H O U S E of T O L O A C H E

H O U S E of T O L O A C H E We are Guardians of the Sacred Medicine, here to nurture your blossoming. M O O N L I G H T tribe by ININ NINI
ir stāsts par SAVA CEĻA GĀJĒJIEM. Un darīt Sirdi.

We weave the wisdom of the stars with the medicine of the Earth, uniting Heaven and Earth in sacred harmony. Par TIEM, kuri meklē un piepilda savu dzīves uzdevumu, kuri atsaucas savam Dvēseles Aicinājumam. Par TIEM, kuri vēlas radīt jēgpilni, dzīvot, apvienojot abas - dziļo, dvēselisko un ārējo, radošo, darošo pusi. Par TIEM, kuri vēlas darīt no Sirds. Par TIEM, kuri nebīstas pētīt senākās, dziļāk

ās metodes, ceļus un tradīcijas, lai atplauktu citādākā, mistiska brīnuma piepildītā apziņā. Viens var noiet ļoti tālus, viedus ceļus, bet kas tad ir šis Viens? Vai tie neesam mēs Visi? Ir svētība satikt sirdī līdzīgos. Nāc, mēs tevi jau sen gaidām!

IEDVESMAS STĀSTI:Shipibo-Conibo izšuvumiSAKRĀLĀ MĀKSLA (VOL.1.)Šipibo cilšu sievas Amazones džungļos izšuj ļoti skaistus...
10/04/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
Shipibo-Conibo izšuvumi
SAKRĀLĀ MĀKSLA (VOL.1.)

Šipibo cilšu sievas Amazones džungļos izšuj ļoti skaistus darbus, tie ir apģērbi, sedziņas, sienas paklāji, somas, aproces un dažādi citi darinājumi. Jau no mazotnes meitenes tiek apmācītas izšūt. Tā ir ļoti sena tradīcija un ārkārtīgi būtiska Amazones pamatiedzīvotāju identitātes daļa, kas ir atzīta par Peru nacionālo kultūras mantojumu.
Izšūšana Šipibo ciltīm ir viens no iztikas avotiem-tos var uzlūkot dažādi, piemēram, kā Peru suvenīrus, kas atvesti dāvanā. Un tomēr — kas tas ir patiesībā un kur tas sācies?

Auduma aprakstīšanu un apdarināšanu Šipibo valodā dēvē par Kené — gan auduma apgleznošanu, gan izšūšanu, savā ziņā tie abi pašos dziļumos ir viens, tomēr ar apgleznošanu nodarbojas gan vīri, gan sievas, kamēr izšūšana ir tikai sievu darbs un prasme, ko atsevišķi dēvē par Kewé.

Vārds Kené nozīmē dizains, vīzija, enerģētiskā līnija — tas, kam jātop izrakstītam, tikmēr Kewé ir šīs vīzijas (Kené) fiziskā realizācija. Interesanti, ka vēsturiski vārdu Kewé Šipibo izmantoja apzīmējot arī sejas apzīmēšanu, kad Šipibo sieva apglezno seju-viņa veic Kewé, kas ir sava veida identitātes piešķiršana, jo Šipibo uzskatos ir — ja tev nav rakstu, tad tu esi neredzams garu pasaulei, neformēts.
Šīs abas tehnikas nav tikai skaisti radoši darbi, Šipibo cilts kultūrā tās ietver sevī sava veida kosmisko karti, kas attēlo enerģijas plūsmas, upes, zvaigžņu rakstus, džungļu garu pasauli, dziedinošo augu spēku un arī pašu dziedinājumu.

Rakstus, kas tiek darināti uz auduma, Šipibo cilts redz Augu ceremoniju vīzijās, ko vēlāk izšuj vai uzglezno uz auduma. Ir raksti, kas atkārtojas no paaudzes paaudzē, daži ir tik seni, ka tiem nav zināma sākuma. Daudzi no rakstiem attēlo augu garus, kas nākuši kā dziedinājums, atbalsts, vai aizsardzība, tos nekļūdīgi atpazīst jebkurš Šipibo un daudzi raksti attēlo Augu svētās dziedinošās dziesmas — Icaros, un ikviens Šipibo dziednieks, augu vīrs, vai augu sieva atpazīst šīs dziesmas, kas izšūtas un uzgleznotas, sekojot ar pirkstu izšuvuma raksta ceļam, viņi izdzied šīs dziedinājuma dziesmas, kurās ir melodija un vārdi. Un arī otrādi — augu ceremonijās, vai augu diētās, tiek saņemtas dziedinošas augu dziesmas — Icaros. Tās atnāk kā atmiņas, zināmas, bet aizmirstas dziesmas, melodijas, ritmi, dažkārt tās dzirdamas skanam no dabas, it kā tās kāds dziedātu, dziednieks tos izdziedot un atkārtojot, redz rakstus, kurus var izšūt vai uzgleznot un tā šis Icaros tiek izrakstīts, paliekot nākamajām paaudzēm, netiek aizmirsts.

