Terapijas centrs Radītava

29/03/2024

Projekts "Kopības spēks", ko īstenoja Biedrība "Terapijas centrs Radītava", bija vērsts uz Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā, izmantojot mākslas terapiju un zirgu atbalstītu terapiju. Tā mērķis bija veicināt emocionālo labklājību, starppersonu attiecību uzlabošanu un kultūras savstarpēju sapratni. Projekta aktivitātes ietvera mākslas terapijas grupu nodarbības un noslēguma zirgu atbalstītu terapijas sesijas. Projektā piedalījas Rīgā dzīvojoši Ukrainas bēgļi un Rīgas iedzīvotāji. Kopumā tika novadītas 9 mākslas terapijas grupu nodarbības un divas zirgu atbalstītas terapijas sesijas. Projekts izmantoja mākslu un dzīvnieku palīdzību kā spēcīgus instrumentus emocionālu traumu pārvarēšanai, psiholoģiskās labsajūtas veicināšanai un labākai adaptācijai jaunā sociālā un kultūras vidē.
Dalībniekiem uzlabojās emocionālais stāvoklis. Terapijas rezultātā dalībnieki iepazina savas emocijas, guva iespēju tās izpaust izmantojot dažādas mākslas terapijas metodes, palielinājās pašrefleksijas prasmes, kas veicina izpratni un labizjūtu. Dalībnieku mijiedarbība veicināja piederības izjūtu, sniedza savstarpēju atbalstu. Dalībnieki noslēgumā kā ieguvumus minēja: lielāku miera izjūtu, samazinājusies trauksme, uzlabojās attiecības mājās ar ģimenes locekļiem, jo nav vairs tik lielas dusmas un bezpalīdzības izjūta; izdevās gūt prieku, gandarījumu, iepazīties ar citiem.

09/10/2023

Grupā vairs brīvu vietu nav. Paldies visiem!

Mākslas terapijas grupa pieaugušajiem “Kopības spēks”un zirgu atbalstītās terapijas nodarbība

Rīgā dzīvojošiem Ukrainas bēgļiem un Rīgas iedzīvotājiem.

Mākslas terapijas grupā dalībniekiem būs iespēja dalīties ar savām emocijām un pieredzi, izmantojot radošas metodes: zīmējot, krāsojot, veidojot no māla, darbojoties ar dažādiem mākslas materiāliem. Radošais process kalpo kā iedvesmas un izteiksmes līdzeklis, ļaujot cilvēkiem izpaust sevi, savus pārdzīvojumus un justies emocionāli līdzsvarotākiem. Mākslas terapijā nav nepieciešamas priekšzināšanas mākslā, radošais process ir veids kā izpaust sevi un piedzīvot mākslas dziedinošo ietekmi.

10 nodarbības, 2 x mēnesī, piektdienās no plkst. 18:00-20:00.
E.Smiļģa ielā 46, 315.kabinetā, Rīgā.

Plānotie nodarbību datumi piektdienās no plkst. 18:00-20:00: 13.10.23.; 27.10.23.; 10.11.23.; 17.11.23.; 08.12.23.; 15.12.23.; 05.01.24.; 19.01.24.; 02.02.24.;
Noslēguma zirgu atbalstītās terapijas grupas nodarbība 17.02.24. plkst. 11:00-13:00. Rietumos, Ķekavas novadā.

“Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros”

Dalība ir bez maksas.

Mākslas terapijas grupu vada: sertificēta mākslas terapeite Līga Briede
Pieteikšanās dalībai grupā: rakstot uz e pastu.

Ja rodas papildus jautājumi, rakstiet e pastu raditava.centrs@gmail.com, tālr.26039700

Iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta. Piesakoties dalībai, dalībnieks apņemas apmeklēt visas 10 nodarbības.

