Kristīnes Dūdiņas psihoterapijas un psiholoģijas prakse

30/06/2025

No sevis labošanas un kontaktu ar sevi, sevi dabā, dabu sevī. Vasara ir brīnišķīgs laiks kad to piedzīvot. Paldies, Inese, par atgādinājumu! https://www.facebook.com/share/v/1CMxdMcw3r/

25/06/2025

Cilvēki bieži vien dodas uz terapiju, cerot atbrīvoties no nepatīkamām emocijām, tomēr terapijas gaitā nonākam pie atziņas un pieņemšanas, ka nereti sāpīgas, intensīvas emocijas (sēras, skumjas, dusmas...) nav psiholoģiska problēma, bet gan dabiska un veselīga reakcija uz sarežģītām dzīves situācijām.

It’s hard to watch our teens in distress—but it’s important to remember that reacting to upsetting situations with strong emotions is actually a sign of mental health. Our job is to support them as they learn to navigate and manage those emotions effectively.

24/06/2025

Ko darīt, ja svētki nes tikai smagumu sirdī? Svētki, arī šis īpašais saulgriežu laiks, kad sociālos tīklos cilvēki dalās ar skaistiem brīžiem ģimenes un draugu lokā, var būt īpaši grūts cilvēkiem, kam nav šāda spēcīga atbalsta līdzās. Ir daudz dzīves scenāriju un iemeslu, kāpēc cilvēki svētkos var būt vieni- grūtības veidot attiecības, traumas pieredze, šķīrušies vai zaudējuši partneri, ir atsvešinājušies no ģimenes, šobrīd dzīvo vieni... Pētījumos novērots, ka svētkos vientulības sajūta kļūst daudz intensīvāka, to var pavadīt nomāktības, bezcerības, nevērtīguma sajūta, dziļas sāpes un skumjas. Lai gan tas pēc kā cilvēks ilgojas ir tuvības un piederības sajūta, spēcīgās negatīvās jūtas var likt vēl vairāk ierauties sevī un norobežoties no apkārtējiem.

Lai arī var būt reāla sajūta, ka sāpes un skumjas nekad nebeigsies, nekam nav nozīmes, rūpes par sevi šajā grūtajā brīdī var palīdzēt sajusties nedaudz labāk un pārdzīvot krīzes brīdi.

Ieklausies sevī. Varbūt šodien ir kāda neliela vajadzība, ko vari piepildīt pats? Kaut kas, kas dotu mieru vai iepriecinātu, kaut vai uz brīdi.

Negatīvās domas un emocijas dažkārt mūs pārņem gluži kā migla, sašaurinot redzeslauku tikai uz sāpīgo. Mēģini maigi paplašināt savu iekšējo skatījumu. Pajautā sev: “Kā es šodien varu par sevi parūpēties?” Pat neliels solis būs vērtīgs.

Dažas idejas, lai “iekustinātu domas” par to, ko tad es vispār varētu vēlēties.
✅Uzvāri tasi silta dzēriena.
✅Ieej siltā dušā vai vannā.
✅Izkustini ķermeni, pat 10 minūšu pastaiga, pastaipīšanās var palīdzēt.
✅Dodies dabā, pat ja tikai uz īsu brīdi.
✅Uzklāj gultu vai uzvelc tīru, ērtu apģērbu.
✅Apsedzies ar siltu segu un atļauj sev vienkārši pabūt.
✅Uzraksti savas sajūtas dienasgrāmatā bez cenzūras. Mēģini pieņemt, ka arī skumjas ir daļa no mūsu dzīves pieredzes.
✅Pasaki sev skaļi: “Man ir grūti. Bet es neesmu viens ar šādu pieredzi. Daudzi cilvēki jūtas līdzīgi.”
✅Klausies mūziku, kas atspoguļo tavu garastāvokli vai nomierina.
✅Atrodi vienu lietu, par ko šobrīd esi pateicīgs. Tās var būt arī siltas zeķes.
✅Uzraksti kādam īsziņu.
✅Paklausies podkāstu vai uzliec fonā pozitīvu filmu.
✅Apskauj sevi. Burtiski.
✅Uzraksti vēstuli kādam mīļam cilvēkam.