Tāpēc tā ir sakrālā māksla, tā ir svēta prasme un talants aiz vispārpieņemtā un saprotamā.

Arī mēs šogad Svēto Augu Diētā izšuvām, pirms tam rūpīgi saņēmušas zināšanu par Šipibo izšuvumu būtību — kāds izšuva galda sedziņu, kāds darba kleitu ceremonijām, kāds praķīti, kāds ceremoniju paklājiņu. Pats process ir tikpat sakrāls, sākot no drānas izvēles, diegu krāsas, diega ievēršanas adatā, rakstiņa skicēšanas, dūriena izvēles, lieluma, līdz lūgšanām, kas iečukstētas un iedziedātas katrā adatas solītī.

Bilde no personīgā arhīva šī gada Augu Diētā Amazones džungļos — Šipibo cilts augu sieva rāda un stāsta mums par izšuvumu, otrā bildē izšūti Icaros.

Rakstītājs — Diāna Kaja | 10.04.26

fans
H O U S E of T O L O A C H E
Diāna Kaja Bokša

MĪĻIE ĻAUDIS! :Nogurums un gandarījums un prieks, kas plešas no tālajiem džungļiem līdz pat mūsu pašu mežiem, pakalniem ...
31/03/2026

MĪĻIE ĻAUDIS!
:
Nogurums un gandarījums un prieks, kas plešas no tālajiem džungļiem līdz pat mūsu pašu mežiem, pakalniem un upēm. Bagātinājušās ar mācībām un padomiem, kravājam somas un esam gatavas doties mājup un dzīvot labi un darīt labu. Būt veselumā, vieglumā un veselumam un vieglumam plesties plašumā. Satikt un satikties tur, kur pieņemšana, sapratne, līdzcietība un mīlestība.
Kaut saules siltumu saņēmušas, tik ļoti liels prieks doties pretī pavasarim Latvijā. Pa šo laiku tik ļoti novērtēju mūsu četrus gadalaikus.
🤍💚💛🧡

Sirsnībā, Eva.

:
Ir noiets atkal kāds gabaliņš uz atpakaļu, lai iztīrītu un dziedinātu un varētu jaudīgi doties uz priekšu - augstāk, tuvāk sev, savienojumā ar dziedinājumu un augiem. Un nu mēs dodamies mājup no džungļu sirds un Amazones krastiem, kur Šipibo cilšu dziedinājums dzīvo no paaudzes paaudzē un sevi turpina! Tik ļoti gribas strādāt un plest mūsu lauku mūsmājas caur zināšanām un svētību, kas saņemtas dziļi, dziļi džungļos un sirdī caur šo svēto, tīro un mīlošo lauku!
Šis laiks ir bijis ārkārtīgi grūts, bet neatkārtojami skaists un svētīgs.
Sirds nepacietīgi priecīgi gaida tikšanos ar savējiem, ar mīļajiem, ar Latvijas zemi un pavasari.
Drīz skaisti tiekamies 💚

Mīļumā, Diāna Kaja.

IEDVESMAS STĀSTI:DISCIPLĪNAKĀRTĪBADisciplīna sievietei. Vajag vai nevajag? Vai kā vajag vai kā nevajag? Kā jūtās un kā n...
16/03/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
DISCIPLĪNA
KĀRTĪBA

Disciplīna sievietei. Vajag vai nevajag? Vai kā vajag vai kā nevajag? Kā jūtās un kā nejūtās?
Tik daudz visa kā apkārt, ka reizēm apjūkam no plašā piedāvājuma klāsta. Tik daudz ārējo kairinājumu, kurus savā dzīvē izmēģinām, pielaikojam sev kas der un kas neder, līdz atkal vēršamies sevī tīrībā.