15/09/2020

Viss reiz pāriet. Pāries arī tas par ko tu šodien raudi, cīnies, par ko tev brīžiem nolaižas rokas un kam vairs nav spēka.
Vienā dienā tu pamodīsies un sapratīsi, ka tev vairs nav vajadzīgas attiecības, ko tu tik izmisīgi esi centusies izveidot, saglabāt ilgu laiku sava ievainotā bērna vadīta. Nebūs vajadzīgi meli, izlikšanās un ilgas.
Nebūs attiecības, kurās tu tik izmisīgi vēlējies kļūt cita, lai beidzot kāds iemīl, tā kā tavam tētim vajadzēja tevi mīlēt. Un biji kopā ar kādu, kurš spēja spoguļoties tikai pats sevī, otru blakus tā arī nekad neieraugot.
Tu būsi gatava pieņemt savu citādību, nepilnību un apklāt to ar savu mīlestību un sajust to cik tu esi vērtīga pati sev.. Tu iedosi sev roku un teiksi ejam un varēsi aiziet visur, kur vēlies!
Kļūs nevajadzīgi barot sevi ar ilūzijām par to, ka nav jau tik traki… Tā vietā parādīsies kaut kas īsts un patiess: varbūt tu beidzot sāksi dejot un uzzināsi ka pārgājiens vienatnē ir labākais, kas ar tevi ir noticis pēdējo gadu laikā. Atklāsi, ka aizejot no bezjēdzīga darba tā vietā atnāk kaut kas iedvesmojošs. Realitāte kļūs par tavu draugu nevis apdraudošu svešinieku.
Tev nevajadzēs gulēt ar kādu tikai tāpēc, lai nebūtu viena vai lai kaut vai uz brīdi sajustos kādam vajadzīga.
Tev nebūs vairs jāpiedalās upura spēlē, kurā tu esi nabadzīte, glābēja un pēc tam vīlusies un dusmīga. Kur jūtu šūpoles tevi brīžiem mētā augšā un lejā, jo atkal esi situācijā, kur ceri sagaidīt pieņemšanu, mīlestību, kuru otrs tev nevar sniegt. Tā vietā atstājot sevi iztukšotu. Tu būsi iemīlējusi sevi. Tev pietiks ar siltu tuvību, kas agrāk tev likās garlaicīga dēļ sava mierīguma.
Tu vairs neuztversi dzīvi, kā sacensību kurā tev kādam ir kaut kas jāpierāda, jākļūst labai un viss jāvar. Tu varēsi vienkārši būt un baudīt savu vājumu, savu spēku, savus smieklus.
Tu sapratīsi, ka rūpes par sevi nav šokolāde un ceļojums vienu reizi gadā, bet gan spēja sevi just, klausīties savā ķermenī. Beidzot tu piedzīvosi, ka tev ir skaists un brīnišķīgs ķermenis ar ko tu esi kopā ik brīdi.
Tev vairs nebūs jākļūst par kādu citu, lai būtu laba. Tev pietiks ar to, kas tu esi.
Tu būsi padzinusi uz visiem laikiem savu iekšējo kritiķi, jo tu beidzot būsi sadziedējusi savu iekšējo bērnu un kļuvusi drosmīga pieņemt savu ievainojamību.
Būs pārgājusi tieksme visu sarežģīt, tā vietā atnāks vienkāršība un spēja priecāties par to.
Un ar to kopā ieradīsies dziļums, viedums, kurā tu skaidri jutīsi savu iekšējo asi un dvēseli. Tev nevienam nekas vairs nebūs jāpierāda vai jāattaisnojās. Tas būs tik viegli.
Tu būsi pašpietiekama un piedzīvosi sevi kā veselu personu, kurai vairs nav nepieciešams attiecībās ar otru saplūst vai bēgt, lai nepazaudētu sevi un izvairītos no bailēm. Tu spēsi atrast līdzsvaru un mieru starp tuvību un atdalīšanos un tas tev ļaus piedzīvot patiesu tuvību.
Tu sāksi darīt savā dzīvē, to kas tev ir jādara un spēsi samierināties ar neziņu, ļaujot dzīvei notikt tās pilnībā un dažādībā. Tu iepazīsi mīlestību un pie tevis atnāks briedums.

