24/01/2026
🕯 Šonedēļ aprit 35 gadi kopš 1991. gada janvāra Barikādēm - notikumiem, kas uz visiem laikiem ierakstīti Latvijas vēsturē un mūsu kopīgajā atmiņā. 🇱🇻
Šajos vēsturiskajos notikumos bezbailīgi piedalījās arī mūsu kolēģi – gan tie, kas šodien vēl ir mūsu vidū, gan tie, kuri jau devušies mūžībā.
Doma baznīcā ierīkotajā medicīnas punktā pašaizliedzīgi darbojās mūsu kolēģi Vilnis Grīnbergs, Mārtiņš Ritums, Arta Bārzdiņa un daudzi citi. Īpaši kolēģi izceļ arī kādreizējā Anestezioloģijas nodaļas vadītāja Egila Krastiņa uzņēmību – tieši viņš bija starp pirmajiem, kurš uzsāka dežūru organizēšanu Doma baznīcā, laikā, kad drošības bija īpaši apdraudēta.
🤍 Aicinām ikvienu, kuram ir iespēja pierakstīt Bērnu slimnīcas bijušo kolēģu atmiņas, apkopot fotoliecības un stāstus par šo laiku, dalīties ar tiem arī ar mums. Tā mēs kopīgi saglabājam dzīvas liecības par mūsu vēsturi, kolēģu drosmi, pašaizliedzību un cilvēcību.
Noslēgumā dalāmies ar mūsu ilggadējās kolēģes, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas māsas Ritmas Bērziņas pierakstītajām atmiņām par barikāžu laikā piedzīvoto:
𓂃🪶“Līdzko beidzās dežūras slimnīcā, tūlīt devāmies uz Doma baznīcu, kur bija mūsu medicīnas punkts. Piedalījāmies tā iekārtošanā un pārvērtībā par lielu medicīnas centru. Iekārtojām pat stacionāru operāciju zāli ar visu nepieciešamo aparatūru, instrumentiem, medikamentiem un asins pārliešanas punktu.
Dežurēju Doma baznīcā nepārtraukti, laikā starp dežūrām nodaļā slimnīcā. Nebiju mājās nedēļu. Vissatraucošākais bija 21. janvāra vakars un nakts, kad sākās apšaudes. Baznīcā ienesa nošauto kinooperatoru Andri Slapiņu.
Ieveda arī samaņu zaudējušu vīrieti. Viņam galvā bija ziemas cepure ar šāviņa pēdām pieres un pakauša daļā. Kad cepuri noņēma, izrādījās – lode no priekšpuses bija izgājusi cauri cepurei, matiem un galvas ādai, un atkal izgājusi cauri cepurei aizmugurē. Nospriedām, ka viņš ir dzimis “laimes krekliņā”. Diemžēl ne visiem tā paveicās.
Nakts baznīcā pagāja ļoti saspringti. Bija mācītāja uzruna, kopīga lūgšana ar visiem dežurējošajiem medicīnas darbiniekiem. Ērģeles spēlēja Valsts himnu. Pēc šīs nakts dežurējām vēl divas nedēļas, jo nevarējām zināt, kā viss beigsies.”
