14/11/2022
Ceturtdiena, 3. nov., otrdiena, 8. nov., piektdiena 11. nov., 2022. žurnāliste Daina Marcinkus laikraksts "Saldus Zeme", www.sz.lv
Pirmie palīgi mazulim
Bērnu fizioterapeite SANITA POLKA ne tikai individuāli konsultē mazos pacientus un viņu vecākus divreiz mēnesī Saldus medicīnas centrā, bet arī vēlas dalīties zināšanās ar pārējiem tētiem un mammām. Viņa sagatavojusi mazuļu populārāko palīglīdzekļu aprakstu, ar to der iepazīties pirms iegādes — vajadzīgs, vai var iztikt bez tā.
Pakavspilvens
Ieteicams no bērna piedzimšanas līdz 3 — 4 mēnešu vecumam. Lieto ikdienā ar mērķi veidot bērnam robežas — tāpat kā mātes vēderā. Pakavspilvens sekmē ķermeņa sagrupēšanos uz viduslīniju, lai bērns ātrāk iepazītu pats savas rociņas, pirkstiņus, muti, celīšus, pēdiņas. Bez visaptveroša atbalsta bērns zaudē līdzsvaru, gravitācijas ietekme ir tik liela, ka mazulis nespēj ar savu muskulatūras spēku kontrolēt pozu un reaģēt, noturēt līdzsvaru, tāpēc var novērot nekontrolētu velšanos uz sāniem ar izbīli. Mazina Moro refleksa ietekmi, tas ir nervu sistēmas nenobriedums, kad bērns it kā nobīstoties ar asām kustībām plašā amplitūdā izpleš rociņas uz sāniem.
Pielietojums dažāds — kad bērniņš guļ uz sāniem, uz muguras, uz vēdera, puspagriezienā (atkarībā pēc vecuma un kustību prasmēm).
5 — 6 mēnešu vecumā pakavspilvenu var izmantot par atbalstu zem krūtīm, kad bērns pozā uz vēdera, ar mērķi stiprināt plecu joslu, rokas.
Rāpošanas vecumā izmantojams par šķērsli uz grīdas, jo grimstošs mīksts segums trenē bērna muskulatūru, līdzsvaru un stabilitāti.
Ligzdiņa
Lieto līdzīgi kā pakavspilvenu. Ligzdiņa ir kompaktāka, ar iešūtu pamatni. Atšķirība — gar malām ir starptelpa, brīva vieta. Pirmajos divos mēnešos pēc piedzimšanas īpaši svarīgi, lai bērniņš būtu ciešāk apņemts no sāniem un ieskauts. Šādi apstākļi rada mazulim drošības izjūtu, nomierina, sa- grupē, veicina patstāvīgas, aktīvas ķermeņa kustības uz viduslīniju, kontakta roka — mute, roka — roka apgūšanu, izjušanu. Tāpēc noderētu brīvajā vietā starp bērnu un ligzdiņas malām ielikt sarullētu sedziņu, autiņu, lai starptelpu aizpildītu. Jo mazāks bērniņš, jo tuvāk šai mīkstajai robežai būtu jābūt viņa ķermenītim.
Ligzdiņa veido personīgu vidi ap bērnu un norobežo no pārējās telpas. Atvērtā vidē bērns baidās, sasprindzinās un grūtāk uzsāk apzinātas kustības, piemēram, mērķtiecīgu tveršanu.
Pielieto no dzimšanas līdz aptuveni četru mēnešu vecumam, tomēr, cik ilgi ligzdiņa būs noderīga, jāvērtē individuāli, ņemot vērā kustību prasmes.
Pagalvītis (spilvens ar iedobumu, padziļinājumu vidū)
Lieto galvas pozīcijas simetrijai, lai tā atrastos viduslīnijā, balstā uz pakauša. Lietojams no divu mēnešu vecuma. Līdz tam bērna galviņa ir noliekta uz sāniem (rotācijas kustība). Ja pagalvīti lieto uzreiz pēc piedzimšanas, tad bērns var aizrīties, jo spilventiņš traucē galvas rotācijai, automātiskai galvas pagriešanai uz sāniem, aizsardzības refleksam.
Labi noder kopā ar pakavspilvenu. Lietojams autokrēsliņā pārbraucienos, kad papildus nepieciešams pasīvi stabilizēt galvu viduslīnijā. Lietojams līdz vertikālās galvas kontroles apgūšanai aptuveni četru mēnešu vecumā.
Līdz aptuveni divu gadu vecumam bērnam klasisks spilvens nav vajadzīgs. Tādēļ, ka, pakāpen*ski attīstoties kustībām, formējas arī visi mugurkaula izliekumi, veidojas “S” forma. Piemēram, pirmais izliekums, mugurkaula kakla daļas fizioloģiskā lordoze, izveidojas 3 — 4 mēnešu vecumā, kad bērnam novēro vertikālu galvas kontroli.