Piemērot sev dažādas disciplīnas un to, kurā jūtamies patiesā savienojumā ar sevi un pasauli, vien paši varam detektēt savējo pārliecību. Savu praķīti, kurā jūtamies visīstāk.

Mana disciplīna un mēraukla ir godīgums pret sevi. Kurā es jūtos dzīvības vispilnīgākā. Kurā ķermenis pats parāda, kad mugura ir visstaltākā un sirds ir jūtīgākā. Kurā pati sev spēju palīdzēt.
Šis pavasaris laiks, kurā atkal no jauna vērst savu fokusu uz rūpēšanos par sevi, par savu augsni un par to sēklu, ko iesēju un augļiem, kurus ievākšu.

Aizvien skaidrāka sajušana un saprašana, ka katrs mēs veidojam to, kur gribam būt un kā izvēlamies būt. Es ticu, ka katram sava izvēle ir piemērotākā un turpinu turēt fokusu uz gaismu, kas pieredzēta. Es nemācu, es pati mācos.

Mana disciplīna ir paļaušanās. Mans fokuss ir mana sirds. Tas ietver rūpes par sevi - par domām, par jūtām, par to, ko izvēlos katru dienu, neatkarīgi kas bijis vakar. Mani var kratīt, var raustīt, bet nevar izraustīt. Uzdodu sev jautājumu - kā būtu, ja mēs katrs uzņemamies atbildību par sevi tieši šobrīd. Ja katrs noticam, ka varam, ka drīkstam, spējam un ka mums izdodas. Un redzam viens otru līdzvērtīgu.

Jau tagad sirds jūtās līksma, zinot, ka pati turot staltu muguru, es satikšu arī Tevi Tavā staltumā un sirds siltumā. Kārtojot un sakārtojot sevi, pieņemot sevi, saredzu kā pasaule apkārt pārkārtojas.

Katru dienu kaut pa drusciņai. Kaut pa vienai atvilktnei. Pa vienam pietupinam. Vai diviem vai trim. Pa vienam solītim. Diviem vai trim.

Tā mana disciplīna. Celties. Pieredzēt gaismu. Pavasari. Tik vienkārši.

Daudz gadus atpakaļ, dzirdēju sevī skanām - ik rītu es ceļos, ik rītu es ceļos krītu un atkal ceļos.

Pateicībā Mammai Zemei un dzīvībai - par radīšanu, rādīšanu, mācīšanu, lološanu. 🌱

Bilde no vakardienas pastaigas Peru, Iquitos 🌞 Mīļš sveiciens!

Rakstītājs - Meža Eva 16.03.2026
—————-

Meža Eva
fans

IEDVESMAS STĀSTI:AIZEsmu savā istabā, aiz durvīm mani gaida. Ir laiks posties un doties tālāk. Tieši tagad ir īstais lai...
11/03/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
AIZ

Esmu savā istabā, aiz durvīm mani gaida.
Ir laiks posties un doties tālāk. Tieši tagad ir īstais laiks.

Manā priekšā ir spogulis ar rūpīgiem grebumiem un zelta rakstos izrakstītu rāmi. Un es spoguļa priekšā. Spogulis ir dzīvs, un tas rāda mani pašu tādu, kā esmu, tāds viņa darbs - rādīt patiesību un radīt patiesību atspulgā.
No spoguļa manī veras mana pierastā seja. Tik daudz reižu skatīta un tik zināma, ka vairs neatminos, cik sena.