Kādas vēl idejas nāk prātā? Kas tev palīdz šādos skumju brīžos?

Foto: Zach Rowlandson

15/06/2025

Rīt tikšos ar NMPD darbiniekiem, lai vadītu sarežģītu situāciju deeskalācijas apmācības. Ja jums ir bijusi POZITIVA pieredze, lūdzu, padalieties, kas mediķu darbā jums patika, radīja drošības, uzticēšanās sajūtu.
Foto no Hush Naidoo Jade Photography

06/06/2025

Joprojām jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pieejama digitālā terapija bez maksas.

🟣🟢 Šī gada laikā projekta ietvaros 400 jauniešiem ir piedāvāta iespēja bez maksas saņemt terapiju depresijas, ģeneralizētās trauksmes traucējumu, sociālās trauksmes traucējumu, panikas traucējumu ārstēšanai.

Pirmajos projekta piecos mēnešos šo iespēju ir izmantojuši 142 jaunieši, kas kļuvuši par Nacionālā psihiskās veselības centra digitālajiem pacientiem – 26 jau ir veiksmīgi pabeiguši projektu, 90 vēl saņem terapiju, bet 26 jaunieši procesā saprata, ka šāda digitālā terapija nav domāta viņiem, jo labprātāk vēlas apmeklēt psihologu klātienē.

Par to, kā NPVC projekta komandai veicies pirmajos 5 projekta mēnešos, lasi : https://npvc.lv/gandriz-pusgads-digitalas-terapijas-projekta-ka-veicies-nacionalajam-psihiskas-veselibas-centram/

🟢 Ja esi jaunietis līdz 25 gadu vecumam un vēlies uzlabot savu psihisko pašsajūtu, šis ir īstais brīdis, lai rīkotos. Līdz šī gada beigām vēl 250 jauniešiem ir iespēja bez maksas piedalīties digitālajā terapijā, ko piedāvā Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC). Tā ir moderna, ērta un droša iespēja rūpēties par savu psihisko veselību — bez rindām, bez došanās uz klīniku, tieši tur, kur esi tu: mājās, skolā vai starpbrīdī pie kafijas.

Šī programma īpaši pielāgota jauniešiem — paaudzei, kura tehnoloģiju valodā runā dabiski. Pieteikties iespējams gan pašiem, gan ar pieaugušā atbalstu, sazinoties ar NPVC digitālās terapijas koordinatoru pa tālruni 28 649 562. Ja tev jau ir psihiskās veselības speciālists vai ģimenes ārsts, vari lūgt arī nosūtījumu. Pirms terapijas uzsākšanas ikvienam jaunietim tiek nodrošināta bezmaksas iepazīšanās konsultācija, kuras laikā speciālists kopā ar tevi izvērtēs, vai šī terapija ir tev piemērotākā. Ja tā ir, viss sākas pavisam drīz — dažu dienu laikā.

05/06/2025

Kā veselību ietekmē bērnības traumas?

Piedalījos EMDR* Europe konferencē Prāgā EMDR* Therapy Beyond Frontiers. Konferencē pētnieki un praktiķi no visas pasaules dalījās ar jaunākajiem atklājumiem un praktisko pieredzi darbā ar traumu, izgaismojot tās mehānismus vairākos līmeņos — psiholoģiskā, fizioloģiskā un ģenētiskā.

Turpināšu iecerēto pēc konferencēm padalīties ar kādām atziņām, kas būs aktuālas ikvienam.

🔸 Psihotrauma bērnībā- riska faktors veselībai mūža garumā

70% cilvēku savas dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu traumatisku notikumu. Jo agrākā vecumā tas notiek, jo lielāka ir ietekme uz smadzeņu attīstību, stresu regulējošām sistēmām (HPA ass) un gēnu ekspresiju (epigenētiskās izmaiņas). Pētījumi rāda, ka bērnībā piedzīvota vardarbība vai atstāšana novārtā saistīta ar strukturālām izmaiņām smadzenēs, izmainītu kortizola sekrēciju, zemāku oksitocīna līmeni un paaugstinātu psihisko traucējumu risku vēlāk dzīvē.