Mākslas terapeite Līga Briede
Terapijas centrs Radītava

06/09/2020

Septembris ir iesācies ar vecāku runām, mēs vēl liekam kopā nodarbību, pulciņu grafikus, kā lai visu paspēj.. Klausoties bērnu vecākos bieži dzirdu, cik ļoti noslogoti mūsdienās ir bērni. Pat 5 un 6 gadu vecumā bērniem ir jāapmeklē vairāki pulciņi: dejošana (vēlams balets, jo tas ir prestižāk), svešvalodas (to nekad nav par daudz), sporta nodarbības (viņš ir pārāk aktīvs, vajag izlādi), mūzikas nodarbības (tas ir attīstoši), peldēšana (visi taču tā dara), estētikas un cita veida skoliņa brīvdienās (laiks ir jāaizpilda ar lietderīgām aktivitātēm). Un no tā cieš bērni!
Biežākās vecāku sūdzības par pārslogotajiem bērniem ir: bez medicīniska iemesla sāp vēders, galva, saasinās dažādas ādas saslimšanas, nagu graušana, matu virpināšana, raudulīgums, emocionāls pārjūtīgums, dusmu lēkmes, vakaros ir grūti iemigt, bērns kā vienīgo izklaidi izvēlas spēlēt spēles viedierīcēs, kļuvis pārāk aktīvs, nespēj nomierināties, garlaikojas, kļuvis apātisks, noguris un vēl daudzas citas pazīmes.
Cik daudz brīva laika dienā ir nepieciešams bērnam? Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka bērnudārzā, skolā pavadītais laiks un pulciņi nav bērna brīvais laiks. Brīvais laiks ir tad, kad bērns atrodas mājās, savā vidē, spēlējas, ir kopā ar saviem draugiem.
Lai bērns labi justos un attīstītos:
o 5 gadu vecumā bērnam ir jābūt 3 stundām brīvā laika
o 6 gadu vecumā 2 stundas un 45 minūtes
o 7 gadu vecumā 2 stundas un 30 minūtes
o 8 gadu vecumā 2 stundas un 15 minūtes.
Saudzējiet savus bērnus no pārslodzes, viņi tik ļoti mīl vecākus un grib tiem izpatikt, ka labprāt piekrīt katram nākošajam pulciņam, jo jūt, ka to vēlas vecāki.