Ar skumjām nopētu savu virskārtu, masku, kas mani sargājusi ilgus laikus un atvados, jo ir laiks no tās šķirties, ir saldsērīgi, tā ir bijusi daļa no manis, mani veidojusi, darījusi redzamu citiem, radījusi drošu telpu tam, kas aiz tās. Jā, arī radījusi tēlu, ko pati gribēju citiem rādīt un ko pati radīju, maska, aiz kuras pati arī cietu un pacietu, meloju, izlikos un nebiju īsta. Arī tā. Un labi, ka tā. Viss bija-ir-būs tā kā tam jābūt. Bet nu ir mirklis šķirties - ar pateicību, ar mīlestību, ar pieņemšanu un atzīšanu. Jo mani gaida, to, kas ir aiz šīs butaforijas. Vairs ne mirkli nevaru kavēties ar veco virskārtu, tā jāloba nost kā čūskas āda, tai jāpārtop atpakaļ par zemi un jākļūst par to daļu, kas ir sēklai augsne. Arī virskārtai tālāk ir savs uzdevums. Kurš kuru patiesībā tur un nelaiž?
Tas, kas mani gaida aiz durvīm, ir ar tik plašu beznosacījuma sirdi un tik lielu zināšanu, ka tāpat nekļūdīgi zina, kas es esmu aiz, tikai pacietīgi ticējis man un gaidījis, kad pati būšu gatava sevi ieraudzīt. Un es? Vai es arī varu tā būt? Neizlikties par to, kas esmu virskārtā? Neizlikties par to, kas neesmu es?

Es nopētu savu virskārtu spogulī.
Tas ir gleznas audekls, kas rūpīgi uzklāts uz manas sejas un tomēr - es redzu, ka tas ir audekls. Vaibsti nav mani, bet gan audekla locījumu vietas. Acis. Manī raugās pavirši ieskicētas acis, pat acu krāsa nav mana. Ak, jā, lūpas uzmālētas sarkanas. Klasisks bērna rokas uztriepts princeses tēls, kādu rādīt citiem, kādu pats gribētu skatīt, kāds pats gribētu būt. Gan smieklīgi, gan skumji vienlaikus.
Bet tā nu tas bija.
Tā nu bija…
Ar mīlestību nopētu nu jau vairs ne virskārtu un masku, bet vērtīgu instrumentu, kam ir laiks ļaut kalpot tālāk. Tagad mēs nebūsim vairs viens, bet katrs atsevišķi, radot kopā nākamību.

Man ir bailes, jo nezinu, kas ir aiz.
Man ir bailes, jo nezinu, kā varēšu būt no jauna.
Man ir bailes no sava īstuma.
Un tomēr, ir kas daudz lielāks par to visu, tas uztur mani dzīvāku par dzīvu un tā dēļ lēmums ir jau stingri pieņemts - nolobīt, teikt ardievas, doties dziļāk un iet tālāk!

Sirds satraukumā un drosmē auļo, jo zina, ka ir pienācis brīdis, kad es pati ieraudzīšu, kas esmu aiz.
Lēni noskrubinu no pieres audekla malu un pavisam uzmanīgi to ņemu nost no sevis.
Gar acīm paātrinātā filmā aizzib gadi, dzīves un pieredzes. Katra sekundes simtdaļa ir tapusi piepildīta.

Un tad es redzu.
Aiz maskas, aiz šīs virskārtas ir melna, dziļa, skaista un piepildīta Tumsa, kurā dejo, dzimst, pārtop un mirst Zvaigžņu raksti, Pasauļu pasaules, Galaktikas un Visumi.
Es beidzot redzu.
Un es pats esmu tas Viss.
Gan tas, kas audekla gleznotājs.
Gan es pats audekls.
Un es pats esmu tas, kas Aiz.
Un pats arī tas, kas virs.

Rakstītājs un gleznotājs - Diāna Kaja, “Dievmāmiņas melnraksti”, 10.03.2026
——————

Diāna Kaja Bokša
fans

IEDVESMAS STĀSTI:SASKANĪGUMSNEDĒĻAS GAMMANo pašas agras bērnības, krustmāte mūs ar brāli veda uz Dievkalpojumiem. Katru ...
07/03/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
SASKANĪGUMS
NEDĒĻAS GAMMA

No pašas agras bērnības, krustmāte mūs ar brāli veda uz Dievkalpojumiem. Katru svētdienu. Es, bērns, spēlējos kariņos, sēžu ierakumos, svarīgā postenī un redzu pa gabalu kā krustmāte nāk. Kā tādā palēninātā kadrā KRUSTMĀTE NĀK! Un kā par brīnumu, vienmēr mani atrada, lai vai kādā postenī es būtu. Viņa bija paredzama katrā svētdienā. Katru svētdienu nolādēja (ne lejuplādēja, lūdzu nejaukt) mūsu televizoru, saucot to par Sātana Kasti.