🔸 Atstāšana novārtā – kluss, bet graujošs traumas veids

Kamēr fiziskā un seksuālā vardarbība sabiedrībā kļūst atpazīstamāka, emocionāla un fiziska atstāšana novārtā bieži netiek pamanīta. Jaunākā meta-analīze (Psychiatry Research, 2024) atklāj, ka tās izplatība pacientiem ar psihiskām diagnozēm sasniedz pat 60–70%, un tās saistība ar depresiju, trauksmi, personības traucējumiem un OCD ir augsta. Atstāšana novārtā apgrūtina bērna emociju regulācijas prasmju attīstību un ierobežo viņa iespējas piedzīvot drošību un piederību.

🔸 Trauma ir transdiagnostisks riska faktors

Pētījumi rāda, ka trauma ir kopīgs fons daudziem traucējumiem – depresijai, trauksmei, personības traucējumiem, ēšanas traucējumiem, psihotiskiem traucējumiem. PTSD un CPTSD biežums psihiatrijas pacientiem svārstās no 20% līdz 75%, atkarībā no diagnozes. Traumatiska pieredze ne vien izraisa simptomus, bet ietekmē ārstēšanas gaitu, funkcionēšanu un uzticēšanos terapijai.

🔸 Palielināts risks ne tikai psihiskiem, bet arī fiziskiem veselības traucējumiem

Hronisks stress bērnībā izjauc HPA ass darbību, ietekmē imūnsistēmu un veicina iekaisuma procesus, kas paaugstina:

sirds un asinsvadu slimību risku
tipa cukura diabēta iespējamību
imūnsistēmas disregulāciju
autoimūnu slimību attīstību
miega traucējumus un vielmaiņas traucējumus
aptaukošanos un hormonālus traucējumus.

🔸 Traumas terapija un traumas izpratnē balstīta prakse

Bērnībā pārdzīvoto nevar mainīt, bet mēs katrs savā darbā un dzīvē varam būt saudzīgāki un saprotošāki pret sevi, viens pret otru, izturēties ar izpratni par to, ka drošības sajūta var būt trausla iepriekšēju traumu dēļ.

🔸 Traumas terapija

Arī patreizējie pētījumi par terapijas ietekmi uz traumas biomarķieriem, kas saistīti ar psihikas un fiziskas veselības riskiem, ir optimistiski. Tomēr šajā jomā vēl daudz nezināmā.

*EMDR ir saīsinājums no Eye Movement Desensitization and Reprocessing, latviski – Acu kustību desensibilizācija un pārstrāde.

EMDR ir psihoterapijas metode, kas izstrādāta, lai palīdzētu cilvēkiem pārstrādāt traumatiskas atmiņas un mazinātu ar tām saistīto emocionālo intensitāti. Tā balstās uz to, ka nedziedētas, smadzenēs “iestrēgušas” atmiņas no traumatiskiem notikumiem var turpināt izraisīt trauksmi, miega traucējumus, izvairīšanos, dusmas un citus simptomus.

Terapijas laikā cilvēks koncentrējas uz sāpīgu atmiņu vienlaikus veicot divpusēju stimulāciju, visbiežāk ar acu kustībām, taču var tikt izmantoti arī skaņas vai pieskārieni. Tas tiek uzskatīts par līdzīgu REM miega fāzei, kad smadzenes apstrādā dienas notikumus.



Attēli no prezentācijām: Benedikt L. Amann. Childhood trauma and its impact on mental and somatic health in adulthood.
Prof. Dr. Alessandra Minelli. Epigenetic and Biological Signatures of Early Life Traumatic Events: A Putative Effect of EMDR.

22/05/2025

Šodien vadīju deeskalācijas apmācības Augstākās tiesas darbiniekiem.
Tiesu nozarē strādājošie ik dienas saskaras ar sarežģītām, emocionāli uzlādētām situācijām. Līdztekus juridiskajām zināšanām šiem profesionāļiem nepieciešamas arī izcilas krīzes intervences un komunikācijas prasmes – spēja regulēt savu reakciju, atpazīt trigerus, saglabāt mieru un strādāt ar cieņu arī sarežģītos brīžos.
Paldies visiem dalībniekiem par par aktīvo iesaistīšanos, patiesu interesi un vēlmi atbalstīt cilvēkus grūtos dzīves brīžos! Uz tikšanos nākamajā seminārā par komunikācijas pielāgošanu strādājot ar cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un personības traucējumiem!