18/05/2020

Atraidījums
Tu mani nenovērtē, es tev neesmu svarīga, tu mani neredzi, tu ar mani nerunā, tevi neinteresē tas kas mani, tu mani nemīli! Kāpēc man tas ir jāpiedzīvo? Tā visa rezultātā, tu jūties atraidīta, nevajadzīga, vientuļa, iztukšota. Sāpīgās izjūtas, kas mēdz būt klāt esošas esot attiecībās ar citiem cilvēkiem, tās pārņem, pārpludina un sāp bezgala dziļi un neizturami. Brīžiem liekas, ka visa dzīve paslīd garām, nav spēka darīt to, kas patiešām ir svarīgs, paliek tikai jūtas. Un izmisīgie centieni rast kādu izeju: bēgt projām, pārmest otram, mēģināt visiem līdzekļiem panākt, lai otrs sāk dzirdēt, mīlēt, norobežoties un tā visa rezultātā aizvien vairāk pazaudēt sevi, sadalīties sīkās detaļās un izšķīst apkārtējā telpā, ikdienas darbos. Baisa un biedējoša izjūta, ko reizēm var piedzīvot kā: “es eju pa ielu, strādāju, bet man ir sajūta, ka manis vispār nav, ir palicis tikai milzīgs apjukums, sāpes, nespēja būt attiecībās, nomāktība.” Protams šādas attiecības irst pa visām vīlēm, līdz beidzot blakus ir tikai divi sāpināti cilvēki, kas vai nu slīgst līdzatkarīgo attiecību purvā vai šķirās.
Kas ar mani notiek? Kur es esmu?
Cilvēka izjūta par to kāda ir pasaule, cik droša tā ir, cik es esmu mīlams, gaidīts veidojas esot mātes miesās caur mammas izjūtu par savu dzīvi. Ja māte jūtas droša, apmierināta, atbalstīta bērns sevī izveido drošību, paļāvību, uzticēšanos pasaulei.
Bet dzīve ir dzīve un ne vienmēr viss notiek tik skaisti. Bieži vien ir ļoti daudz trauksmes par to, ka es varu pazaudēt savu bērniņu, jo iepriekš ir piedzīvots zaudējums. Attiecības ar bērna tēvu jau sen vairs nav tās labākās, viņš nāk mājās vēlu, viņam ir cita, viņš dzer, nestrādā, nerūpējās par ģimeni, daudz atraidījuma jūtu, strīdu, nonicināšanas, šķiršanās.. Es izvēlos daudz strādāt, lai tikai nejustos slikti. Praktiskie dzīves apstākļi ir nomācoši. Manī ir pamodies mans iekšējais bērns, kuram nav bijis viegli savā bērnībā un kurš kaut kur dziļi iekšienē raud, netiek galā ar dzīvi, ilgojas būt mīlēts un kādam vajadzīgs. Un tas viss izveido topošā cilvēka nedrošo izjūtu par pasauli. Parasti šādam gaidību laikam seko sāpināta bērnība, kur trūkst vecāku tuvības, atbalsta, apstiprinājuma vārdu, jo viņi ir pārāk iegrimuši savā nelaimīguma izjūtā par savu dzīvi, sāpīgajām attiecībām un pie labākās gribas šādā situācijā nav vairs spēka iedot kaut ko savam bērnam. Tas sāp un veidojas iekšējs tukšums un milzīgas ilgas, ka kādu dienu mani iemīlēs, es būšu vajadzīga.
Pieaugot šāds cilvēks ienāk attiecībās ar bagāžu: mīli mani bez nosacījumiem, man vajag apstiprinājumus; es neprotu labi pats rūpēties par savām vajadzībām; es esmu apjucis un vientuļš; es būšu ļoti labs, tad mani mīlēs; es netuvošos, jo tas var mani sāpināt. Bet neviens otrs cilvēks nevar tev iedot trūkstošo vecāku mīlestību, bezgalīgas rūpes, apstiprinājumus, jo tā nav attiecību jēga. Tā rezultātā attiecībās uz skatuves kā skaudra realitāte parādās: es jūtos atraidīta un sāpināta; man sāp it katra lieta, kas kaut attālināti norāda uz nepieņemšanu: neuztaisīta kafija, nepajautātie jautājumi par mani, klusums mūsu starpā, nepietiekami daudz apskāvieni, aizkavēšanās, aizrādījumi, kritika, strīdi. Ir tāda sajūta it kā mana āda būtu ļoti plāna un viss ātri ienāk manī, saplosa un liek justies atraidītai, nevajadzīgai, nepietiekami labai un man nav vairs spēka veidot, dzīvot savu dzīvi tā kā es gribu, paliek tikai milzīga trauksme mani pametīs, un bailes vienai netikt galā un tā visa starpā neprasme pašai apmierināt savas vajadzības, parūpēties par sevi. Skarbi, bet bieži sastopami.
Kā sev palīdzēt?
• Sāc apzināties, ka šī stāsta sākums ir bērnībā, attiecībās ar mammu, tēti nevis ar partneri. Svarīgi ir zināt savu stāstu kā sākuma punkts pārmaiņām un iešanai ārā no atraidījuma. Ar mīlestību un maigumu sākt pieņemt to, ka manā dzīvē tā ir bijis un tomēr es neesmu tikai sāpes un ciešanas. Es eju tam cauri, izdzīvoju visas jūtas, strādāju ar sevi un kļūstu brīva.
• Katrā brīdī, kad sajūti atraidījumu, sākt sev jautāt vai tiešām tā ir patiesība, vai tiešām šajā situācijā es tieku atraidīta pilnībā? Apšaubīt saprotot, ka tas ir vecais modelis, kas atkal grib pārņemt.
Vari palīdzēt sev rakstot atbildes uz jautājumiem:
Vai tā ir taisnība, ka….mani atraida, nemīl?
Vai es varu pilnīgi precīzi zināt, ka tā ir taisnība?
Kā es reaģēju un kas notiek, kad ticu šai domai?
Kas es būtu bez šīs domas?
Un kā es pati sevi… atraidu, nemīlu….savā dzīvē
(jautājumi no K.Bayron, The work)
Atbildes ļaus ieraudzīt un atdalīties no atraidījuma jūtām, iestrēgušajiem domāšanas modeļiem, atgriezties pie saviem resursiem, atbildības par sevi, savu pašsajūtu. Ver vaļā jaunās durvis, jauno redzējumu par sevi! Dari to katru reizi, kad pamani sevī atraidījuma jūtas!
• Sāc rūpēties par savu iekšējo sāpināto bērnu: runāt ar viņu, ieklausies, saki visus labos vārdus, kas viņam ir vajadzīgi, lai viņš justos drošāk, mīlēts un lēnām izaugtu.
• Atrodi priekš sevis kā piepildīties, atjaunoties, izmantojot dažādas maņas: dzirdi, redzi, garšu, smaržu, pieskārienu. Klausies, skaties, sagaršo, sasmaržo un pieskaries tam, kas tev patīk, aizrauj. Meklē palīdzību terapijā.
Terapijas centrs Radītava, mākslas terapeits Līga Briede