Katru svētdienu mani brālis smīdināja baznīcā, lai es nebūtu tik pareiza un nopietna - redzot cik ļoti es koncentrējos uz to, lai nepalaistu garām ceļos krītamo brīdi, brīdi, kurā kājās celties, kurā krustu mest un amen teikt. Nekad šo nesapratu, bet darīju kā visi. Taču visvairāk man palicis atmiņā tas vieglais un priecīgais noskaņojums pēc Dievkalpojuma ejot mājup. Es patiesi ticēju, ka pēc grēksūdzes esmu kļuvusi tīrāka un jo priecīgāka ritēja saruna ar Dievu, kurš šķita labākais sarunu biedrs. Bija sajūta, ka esam vienaudži.

Pēc Dievkalpojuma nevarēju vien sagaidīt kad tantes un onkuļi beigs savas klačas, stāvot turpat aiz baznīcas sētas, iedzerot pa līdzatnestajam graķītim un uzkožot kādu zaceni, ietītu dzeltenajā avīzē.

Baznīcas Svētdienas skolā bija jāmācās no galvas - 10 Dieva baušļi, 7 baznīcas baušļi un vēl arī lūgšanu dziesmas un pātari. Kā tur bij, kā nebij, bet laikam plūstot, manī radās savas lūgšanas, savi pātari un baušļi, kurus turēt godā un priekā.

Šādi skan manī:

• Es esmu Dievs. Es esmu it visur un it visā un ikvienā. Atminies to.
• Nebīsties sarunu ar Dievu, nebīsties dziesmu ar Dievu.
• Tev būs svēto dienu svētīt - svētdienās atpūtini savu miesu, savu garu - pavadi dienu pateicībā par pieredzēto un lūdz padomu, virzību un atbalstu dzīvošanai nākamajā nedēļā.
• Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes, jo caur viņiem Tu esi ienācis un pateicoties tam par sevi kļuvis un kļūsti vēl aizvien. Viņi nav Tavi parādnieki.
• Tev nebūs atņemt kādam dzīvību tīšuprāt, jo it visam dabā sava vieta. Uzticies dabai, ka tā nedara Tev pāri. Tā māca, tā ar Tevi sarunājas.
• Lai Tevī ticība un pieņemšana, ka tur, kur Dievs ir savienojis, tur dzīvība plūst. Kad savienojums pārtraukts - paklanies, pasakies un tālāk ej.
• Tev nebūs zagt no otra, atņemt otram, iekārot to, kas otram. Tev būs pieņemt savu autentiskumu - to iepazīsi veroties sevī dziļi jo dziļi.
• Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko. Jo Tavs godīgums ir Tavs ceļavējš. Un pats tuvākais esi Tu pats. Esi godīgs pret sevi un Tu būsi godīgs pret visu, kas Tev apkārt.
• Mīli Dievu pāri visām lietām, jo lietas ir izzūdošas, kā viss, ko mūsu acs redz.
• Mīli savu tuvāko kā sevi pašu un sevi pašu kā savu tuvāko.

Tevī drīkst skanēt citādi.
Kad skan tā un arī citādi, tad var būt saskanīgi. Kā septiņas notis. Kā septiņas dienas.

Tā šodien - 7. marta dienā - par saskanīgumu!

Rakstītājs - Meža Eva
——————-

Bilde - atgādinājuma sveiciens no Briņģiem, 7.03.2026

Meža Eva
fans

IEDVESMAS STĀSTI:VIENMĒR ATCERIESVienmēr atceries debesis. Padebešu izaustos stāstus saullēktā,Gubās sakrautos mākoņu pē...
04/03/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
VIENMĒR ATCERIES

Vienmēr atceries debesis.
Padebešu izaustos stāstus saullēktā,
Gubās sakrautos mākoņu pēļus,
Sauli, kas rietot ziedojas vakara tumsā,
Zvaigznēm izrakstītos Visuma rakstus,
Mēness sudraba mirdzumu
un arī tā pilnīgo tukšumu.

Atceries no kā esi tapis.
Atceries mātes spēku, tevi laižot pasaulē,
Rūpes no pirmās līdz pēdējai piena lāsei,
Atceries arī savu tēvu un turi godā to,
Tava miesa ir zeme - melna zeme un balta,
Tās ir smiltis un dubļi,
Purva rāva un māls.