14/05/2025

Parūpējies par smadzeņu veselību un samazini demences risku! Piedalījos simpozijā, kur Eiropas neirozinātnes pētnieki stāstīja par saviem pētījumiem smadzeņu veselības izpētē un veicināšanā. Sadzirdēju atziņas un atklājumus, kas varētu būt interesanti ne tikai jomas speciālistiem, bet ikvienam no mums.
Tā kā katrs trešais cilvēks dzīves laikā piedzīvo neiroloģisku saslimšanu, tad iespēja ar to saskarties pašiem vai tuvinieku lokā ir ļoti augsta.
Neiroloģiskas saslimšanas ir visbiežāk sastopamā hroniskā slimība pasaulē. Eiropā neiroloģiskās slimības veido 13 % no visiem zaudētajiem dzīves kvalitātes gadiem un izraisa 19 % nāves gadījumu. 2012. gadā to ekonomiskais slogs pārsniedza diabēta, vēža un sirds slimību izmaksas kopā.
🔬 ERA-NET NEURON tikšanās laikā tika prezentēti daudzpusīgi pētījumi par smadzeņu veselību un iespējām to uzlabot. Tika izcelti inovatīvi risinājumi – biomarķieri agrīnai slimību atklāšanai, CRISPR tehnoloģijas, kas ļautu ietekmēt ģenētiskos faktorus, un jaunu medikamentu izstrāde.
Noslēgumā Masud Husain (Brain redaktors, Oksforda) uzsvēra pragmatiska reālisma nozīmi: “Jārīkojas jau tagad. Jādara tas, kas strādā, paralēli izpratnes padziļināšanai.”
Nudien. Bija fascinējoši klausīties Urtė Neniškytė no Viļņas Universitātes stāstījumu par mēģinājumiem atrast veidus, kā sasniegt noteiktas smadzeņu šūnas un dažādiem paņēmieniem, kā pārrakstīt ģenētiskā koda daļas, kas ietekmē slimības rašanos.
Tomēr šādu tehnoloģiju attīstību daudzi no mums varētu nesagaidīt. Šobrīd saprātīgi būtu saglabāt zinātnisko interesi, bet savas veselības uzlabošanā pieiet ar pragmatisku reālismu un izmantot tās iespējas, kas jau šobrīd ir zināmas un salīdzinoši viegli pieejamas, lai uzlabotu un saglabātu smadzeņu veselību.

👇 Piedāvāju zinātniski pamatus ieteikumus, ko vari darīt jau šodien, lai stiprinātu smadzeņu veselību!

🔹 Aizsargājošie faktori:
– Fiziskās aktivitātes. Veicina neiroģenēzi, uzlabo asinsriti, garastāvokli un atmiņu.
- Kognitīvā slodze un mācīšanās. Valodu apguve, problēmu risināšana, jauni izaicinājumi palielina kognitīvo rezervi.
- Sociālā iesaiste un attiecības. Samazina depresijas un demences risku, uztur emocionālo līdzsvaru.
- Veselīgs uzturs. Vidusjūras tipa diēta: bagāta ar omega-3, antioksidantiem, zems cukura un trans-tauku daudzums.
- Kvalitatīvs miegs. Atjauno smadzenes, palīdz toksīnu izvadē (glimfātiskā sistēma), nostiprina atmiņu.
- Stresa pārvarēšanas prasmes.
- Tīra vide un zaļā zona.
- Profilaktiska rūpe par dzirdi un redzi.
🔸 Riska faktori:
- Hronisks stress un trauma. Negatīvi ietekmē smadzeņu struktūru (hipokampu, amigdalu), veicina depresiju, trauksmi.
- Vielu lietošana. Īpaši bīstama pusaudžu vecumā – alkohols, kanabinoīdi, stimulanti.
- Vides piesārņojums. Smagie metāli, gaisa piesārņojums, endokrīnās sistēmas traucētāji ietekmē neironu attīstību un darbību.
- Mazkustīgs dzīvesveids un neveselīgs uzturs. Saistīts ar iekaisuma procesiem un kognitīvās funkcijas pasliktināšanos.
- Zems izglītības līmenis, sociālā nelabvēlība
- Miega traucējumi, dzirdes traucējumi, depresija. Svarīgi ārstēt!