15/05/2020

Kas es esmu? Jautājums par realitāti, kas tik bieži nomāc, ir neatbildams, rada trauksmi. Mūsu priekšstats par realitāti ir ierobežots izpratnē, pieredzē par sevi, sajūtās, emocijās, domās, kādas mēs ikdienā pieredzam, pamatpārliecībās un tā nav patiesība. Tu esi kaut kas pāri šim visam, kaut kas vairāk, kas ir jāatklāj, ejot cauri tam, atsakoties mirkli pēc mirkļa no visām nepatiesībām. "Es esmu vājš, es esmu introverts, pārāk emocionāls, man nepadodas, visiem citiem izdodas, es esmu izdzīvotājs, attiecībās esmu nelaimīgs. Tavas domas nav patiesība, tavas sajūtas, jūtas ir tikai reakcijas uz tevis tulkotiem procesiem apkārtējā vidē un tevī! Pārstāj šodien sev stāstīt šos nepatiesos stāstus, uzsāc cīņu par savu īsto dvēseli, kas ir kaut kas ārpus tavas šodienas izpratnes, sajūtas, pārliecības.
Kā to darīt? Kā sākt iet šo ceļu?
Pirmais solis: sāc apšaubīt to, ko tu domā, jūti, tici par sevi, citiem un pasauli. Atveries jaunajam skatījumam, kurš sastāvēs no meklējumiem, apšaubīšanas, atdalīšanās, būšanas šeit un tagad.
Otrais solis: sāc meditēt, apsēdies beidzot klusumā ar sevi, elpo! Izvēlies vienalga kādu praksi, pieeju. Sāc ar mazumiņu: saki sev es to pamēģināšu 5 minūtes un tad skatīšos kā tas ir. Vienkārši dari to, jo tie būs tie brīži, kad sāks dzimt patiesība par sevi un izmaiņas. Tā būs īstā cīņa par sevi, savu dvēseli!
Trešais solis: esi dabā, tur tu vari gūt atelpu, ieraudzīt savu relativitāti kaut kā varenāka, sakārtotāka priekšā. Ej mežā, ej klajumā, ūdeņu krastos, ļauj ka tevi tas ievibrē, skaties uz to tā it kā to redzētu pirmo reizi dzīvē. Ej bez takas un viens ar sevi. Ceļš tevi aizvedīs!
Mākslas terapeite Līga Briede

06/05/2020

Cena, ko nākās maksāt par bērnībā piedzīvoto vardarbību (lasi arī pēršanu) ir augsta. Gribās sacelties un kliegt, tur taču bija pieaugušie, kuri neaizstāv, nepārtrauc attiecības, paliek, pieļauj un paši to dara. Viņi tic meliem, ka dzīvot atšķirti nespēs, jāsaglabā ģimene, jāpaciešas, tāda ir dzīve. Ja tu šobrīd esi situācijā, kur dara pāri tev vai bērnam, dzer, sāc pieņemt lēmumu es eju projām. Neviena minūte kopā nav tā vērta, tas salauzīs tevi un tavu bērnu. Cena no tā atbrīvoties ir augsta: gadi terapijā, salauzta dzīve. Tu vari vairāk!