Atceries dzīvību.
Visas radības, putnus, zvērus, kukaiņus,
Visus augus, kokus, ziedus, sūnas,
Visu, kas kust, lido, peld, rāpo un zaļo,
Tas viss arī esi tu līdz pēdējai šūnai,
Tas viss, lai tu dzīvs
un tu dzīvs, lai viss dzīvo.

Atceries savu elpu.
Tie ir tavi priekšteči, mani, visu mūsu tie ir,
Tu elpo to, ko elpojuši viņi un tie ir tavā elpā,
Tu elpo to, kas bijis zvaigžņu kodolos,
Tu elpo gaisu, kas Dievmāmiņas alķīmiskā telpa,
Tu elpo to, kas bijs visos pirms tevis,
Un Tava elpa tālāk taviem bērniem kalpos.

Atceries savu esenci.
Tā ir daļa no visa, kas miris, kas dzīvs,
Tā ir daļa, no visa, kas nav un ir radīts,
Daļa no radītāja un daļa no radītā,
Tev dota tā, lai Tu būtu kopā, bet brīvs,
Vienmēr atceries to.
Vienmēr atceries.

Rakstītājs - Diāna Kaja 04.03.2026 | “Dievmāmiņas Melnraksti”
————————

Bilde - Luka Khabelashvili darbs “Grounding”

Diāna Kaja Bokša
fans

IEDVESMAS STĀSTI:KAS ŠOBRĪD IR SVARĪGI?Pēdējā laikā šis jautājums ir tas, kas palīdz nofokusēties, sagrupēties un spert ...
02/03/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
KAS ŠOBRĪD IR SVARĪGI?

Pēdējā laikā šis jautājums ir tas, kas palīdz nofokusēties, sagrupēties un spert nākamo soli.
Bet. Tāpat es to tikpat bieži arī aizmirstu.

Tam vajadzētu būt vienādības zīmei ar ieelpa un izeelpa. Jo tas pa lielam ir vienīgais, kas ir svarīgi katru mirkli.
Un tad tālāka virzība notiek automātiski. Plūsma.
Tu tikai atrodi sevi, ka esi jau nākamajā mirklī. Jautājums, vai mēs piefiksējam, ka ir jau cits mirklis, vai velkam līdzi upura, vainas, kauna, nevarības un visas citas sajūtas. To mūžīgo mugursomu. Varbūt tāpēc es cenšos nelietot somas? Lai vieglāk?

Tad atkal ieelpa un izelpa.

Un atkal Tu pamani, ka esi jau aizvirpuļojis prāta shēmās, overthinkeros un nemaz neesi klātesošs šobrīd. Pamani?
Tu redzi, dzirdi arī ārpasaules notikumus - retrogrādus, politiku, pilnmēnešus, sapulces, portālu datumus, manifestēšanas, instagramu smukbildes. Mēģini izfunktierēt, kā tas attiecas uz Tevi un ko darīt. Kā labāk? Kur? Kad? Kur? Ko?
Bet nav nevienas pareizas atbildes. Nav pareizi un nepareizi. Ir tikai sajūta. Un tas ir galvenais, kam uzticēties, jo viss pārējais ir mazsvarīgs. Ne nesvarīgs, bet ne tik būtisks.

Pēc ieelpas un izelpas, nākamais kontroljautājums - kā es gribu justies?
Ļaut sev tajā pabūt. Ļaut ķermenim sajusties, elpai izlīdzināties, prāta mutuļiem pierimt, nervu sistēmai atslābt. Sajuti, kā nolaižas pleci? Kā piere atslābst? Ausu ļipiņas?

Ieelpa un izelpa.

Un kā ir tagad?
Mierīgāk? Klusāk?
Ja nē, atkal atgriezties pie ieelpas un izelpas un sajušanas.
Un tad tajā atslābumā - kas šobrīd ir svarīgi?

Es pats.
Sajust impulsu un tad act on it.

Ieelpa un izelpa.
Darbība. Un pa solītim.
Nekas nav jāzina, nekas nav jādomā.
Prāts joņo, es zinu. Paralēlās laika līnijas, ekspektācijas, rēķini, vēlēšanās, idejas, darāmie darbi, ko apēst vakariņās, kas rītdien jāizdara, ko viņi par mani padimās, kā varētu būt, kā vajadzētu būt, a ja nu tas, a ja nu šis?