Baby Bjorn krēsliņš, autokrēsliņš
Labs līdzeklis pozicionēšanai, ja mazulis pirmajos dzīves mēnešos atvemj pēc ēšanas. Bērnu krēsliņā ieliek pēc barošanas un atraudziņas sagaidīšanas uz apmēram 15 — 20 minūtēm. Noregulē slīpi, lai mazāka gravitācijas spēka ietekme.
Tomēr pastāvīga Baby Bjorn izmantošana nav ieteicama, jo bērna ķermeņa augšdaļa atrodas augstāk, šāda pozīcija rada viņam vēlmi atgāzt galvu, lūkoties apkārt un veido nevajadzīgu sasprindzinājumu plecu daļā. Kustību attīstībai nepieciešams ciets segums, līdzena virsma — tādējādi bērna ķermenis ir iztaisnots, un viņš no guļus pozīcijas apgūst iemaņas atcelt iegurni un kājas. Tā ir grūtāk, jo darbina apakšējo vēderpresi (noteicoša velšanās kustībām uz sāniem).
Autokrēsliņu, kur bērniņš ir fizioloģiskā drošības leņķī, ar saliektu pozu ķermeņa augšdaļā, drīkst izmantot tikai braucot. 1 — 2 mēnešus vecam mazulim saliekta poza nekaitē. Ja bērns sasniedzis 4 — 5 mēnešu vecumu un paredzama ilgstoša braukšana, ieteicams palaikam iepauzēt, nolikt bērnu uz vēdera pār ceļiem, lai sekmētu atliecējmuskulatūras darbību, pretējo muskulatūras grupu iesaistīšanos.
Spilvens — mīksts pufs (piemēram, pildīts ar poliestera granulām)
Pakavspilvens vairāk piekļaujas pie ķermeņa no sāniem, bērnam atrodoties uz cietas virsmas, bet mīksts pufs turklāt veido grimstošu pamatni zem muguras, kā arī apņem viņu no sāniem. Ja bērnam novēro lielu muskulatūras sasprindzinājumu — paaugstinātu tonusu, piemēram, galvas atliekšanu atpakaļ —, ieteicama mīksta vide, ko nodrošina pufs. Guļot tajā uz muguras, nav iespējams izrādīt pretestību (izliekt ķermeni, atliekt galvu) kā uz cietas virsmas, tādējādi spilvens noder atslābināšanai, muskulatūras sasprindzinājuma mazināšanai.
Slings
Guļus pozīcijā uz muguras ieteicams lietošanai līdz mazuļa divu mēnešu vecumam. Slings vecākiem mazina fizisko slodzi, īpaši rokām.
Kad mazulis sasniedzis jau 3 — 4 mēnešus, slingā viņu var iesiet tikai vertikālā pozīcijā. Lai secīgi un pakāpen*ski attīstītos kustības, bērnam nepieciešams guļus stāvoklis uz muguras ar iztaisnotu ķermeni.
Vertikāla pozīcija, piespiedu stāvoklis, kad bērns pats tam nav gatavs un aktīvi to neizrāda, rada asimetriju, muskulatūras disbalansu jeb nevienmērīgu sasprindzinājumu, jo muskulatūra vēl ir par vāju, lai pretotos vertikālam stāvoklim. Tiek pārāk noslogotas saites, mīkstie audi, locītavu skrimšļi mugurkaulā, kauli vēl nav gatavi izturēt vertikālu slodzi.
Aptuveni 8 — 10 mēnešu vecumā, kad bērns aktīvi rāpo un patstāvīgi apsēžas, slingu var izmantot, viņu iesēdinot.
Ķengursomas, ergosomas
Tās būtiski neatšķiras viena no otras. Ķengura un ergonomiskās somas lielākoties domātas vecāku ikdienas ērtībām. Ķengursomu var uzvilkt ātrāk un vieglāk nekā slingu. Šādā somā būtu jāpārnēsā mazuļi, kuri sasnieguši rāpošanas un aktīvas sēdēšanas vecumu. Tomēr arī tad ķengursomu vēlams lietot reti un uz īsu laiku.
