibes.
And I’ve got one question:
What the actual f**k did we leave them with?…
This generation isn’t broken. They’re just starving.
Starving for truth. Authenticity, For depth. For connection that can survive a hard night.
I grew with Leonard Cohen and poetry,
and now it’s Tinder and a fear of being the first to double-text.
So what advice can I give my kids ?
Stop idolising people who package disconnection as strength.
Stop following influencers who brand trauma and sell detachment as confidence.
Stop calling dysfunction “just how dating is now.”
And start choosing the ones who show up. Who say “I care” and mean it. Who don’t need a full moon and a fu***ng playlist to apologise.
Choose the ones who stay when you’re falling apart. Who see you without needing you to perform.
Who don’t need to win, just want to witness.
That’s how we find love again. Not the swipeable kind. Not the performance. But the kind that stays. That sees. That survives the storm.
Because love? … Love never stopped being real. We just stopped recognising it beneath all the noise.
And now? …. We get to remember.
So here’s the truth, kids, write this down:
You don’t find real love by performing better. You find it by showing the parts of yourself you used to hide. It’s not about regulating your nervous system. It’s about letting someone hold you when it’s shot to hell. It’s not about being “chill.” It’s about being honest, even when your voice shakes. Stop trying to become someone lovable. Start telling the truth about who you are. Be Fu***ng Authentic
Because real love?… It doesn’t want your fake fu***ng filters. It doesn’t need a brand.
It just needs you … Real raw … It wants your fu***ng soul. And it will never ask you to disappear to be worthy of being seen.
Fully. Flawed. Unperforming.
Zen Prem
Co author of BeySamantha Spiroo Bliss with Samantha Spiro
The Modern Love trilogy and poem is taken from my upcoming book The Lie About Love, a brutally honest, darkly funny, and emotionally unfiltered exploration of what it means to actually stay when the performance ends. Available later this year, it’s for anyone who’s tired of curated connection and ready for the raw, boring, beautiful truth of real love.
The end. 😊
P.P.S. Ja patiešām šo izlasīji līdz galam, tad piedāvāju Tev tēju un sarunu par Tev interesējošo tēmu/–ām.
Zvani vai raksti man droši WhatsApp un sarunāsim laiku. Tel.nr. profilā vai mājas lapā LoveHome .lv ir atrodams. Priekā pa dzīvi!!!