Bet nekas nav jāzina tālāk par nākamo ieelpu un izelpu.
Jāseko sajūtai un jātgriež sevi tagadnē. Mirklī.
Es zinu - viegli teikt. Gribētos teikt, grūtāk darīt, bet arī to darīt nemaz nav tik grūti. Vajag tikai pamēģināt un Tu attapsies darot. Prakse. Prakse, kas kļūst par ieradumu. Ieradums, kas kļūst par daļu Tevis. Un Tu pat esi azimirsis, ka elpo automātiski. Tāpēc tā ieelpa un izelpa tik gudri iekodēta mūsos. Visklātesošākais atgādinātājs, tāpat kā sirdspuksti. Tikai cik bieži mēs attopamies patiesi klātesoši savā elpā, savā ķermenī, savā sajūtā?

Ieelpa un izelpa. Atgriezties mirklī. Tagad.
Jo nekā cita jau nav. Mums ir tikai mirklis starp tagadni un mūžību, jo rītdienu neviens nav apsolījis.

Un ko Tu tagad izvēlies darīt ar šo savu mirkli?
Vai izvēlies to izpiedzīvot ar pilnu krūti? Vai dari to, ko gribi darīt? Vai Tu zini, kā Tu jūties? Vai ļauj sev just? Sajusties? Bez maskām, bez notīšanās. Ar lamu vārdiem, ja vajag, ar smaidu, ja vajag, ar asarām, ja vajag. Nav pareizi vai nepareizi. Katram ir pa savam. Pa īstam - tā, kā ir.

Nav jāzina viss un uzreiz. Nav jāmaina darbs, dzīvesvieta, dzīvesbiedrs, nav jālido uz Bali vai Indiju. Neviens nezina, kā vajag, neviens cits Tavā vietā nezina labāk, kā Tev ir, kā Tev vajag. Tikai Tu pats. Tu pats esi noteicējs, autentiska substance cilvēka kombinezonā, Dieva daļiņa. Brīnums. Un tieši šodien Tu kādam biji nozīmīgs un svarīgs aspekts viņa dzīves rakstiņā. Kādam garāmgājējam, kādam tuvajam. Kādam noteikti. Un ja nu Tu nebūtu, šis nebūtu iespējams. Tāpēc Tu esi Brīnums. Tāpēc Tu esi vajadzīgs, jo svarīgs.

Tikai ieelpa un izelpa. Un pa solītim.
To es sev atgādinu.

Rakstītājs - Mo 02.03.2026

—————

IEDVESMAS STĀSTI:PIRMSENČIReiz, kādā no augu ceremonijām, satiku viņus - sensenus pirmsenčus. Viņiem abiem - vecai sievi...
27/02/2026

IEDVESMAS STĀSTI
:
PIRMSENČI

Reiz, kādā no augu ceremonijām, satiku viņus - sensenus pirmsenčus. Viņiem abiem - vecai sieviņai un vecam vīriņam bija balti mati, skaisti rotāta seja ar pieredžu grumbām un dikti priecīgas, smaidošas acis.

Tā viņi tur stāvēja - abi divi blakus viens otram un stāstīja un rādīja kādu vienkāršu dzīvi tie dzīvo. Tie rūpējas par sevi un viens par otru. Un par visu to, par ko uzņēmušies atbildību - par augiem un zvēriem viņu pagalmā. Rūpējas par to, kas jau ir. Mīlestībā rūpējas. Par Mīlestību rūpējas. Tā viņi tur stāvēja, nebilsdami ne vārdi, bet ļaujot pieredzēt šo Mīlestības lauku, aizgādniecību.

Jutos ārkārtīgi lielā drošībā.

Tie rādīja kā un kāpēc noticis tā, ka esmu gājusi no mājām prom, klaiņojusi un ģimeni meklējusi ārpusē. Un tomēr cik būtiski ir neignorēt to vietu, kur esmu dzimusi un dzimtu, kurā esmu iedzimusi. Tas būtiskais darbs ir darāms tieši šinī vietā un šinīs attiecībās.