Kad Kristaps bērnībā mācījās lasīt, mamma viņam stāvēja blakus ar siksnu. Kad viņš nejauši sasita vāzi, siksna atkal bija klāt. Kristapa mamma uzskata, ka ar regulāro sodīšanu izaudzinājusi veiksmīgu dēlu. Kristaps ir pretējās domās. Viņš, tāpat kā filmas pārējie varoņ...

02/05/2020

Pieskarties smiltīm un sākt radīt savu pasauli. Tas ir īpašs laiks, kad ienāk iekšējais klusums un viss lēnām sakārtojas. Esmu vienmēr izjutusi dziļu pateicību, ka es kā terapeite varu būt klātesoša tik svarīgam un dziļam procesam. Šobrīd pandēmijas laikā, kad visas tikšanās ar klientiem notiek tiešsaistes formātā, jo īpaši izjūtu, cik dārgi man ir bijuši šie klātbūtnes brīži, kuru laikā dvēsele runā ieliekot rokas smiltīs, atrodot savu simbolisko valodu

Par smilšu spēles terapiju bērniem.

Ir ļoti grūti aprakstīt smilšu spēles terapijas procesu, jo tas ir tik viegls, dziļš, dzīvs un saviļņojošs. Smilšu spēles terapijā gan smilšu bildes radīšanas process, gan pati bilde kā šī procesa rezultāts atstāj labdabīgu iedarbību uz psihi. Tā ir viena no svarīgākajām šīs metodes īpašībām.

Spēle smiltīs ir brīnišķīgs veids, kā „parūpēties par dvēseli”. Tās iedarbības spēks izpaužas dažādos aspektos.

Spēle sniedz iespēju atbrīvoties no psihiskām traumām savu fantāziju eksteriorizācijas (lat. "exterior" ārējs – psihisks process, kurā notiek pāreja no iekšējās – prāta darbības formas uz ārējo – praktisko darbību) ceļā un rada sajūtu, ka bērns pats var kontrolēt savus impulsus. Smilšu spēle palīdz nodibināt saikni ar neapzinātajiem impulsiem, īpaši ar Patības arhetipu, kura izpausme simboliskā formā būtiski veicina bērna psihiskās dzīves atveseļošanos. Pat vienas vienīgas smilšu bildes izveidošanai var būt dziedinošs efekts.

Projekcijas, no kurām sastāv smilšu bilde, daudz mazākā mērā pakļautas iekšējai cenzūrai nekā tās, kas tiek paustas verbāli. Tas ievērojami paātrina terapeitisko procesu, bet daudzos gadījumos tas ir vienīgais veids, kā terapija vispār var notikt.

Smilšu spēles gaitā bērns iepazīstas tuvāk ne vien ar rotaļlietām, bet dziļāk iepazīstas arī pats ar sevi, jo viņam paveras iespēja paskatīties uz sevi no malas. No šādas pašizziņas, pašizpausmes un pašattīstības pieredzes, no šīs „es mijiedarbības ar pasauli” pieredzes bērns izzina un mācās pieņemt un cienīt ne tikai sevi, bet arī citus un izmantot brīvību ar atbildības sajūtu.

Visvērtīgākais terapijā ir bērna pārdzīvojums, veidojot smilšu bildi, un viņa attiecības ar terapeitu. Bērnam dziedinoša jau ir pati izjūta, ka pieaugušais vēlas viņu saprast. Bērns tādejādi jūtas pamanīts un pieņemts, un tas ir vissvarīgākais.

