Skultes pirts / Evija Estere

Skultes pirts / Evija Estere šŸŒ±Darbs ar cilvēka iekŔējo procesu
šŸŒ±Transpersonālās psiholoÄ£ijas konsultācijas
šŸŒ±Ä¶ermeņa terapija un pirts rituāli

Individuāls darbs un pāriem

Mēs bieži piedzÄ«vojam to, ko esam iemācÄ«juÅ”ies sagaidÄ«t.Ja pagātnē ir bijusi nedroŔība, noraidÄ«jums vai spriedze, mÅ«su n...
15/04/2026

Mēs bieži piedzÄ«vojam to, ko esam iemācÄ«juÅ”ies sagaidÄ«t.

Ja pagātnē ir bijusi nedroŔība, noraidÄ«jums vai spriedze, mÅ«su nervu sistēma to neaizmirst. Tā to izmanto kā pamatu tam, ko sagaidÄ«t turpmāk, un ļoti bieži tieŔām sagaida to paÅ”u. Å Ä·iet pārsteidzoÅ”i, vai ne?

Ir vērts saprast, kā tas Ä«sti notiek, jo Å”is process lielākoties notiek neapzināti.

MÅ«su nervu sistēma nepārtraukti mēģina paredzēt, kas notiks nākamajā brÄ«dÄ«, balstoties uz iepriekŔējo pieredzi. Ja kaut kas atgādina jau piedzÄ«voto, tā paredz: ā€œAhā, droÅ”i vien atkal bÅ«s lÄ«dzÄ«gi.ā€

Å ajā brÄ«dÄ« sāk mainÄ«ties tas, kā mēs uztveram realitāti. MÅ«su uzmanÄ«ba sāk meklēt to, kas apstiprina Å”o sajÅ«tu.

Mēs ātrāk pamanām:

šŸŒ±klusumu
šŸŒ±neskaidrÄ«bu
šŸŒ±attālumu
šŸŒ±nianses, kas atgādina iepriekŔējo pieredzi

Un tās iegÅ«st lielāku svaru nekā viss pārējais. Vienlaikus arÄ« Ä·ermenis sāk reaģēt. Emocijas aktivizējas tā, it kā prognozētais jau bÅ«tu noticis. Un mēs sākam rÄ«koties, balstoties uz Å”o sajÅ«tu.

Mēs varam aizvērties, kļūt asāki vai - tieÅ”i otrādi - pielāgoties un atkāpties.

Un Ŕī rÄ«cÄ«ba bieži vien ietekmē situāciju tā, ka tā sāk lÄ«dzināties tam, no kā mēs sākumā baidÄ«jāmies (!).

Tā veidojas atkārtojoŔs uztveres, emociju un uzvedības cikls.

Mēs ne tikai sagaidām to paÅ”u, bet arÄ« neapzināti virzām uzmanÄ«bu, sajÅ«tas un rÄ«cÄ«bu tā, lai tas pazÄ«stamais atkārtotos. Un tas kļūst par vēl vienu ā€œpierādÄ«jumuā€, ka mÅ«su sajÅ«ta bija pamatota.

Tas nav tāpēc, ka ar mums kaut kas nav kārtÄ«bā. Tā vienkārÅ”i darbojas mÅ«su nervu sistēma, kas cenÅ”as mÅ«s pasargāt un taupÄ«t enerÄ£iju, balstoties uz to, kas jau ir zināms.

Taču te ir arī iespēja. Ja tas, ko piedzīvojam, daļēji balstās uz pagātnes prognozi, tad pārmaiņas nesākas ar kontroli (!). Tās sākas ar jaunu pieredzi.

Pieredzi, kurā Tu:

šŸŒ±pamani savu reakciju un nesteidzies tai sekot
šŸŒ±dari kaut ko nedaudz citādi nekā ierasts
šŸŒ±paliec tur, kur agrāk aizvērtos vai citādi reaģētu
šŸŒ±piedzÄ«vo, ka viss nebeidzas tā, kā sistēma paredzēja

Tie ir mazi brīži un tai pat laikā tie kļūst par jauniem ā€œpierādÄ«jumiemā€, kā rezultātā ar laiku mainās ne tikai tas, kā Tu reaģē, bet arÄ« tas, ko Tu sagaidi.

Un tas, ko Tu sagaidi, lielā mērā veido to, ko Tu piedzīvo.

Kādu jaunu pieredzi Tu vari sev iedot jau Ŕodien?

šŸ¤

Ja Tu sevi Å”ajā atpazÄ«sti, tas jau ir solis uz pārmaiņām.

Sirsnībā,
Evija Estere šŸ¦‹

šŸ“ø

Viss ir jau noticis pirms viss ir noticis. šŸ¤·ā€ā™€ļøAnekdote ieskatam šŸ¤—KaimiņŔ kāpj pa kāpnēm uz pēdējo stāvu, lai aizņemtos ...
13/04/2026

Viss ir jau noticis pirms viss ir noticis. šŸ¤·ā€ā™€ļø

Anekdote ieskatam šŸ¤—

KaimiņŔ kāpj pa kāpnēm uz pēdējo stāvu, lai aizņemtos gludekli no kaimiņienes. Ar katru soli viņa domas kļūst arvien tumŔākas.

ā€œNu jāā€¦ viņa droÅ”i vien pat neatvērs durvis. Vai arÄ« paskatÄ«sies uz mani kā uz ubaguā€¦ Un, ja iedos, tad noteikti pateiks kaut ko indÄ«gu - ka es vienmēr visu aizņemos un nekad neatdodu laikā. VarbÅ«t pat pateiks, ka viņai paÅ”ai vajag, un es velti esmu kāpis augŔāā€¦ā€

ViņŔ jau sāk dusmoties.