Un kā es agrāk esmu gaidījusi, dzīvojusi gaidu programmā, bet to svarīgo pieņemšanas mācību neesmu gribējusi savā ģimenē izveikt. Tas punkts, no kura sākt, patiesi, ir tas paša izejas punkts – vecāki, ģimene, es pati. Pieņemt to, ka katrs esam tieši tādi, kādi esam, ttam sava vieta. Cienīt visu to, ko senči pieredzējuši un kādas mācības man rādījuši – iznesuši to, kas man vairs nav jānes. Darījuši un rādījuši izvēļu sekas. Iesi pa šo ceļu, būs tā, iesi pa to ceļu, būs citādāk. Un tas viss liek redzēt, ka viss, ko izvēlos, tam visam ir sekas. Un to pati radu.

Esmu iedzimusi šinī zemē. Pats minimālais - neatstāt aiz sevis nekārtību, netīrību. Nekaunēties un nebīties strādāt par apkopēju ­- zemes apkopēju. Spēt apkopt to vietu, kurā esam. Rūpēties par to dzīvību, kas mūsos un kas mums blakus un apkārt.

Es ticu - skaistā pasaulē esam iedzimuši. Un ja kādā brīdī tā nešķiet, mūsu rokās ir spēks un sirdīs jauda ­- pašiem skaistumu radīt.

Pateicībā tiem, ar senajām, dziļajām, smaidošajām acīm, sniegbaltajiem matiem, tiem, kuri esam mēs paši, tiem, kuri vienmēr ar mums, aiz mums, par mums.

Rakstītājs - Meža Eva 27.02.2026
————————-

Pirmā bilde no Meža Evas personīgā arhīva.
Otra bilde mākslinieka Leonīda Baranova darbs.

Meža Eva
fans

AUGU GAISMAS RAKSTS:Ciltij jaunumi! Mums priekšā varens ceļš - un tas viss Tavas AUGU GAISMAS KARTES ietvaros:16-30 mart...
26/02/2026

AUGU GAISMAS RAKSTS
:
Ciltij jaunumi! Mums priekšā varens ceļš - un tas viss Tavas AUGU GAISMAS KARTES ietvaros
:

16-30 marts | Augu Diēta
|| ZELTA RAKSTS
|

17-19 aprīlis | Svētā Trīsvienība | Trīs Dievu Augu ceremonijas
|| SMARAGDA RAKSTS

|
9 - 11 maijs | Svētais San Pedro kaktuss
|| SMARAGDA RAKSTS

|
25 maijs - 2 jūnijs | HEART of HEARTS | Svētceļojums uz Sicīliju
|| ZELTA RAKSTS

|
19-21 jūnijs | Mušmirītes un Dieva Sēņu stāsti
|| SMARAGDA RAKSTS

|
3-5 jūlijs | Amazones Vītenis
|| SMARAGDA RAKSTS

|
31. jūlijs - 3. augusts | Svētā Trīsvienība | Trīs Dievu Augu ceremonijas
|| SMARAGDA RAKSTS

|
28 - 30 augusts | Svētais San Pedro kaktuss
|| SMARAGDA RAKSTS

|
18-20 septembris | Amazones Vītenis
|| SMARAGDA RAKSTS

|
3-5 oktobris | Svētais San Pedro kaktuss
|| SMARAGDA RAKSTS

|
16-19 oktobris | Svētā Trīsvienība | Trīs Dievu Augu ceremonijas
|| SMARAGDA RAKSTS

|
14-16 novembris | Amazones Vītenis
|| SMARAGDA RAKSTS

|
4-6 decembris | Svētais San Pedro kaktuss
|| SMARAGDA RAKSTS

|
18-20 decembris | Mušmirītes un Dieva Sēņu stāsti
|| SMARAGDA RAKSTS

|
8-10 janvāris | Amazones Vītenis
|| SMARAGDA RAKSTS

|
29-30 janvāris | Svētais San Pedro kaktuss
|| SMARAGDA RAKSTS

|
12-16 februāris | Svētā Trīsvienība | Trīs Dievu Augu ceremonijas
|| SMARAGDA RAKSTS

Ja vēlies iet uzplaukuma gadu kopā ar mums, klauvējies šeit:
connect@houseoftoloache.com
KODA VĀRDI: AUGU GAISMAS RAKSTS

IEDVESMĀ,
Vecajie

fans

Address

Riga

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when H O U S E of T O L O A C H E posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to H O U S E of T O L O A C H E:

Share