Ja starp terapeitu un bērnu izveidojas savstarpēja sapratne un uzticēšanās, bērns terapijas laikā atklāti, patiesi un dziļi sevi pašapliecina. Bērns tad sāk saprast, ka šajā spēles telpā kopā ar šo dīvaino pieaugušo viņš drīkst brīvi paust savas jūtas un impulsus. Viņš var radīt savas iekšējās pasaules atspulgu ar vienkāršu figūriņu palīdzību, kas šeit ir viņa rīcībā. Bērnam tiek dota brīvība projektēt savu personīgo individualitāti. Viņš var uzbūvēt cietoksni smiltīs un ļaut tajā dzīvot cilvēkiem, viņam tiek dota iespēja izvēlēties un atteikties, kaut ko radīt un postīt. Tas viss palīdz bērnam savienot iekšējo un ārējo pasauli laikā un telpā.
Šī iespēja bērnam ir nozīmīga, jo tā ļauj „izspēlēt” viņa jūtas un problēmas, gluži tāpat kā pieaudzis cilvēks „izrunā” savas grūtības citos terapijas veidos.
Kad terapeits ārēji izrāda interesi par bērna iekšējo pasauli, aizsākas verbāls un neverbāls dialogs. Ārējs dialogs veidojas terapeitam ar bērnu, bet iekšējs dialogs – bērnam ar sevi. Ar savu klātbūtni un līdzdalību terapeits palīdz bērnam radīt verbālus un neverbālus stāstus par viņa iekšējiem pārdzīvojumiem, kas izpaužas smilšu bildēs.

Bieži vien tas, kas notiek smilšu kastē, var būt bēdu vai patoloģijas izpausme. Taču svarīgi ir tas, ka terapeits spēj ieraudzīt, kā bērns tiek galā ar šīm problēmām. Pati šo problēmu un bēdu izspēlēšana smilšu kastē var kļūt par veidu, kā tās pārvarēt. Uz katru smilšu bildi šajā procesā var raudzīties kā uz daļu no viens pēc otra sekojošiem mēģinājumiem, kā tikt galā ar pagātnes un tagadnes ievainojumiem vai kā uz nebeidzamu virzīšanos uz individuāciju, vai, gandrīz visos gadījumos, kā uz abiem procesiem reizē. Smilšu spēles procesu vēro uzmanīgs terapeits, kurš augstu vērtē, nevis novērtē. Tad bērns var riskēt un atklāt savas jūtas, kurām nepieciešama dziedināšana. Spēļu istabā dzimst neparasti siltas savstarpējās attiecības. Kad bērni sāk izpaust mīlestības un pieķeršanās jūtas pret terapeitu, tās sāk izpausties arī viņa reālajā dzīvē – mājās un skolā. Un dzīve izmainās!

Fragmensts no Veras Ščerbakovas grāmatas "Pasaule smiltīs. Smilšu spēles terapija."
Foto no Vitas Kirilovas personīgā arhīva.

23/04/2020

Mums ir dāvana Tev - resursu krātuvē “Kā dzīvot mierīgāk”!

Šis ir laiks, kad daudzi no mums sastopas ar daudz nezināmā un pārmaiņām. Šī ir
krīzes situācija, kas ir izkustinājusi pamatu zem mūsu kājām. Mūsu ierastā kārtība ir
izjaukta un ir pazudis virziens uz kurieni ejam. Tas ietekmē mūsu emocijas un
drošības izjūtu. Labā ziņa ir tāda, ka katrā juku laikā ir iespējams atrast pamatu zem kājam. Arī pēc vētras iestājas miers. Šodien ir jāmēģina dzīvot tā, lai šīs pārmaiņas nāk mums par labu.
Mēs ar tevi vēlamies dalīties kā palīdzēt sev justies labāk, atjaunot līdzsvaru un mieru. Resursu krātuvē “Kā dzīvot mierīgāk”, tu atradīsi praktiskas un ikdienā viegli pielietojamas metodes, kas palīdzēs justies labāk, atrast nozīmīgumu un atjaunot saikni ar sevi:
Atradīsi atbildes, kā plānot savu ikdienu, lai saglabātu efektivitāti un mieru.
Kā mazināt trauksmi, nemieru, kas atkal un atkal atgriežas.
Praktiskas metodes, kas palīdzēs mazināt bailes.
Kā māksla terapija var palīdzēt tikt galā ar grūti izturamām emocijām, vairot mieru un prieku
Kā sevi uzlādēt, atjaunot izmantojot maņas un kāpēc tas ir būtiski.

