Pēdu kabinets

28/05/2022

Piektdienas humora deva! 🤩

Mīlam mūsu klientus, padalāmies ar spilgtākajiem citātiem jautrākai nedēļas nogalei. 😍

Ārstniecības iestādes reģistrācijas kods: 0100-64114

29/01/2021

Kā atpazīt nagu sēnīti? Skaties video 👉 https://www.youtube.com/watch?v=OyTLveQn_rU

07/11/2020

Sākam sēriju:"Vai Tu zini kā izskatās diabēts?"

29/10/2020

19/09/2020

Uz rudens pusi papēžu āda mēdz būt sabiezējusi, raupja, un tajā izveidojušās plaisas. Tā atkal tikt pie maigām, gludām pēdām?

10/09/2020

Vai, ilgstoši lakojot nagus ar gellaku, tas nav kaitīgi nagiem?MARTA SIGULDĀ

24/08/2020

''Veselības centrs 4'' grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' traumotoloģe ortopēde Evita Rumba sniedz padomus sabiedrībai par to, kāpēc kājas īkšķis mēdz kļūt greizs.

20/08/2020

Kārpas bērniem (dr. Evita Jakušonoka)

Kārpas bērniem ir ļoti izplatītas - vecuma posmā no 4 -12 gadiem katram trešajam bērnam vismaz reizi ir bijušas kārpas uz rokām vai pēdām. Tās izraisa cilvēku papillomas vīruss (HPV). Ar to var inficēties tiešā saskarē vai ar inficētām ādas šūnām, kas atrodas uz priekšmetiem, piemēram, dvieļiem, dušas telpu grīdām vai rotaļlietām. Vīruss iekļūst bērna organismā caur ādas bojājumiem un pēc vairākiem mēnešiem aktivizējas, izraisot kārpu veidošanos.

Bērni ir uzņēmīgāki pret infekciju, jo bērnu imūnā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, turklāt bērniem biežāk nekā pieaugušajiem veidojas ādas brūces un nobrāzumi.

Riska grupā ir bērni ar ļoti vāju imunitāti, veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem, izteiktu plaukstu un pēdu svīšanu, kā arī bērniem kuriem āda ir sausa, plaisā, piemēram, atopiskā dermatīta pacientiem.

Vīrusam aktivizējoties, veidojas ciets ādas slānis un virs ādas virsmas parādās pacelti izaugumi un kuru virsma parasti ir nelīdzena. Kārpas vidusdaļa parasti ir mīkstāka un tajā reizēm var saskatīt sīkus melnus punktiņus. Melnie punktiņi ir sīkie asinsvadi, kas apgādā kārpu ar barības vielām. Kārpas diametrs parasti ir vidēji 1-10 mm.

Ne vienmēr ir iespējams izvairīties no kārpām, tomēr ir vairāki piesardzības pasākumi, kuru ievērošana var mazināt inficēšanās risku. Bērniem nepieciešams regulāri mazgāt rokas, negrauzt nagus, nepieskarties savām vai citu cilvēku kārpām, valkāt apavus publiskos baseinos un dušās, nelieto dvieļus, ko lietojuši citi, valkāt zeķītes vingrošanā, cīņas sporta nodarbībās un citu telpu sporta veidu treniņos, kuros bieži bērni piedalās basām kājām.

Bērnam kārpa var pazust pati no sevis, bet ieteicams to ir ārstēt, jo kārpas ir lipīgas un tās var pielipt ne tikai no viena cilvēka otram, bet arī pavairoties no vienas ķermeņa daļas uz citu.

Kārpas iespējams likvidēt ar lokālajiem preparātiem, kas satur salicilskābi, benzoskābi u.c. Arī ar saldēšanu jeb krioterapiju, kur tiek izmantots šķidrais slāpeklis (– 600oC). Kā labu un efektīvu atzīst arī ķīmisko metodi, kur ar speciālu vielu maisījumu palīdzību kārpa tiek ķīmiski apstrādāta, visbiežāk – ja tā atrodas uz pēdas vai pirksta galā. Metode nerada diskomfortu, vienīgi nākamajā dienā jūtams sāpīgums un izveidojas krevele. Kārpu iespējams apstrādāt arī ar lāzera palīdzību. Izvēlēties cilvēkam piemērotāko metodi vislabāk palīdzēs ārsts, jo ārstēšanas metode tiek izvēlētā ņemot vērā pacienta vecuma, kārpas atrašanās vietas un kārpu veidu.