Smadzeņu veselība veidojas mūža garumā, un to ietekmē ne tikai bioloģiskie faktori un ģenētika, bet arī sociālā vide, dzīves apstākļi un ieradumi.

07/05/2025

Depresija, trauksme un citas psihiskās veselības grūtības var būt nopietns pārbaudījums pāra attiecībām. Tās var radīt pārpratumus, vainas sajūtu vai bezspēcību. Tajā pašā laikā tieši attiecības bieži ir viens no nozīmīgākajiem atbalsta avotiem. Kā nepazaudēt tuvību un sapratni šādos brīžos? Kā iet cauri šim posmam, izaicinājumam rūpējoties par abu partneru vajadzībām?
https://www.facebook.com/vivendicentrs/videos/971872141279205

07/05/2025

Zaudējot bērnu pašnāvībā, sāpes un zaudējums ir neaptverami. Dažkārt ir grūti pat atrast vārdus, lai aprakstītu notikušo vai vispār par to domātu. Rodas daudz jautājumu un jūtu — kāpēc? Vai to varēja novērst? Kā dzīvot ar bērna izvēli? Atbalsta grupa ir droša vide, kur var runāt vai vienkārši būt kopā ar citiem, kas saprot.

💫Jau pēc 2 nedēļām - 21. maijā - darbu uzsāks Atbalsta grupa pašnāvībā mirušu bērnu vecākiem!

Pašnāvība rada bezgalīgas ciešanas. Ģimeni moka domas un vainas sajūtas par to, ka varbūt varēja pašnāvību apturēt. Taču pašnāvība nav egoistiska rīcība un nav pat izvēle, bet traģiskas situācijas rezultāts. Tā nav kaut kas, ko cilvēks ir “izdarījis”. Drīzāk - tas ar viņu ir noticis. Un neviens no šiem bērniem nav “pašnāvnieks”, tā nav viņu identitāte. Pašnāvība joprojām sabiedrībā rada stigmu un izraisa nosodījumu. Šīm sērām nekad pilnībā nevar tikt pilnībā pāri un ir tikai viens ceļš - tām ļauties, dzīvot cauri tām, tās izturēt. Sēras nekad nebeidzas, bet atklātās brūces var pārvērsties par rētām. Nereti savā nezināšanā un bailēs no spēcīgām emocijām pārējie ģimenes locekļi, kolēģi, kaimiņi un draugi novēršas no sērās esošo cilvēku bēdām un citām zaudējuma izpausmēm. Tāpēc atbalsta grupai ir liela nozīme. Tajā sērojošie vecāki var sajust, ka nav vieni, ka tas, ko viņi jūt un kā jūtas, ir normāli, un ka bēdas var pārvērsties un kļūt citādākas nekā tās šobrīd ir.

Vairāk par atbalsta grupas darbu un pieteikšanās šeit: https://forms.gle/wxoN2EBejmsCUcX78, vai arī rakstīt uz inese.stankevica@luteradraudze.lv
Atbalsta grupas pašnāvībā mirušu bērnu vecākiem vadītāji ir Inese Stankeviča, Linards Rozentāls, Aira Līcīte.

06/04/2025

Īsumā par to, kas notiek pāru terapijā https://www.facebook.com/reel/539433335289239

06/04/2025

Vivendi ir skaista tradīcija vairākas reizes gadā tikties kopradēs, lai kopā mācītos ko jaunu no kāda vieslektora, dalītos zināšanās savā starpā un radīju idejas tālākai attīstībai. Šoreiz kolēģiem stāstīju par Emocionāli fokusēto pāru terapiju, ko izmantoju darbā ar pāriem.