Spied uz saites zemāk, lai saņemtu bezmaksas resursu “Kā dzīvot mierīgāk” failu: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScwW2YZ1KZDdtIJNkelJFsjXBVKNR-ftontGLVaz2hd9ws0FQ/viewform

Piesakies tiešsaistes mākslas terapijas grupaI „Dzīvo mierīgāk” (sākums jau 28.04. plkst. 11.00 pēc Latvijas laika). Tev ir iespēja piedzīvot mākslas un veselības zinātnes spēku. Šajās radošājās 2 stundās, Tu:
Radīsi sev iespēju iegūt jaunas atziņas;
Iemācīties paskatīties uz problēmsituāciju citādākām acīm;
Iegūsi lielāku vieglumu un mieru dzīvē;
Uzlabosi pašsajūtu un dzīvespēku...
Vairāk informācijas par grupas norisi un pieteikšanos:
Nodarbības ZOOM platformā otrdienu rītos no plkst. 10.00 – 12.00. Pirms terapijas sākuma, mēs sazināsimies ar dalībniekiem par tehniskajiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbības norisi.
Mākslas terapijas grupu vada sertificētas mākslas terapeites Līga Briede un Gunita Mistere.
Plānotās nodarbības: 28.04., 5.05.,12.05., 19.05., 26.05.2020.
Vienas nodarbības cena tikai EUR 12,00. Sākotnēji ir jāsedz priekšapmaksa 30 eiro vērtībā. Maksājot uzreiz par 5 sesijām, cena 55,- eiro ( 5,- eiro ietaupījums)·
Pieteikties līdz 27.04.2020 aizpildot pieteikumu: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSe_hiVBdY9Dd2ILlqhB17vPkDpV32vv6GHDdI4K2JYRr9U_bw/viewform vai pa epastu raditava.centrs@gmail.com, vai +371 26039700 (Līga, LV), +61 420501171 (Gunita, AUS)

20/04/2020

Kā tu šodien piedzīvo savas sāpes? Tu neesi viens, kaut vai tev liekas, ka sāpes tevi ir apklājušas, tas ir tikai šobrīd. Cīnies par sevi

7 nedēļas pretī vasarai. Otrā nedēļa.
VIENA DIENA
Šodien pajautā sev – kas šajā laikā Tev sāp visvairāk? Nosauc to vārdā. Un aptver, ka neviens nevar Tavā vietā to izsāpēt. Neviens ārpusē nesaprot, kā Tu jūties iekšpusē. Šajā pasaulē ir sāpes, kurām nelīdz nekādi uzmundrinājumi, nekādi risinājumi. Ir sāpes, kuras nav iespējams vienkārši atstāt sev aiz muguras, pārkāpt tām pāri. Lai tās izsāpētu, Tev ir vajadzīgs kāds, kurš Tavas sāpes pieņem un jūt. Kurš ir ar Tevi – tā vai citādi – kamēr To šokā raugies uz izrauto tukšumu savā dzīvē. Ir lietas, kuras nevar salabot. Tās var tikai nest. Iznest. Panest. Aiznest. Kopā ar kādu. Vai Tavā dzīvē ir tāds “kāds”? Ja nē, atrodi. Meklē, kamēr atradīsi. Tā ir Tava atbildība. Pret sevi un to, kas sāp visvairāk. Ja ne šodien, tad rīt.
Mācītājs Linards Rozentāls
Foto: Valdis Bērziņš

15/04/2020

Divu mākslas terapeitu saruna par būtisko. Kā dzīvot šajā pārejas laikā, kad viss ierastais ir mainījies un jaunais vēl nav. Kā palīdzēt sev tikt galā ar dažādām jūtām: dusmām, bailēm, trauksmi, zaudējumu? Kā izmantot mākslas terapiju ikdienā, lai sev palīdzētu