02/08/2025
Iespējams katru dzīvē piemeklē posms, kad Tu neizjūti dzīvesprieku, ir kaut kur iestrēgums. Ir un viss.
Un arī man tā ir.
Tad es vēlreiz sev atgādinu, cik svarīgi ir tikties ar saviem cilvēkiem patiesumā un sirds siltumā, kur nav vietas sabiedrības maskām.
Cik svarīgi ir dziedāt savas sirds dziesmas un vienoties kopā ar citiem.
Cik svarīgi ir dejot savas dejas, pat ja dejo viena ar sevi.
Cik svarīgi tajos brīžos ir nepielāgoties, nenoklusēt, nenoliegt sevi, pat ja nākas citiem teikt nē.
Un ir tā, ka nesapratīs un nosodīs Tevi. Un tā patiešām būs.
Kaut kā tā mūsdienu sabiedrība negrib vēl redzēt Tevi patiesumā savā, kodolā savā pat, ja tāds ļumīgs vēl ir.
Tā mūsdienu pasaule vēl stostās un rīstās mest nost tās butaforijas zem kurām pūst un vieglas izklaides mālē sirdis un ķermeņus pa savam, lai tik veikala skatlogos skaisti.
Un tā mālēšana jau ir visur, arī tempļos un džungļos svētos.
Jo aukstākas debesis, jo dziļāka zeme.
Un, jo tālāk aizsniedzas gars, jo vairāk sazemētam Tev jākļūst.
Un ir tāda patiesība, ka šis spēks, jebkādā formā, arī varā un bagātībā, var apžilbināt.
Tādēļ, ik pa laikam noliec galvu pie Zemes.
Pazemībā un vienkāršībā.