Ja ķengursomā nēsā, piemēram, 3 mēnešus vecu zīdaini, tiek nevienmērīgi sadalīts mazuļa svars un veicināta asimetriskas pozas veidošanās — bērns vēl neprot kontrolēt muskulatūru un noturēt sevi vertikālā sēdus pozā. Šajā vecumā bērni vēl neveļas no muguras uz vēdera, rumpis un sānu musku- latūra nav attīstīta; mazulis slīpi sakrīt, meklējot balstu pret ķengursomas malām. Turklāt viņa kājas atrodas fizioloģiski nepareizā stāvoklī, vēl nenobriedušām gūžas locītavām ir nesamērīgi liela slodze izvērstā pozīcijā, mugurkauls un mazuļa kauli nav gatavi vertikālam slogojumam. Bērns pats nevar izvēlēties savu pozu, tādējādi vecāki nodara lielu kaitējumu bērna mugurkaulam, muskulatūras attīstībai.
Lecamšūpoles
Durvīs iekarināmas šūpoles. Vecāki pasīvi bērnu ievieto sēdus elastīgās saitēs, kuras šūpojas augšup lejup, — tādējādi viņš gūst emocionālu pacēlumu, prieku. Izmantojamas pēc gada vecuma, kad bērns aktīvi, brīvi staigā, nekādā ziņā — ja vēl nestaigā. Lēkāšana un vēzienveida slodze uz pēdām un mugurkaulu kaitē vēl nenobriedušām gūžas locītavām.
Bērna staigulis
Ir dažādu veidu staiguļi. Piemēram, ar slēgtu norobežojumu, tajā bērns atrodas vidū sēdus, vai stumjams staigulis ar vai bez rotējošiem riteņiem.
Ja bērns pats aktīvi staigā, tad staiguļus drīkst izmantot ar mērķi pasargāt viņu no bīstamām situācijām, kad vecāki uz mirkli novēršas no bērna un ir aizņemti.
Problēma ir tā, ka pārsvarā vecāki šo staiguli vēlas izmantot, pirms mazulis sācis sēdēt, rāpot, stāvēt, staigāt (līdzīgi kā ar ķengursomu). Viņi iesēdina bērnu staiguļa vidū, liedzot pašam apgūt kustību pārejas, lai ar savu pieredzi nonāktu līdz stāvēšanas pozai. Bērns staigulī pasīvi sēž, visticamāk, asimetriski vai, noliecot ķermeņa augšdaļu uz priekšu pret staiguļa apmali. Šādā stāvoklī viņš neko vēl neprot izdarīt, pretoties augstai pozīcijai. Pasīvā, priekšlaicīgā vertikālā sēdus pozā bērnam trūkst attīstošu kustību.
Stumjamu staiguli var izmantot, kad mazulis droši stāv bez pieturēšanās, bet vēl brīvi nestaigā, turklāt pietiekami ilgi rāpojis. Ja rumpis ir stabils un mazais neatbalstās ar krūtīm pret staiguļa rokturi, tad tas izmantojams par nelielu atbalstu rokām, lai sekmētu staigāšanu uz priekšu, taisnvirziena kustībā. Līdzīgi, kā bērns pirms brīvas staigāšanas stumtu pa istabu ķebli vai krēslu.
Svarīgi, lai stumjamam staigulim ir bremzējoši, nerotējoši riteņi un tas apstājas tad, kad apstājas bērns. Lai viņš stumj uz priekšu un vada staiguli, nevis seko tam ātrām, nekontrolētām kustībām.
Manēžas, sētiņas un sētas
Manēžas un sētiņas bērna gultiņas lielumā biežāk tiek lietotas vecāku ērtībām, lai uz brīdi atstātu bērnu bez uzraudzības. No kustību attīstības viedokļa apmēram 4 — 5 mēnešu vecumā, ja bērns veļas, šaura telpa ierobežo brīvas, aktīvas kustības. Gultiņa domāta tikai gulēšanai.
No aptuveni 2,5 mēneša vecuma uz 10 līdz 15 minūtēm dienā bērnam jāpiedāvā kustību attīstībai ciets segums, piemēram, uz grīdas, sākumā norobežojot viņu ar pakavspilvenu.
Sētas sastāv no vairākām koka konstrukcijām ar atsevišķu ieeju — vārtiņiem. Tās lielumu var izveidot pēc nepieciešamības, piemēram, 5 x 5 m norobežotu laukumu bērna rotaļām. Labi izman- tojamas āra vidē. Lielā telpā sētu var izmantot kā atsevišķu, nodalītu vietu drošai bērna kustību attīstībai. Drīkst izmantot no 3 mēnešu vecuma, līdz mazulis sasniedz rāpošanas prasmes. Kad bērns jau rāpo, sētas sienu koka redeles viņam ērti izmantot, lai celtos kājās, tādēļ jārauga, lai mazulim nebūtu garlaicīgi rāpot. Piemēram, sētā var izveidot paaugstinājumus, šķēršļus, tuneli, lai viņam būtu interesanti atrasties četrrāpus, nevis slieties stāvus.