ā€œUn vispār, kas viņa tāda ir?! It kā vienÄ«gā ar gludekli mājā! Varētu vismaz bÅ«t laipnākaā€¦ā€

Dusmas aug, solis kļūst smagāks. Beidzot viņŔ nonāk pie durvÄ«m, nospiež zvanu.

Durvis atveras - kaimiņiene smaidīga:

ā€” Jā?

KaimiņŔ, jau pilnÄ«bā uzvilcies, izÅ”auj:

ā€” Ej Tu ratā ar savu stulbo gludekli!

āœØļøāœØļøāœØļø

VarbÅ«t Tev ir bijis lÄ«dzÄ«gi - kad reakcija jau ir notikusi, vēl pirms situācija Ä«sti sākusies. Kad iekŔēji viss ir izspēlēts, izjusts un izlemtsā€¦ un realitāte tam it kā seko.

Mēs ne tikai jÅ«tam emocijas - mēs vienlaikus arÄ« pieŔķiram nozÄ«mi tam, kas notiek. Un bieži Å”ie procesi notiek tik ātri un automātiski, ka Ŕķiet - emocija vienkārÅ”i ā€œparādāsā€.

Taču patiesÄ«bā mÅ«su nervu sistēma nepārtraukti novērtē notiekoÅ”o - vai tas ir droÅ”i, svarÄ«gi, pazÄ«stami. Å is novērtējums lielā mērā notiek neapzināti un jau pats par sevi var aktivizēt emocionālu reakciju.

Tikai pēc tam mēs bieži pieŔķiram tam apzinātu skaidrojumu - stāstu par to, kas Ä«sti notika un ko tas nozÄ«mē.

Un Ŕis stāsts ļoti bieži nav radies tikai Ŕeit un tagad.

Mēs jau agrÄ«ni iemācāmies, ko emocijas nozÄ«mē - ne tikai tās atpazÄ«t, bet arÄ« saprast, kā pret tām attiekties. Pakāpen*ski veidojas iekŔējā ā€œvārdnÄ«caā€, pēc kuras mēs turpinām orientēties arÄ« pieauguŔā vecumā.

Taču ar to viss nebeidzas.

MÅ«su nervu sistēma nepārtraukti meklē lÄ«dzÄ«bas ar iepriekÅ” piedzÄ«voto - tā salÄ«dzina, atpazÄ«st un prognozē.

Tas nozÄ«mē, ka emocionālā reakcija nerodas tikai no tā, kas notiek Å”obrÄ«d. Tā aktivizējas arÄ« no tā, ko Ŕī situācija mÅ«su sistēmā atgādina.

Un ne vienmēr Ŕī lÄ«dzÄ«ba ir apzināta.

Dažkārt pietiek ar intonāciju, skatienu vai attiecÄ«bu dinamiku, lai mÅ«su sistēma to atpazÄ«tu kā pazÄ«stamu un automātiski aktivizētu jau iepriekÅ” izveidotu reakcijas modeli.

Mēs reaģējam ne tikai uz realitāti - mēs reaģējam uz tās automātisko interpretāciju.

Rezultātā mēs varam piedzÄ«vot spēcÄ«gas emocijas situācijās, kurās objektÄ«vi nekas draudoÅ”s nenotiek.

Tas nozÄ«mē, ka mÅ«su attiecÄ«bas ar realitāti nekad nav pilnÄ«gi neitrālas - tās vienmēr ir daļēji veidotas caur to, ko esam piedzÄ«vojuÅ”i iepriekÅ”.

SatricinoÅ”os brīžos ir vērts sev pajautāt - kam Ŕī reakcija patiesÄ«bā pieder? Vai Å”im brÄ«dim? Vai kādai pieredzei, kas joprojām ietekmē to, kā es redzu notiekoÅ”o?

Ja Å”is Tev rezonē, vari saglabāt vai padalÄ«ties - iespējams, kādam tas Å”obrÄ«d ir tieÅ”i laikā. šŸ¤

Evija Estere šŸ¦‹

Mēs bieži raugāmies uz emocijām caur vienkārÅ”otu dalÄ«jumu - ā€œpozitÄ«vāsā€ un ā€œnegatÄ«vāsā€ - un no tā izrietoÅ”i pieņemam, ka...
11/04/2026

Mēs bieži raugāmies uz emocijām caur vienkārÅ”otu dalÄ«jumu - ā€œpozitÄ«vāsā€ un ā€œnegatÄ«vāsā€ - un no tā izrietoÅ”i pieņemam, ka daļa no tām ir nevēlamas un bÅ«tu jāierobežo vai jānovērÅ”.

Šāds skatÄ«jums Ŕķiet loÄ£isks, jo tas saskan ar subjektÄ«vo pieredzi: prieks, gandarÄ«jums un pateicÄ«ba tiek uztvertas kā vēlamas, savukārt dusmas, skumjas un bailes - kā traucējoÅ”as vai apgrÅ«tinoÅ”as.

Tomēr Å”ajā dalÄ«jumā pazÅ«d bÅ«tiska dimensija.

Emocijas nav tikai patÄ«kamas vai nepatÄ«kamas reakcijas. Tās ir funkcionāla mÅ«su psihiskās un somatiskās sistēmas daļa - mehānisms, ar kura starpniecÄ«bu notiek informācijas apstrāde un nozÄ«mju pieŔķirÅ”ana pieredzei.

Dusmas var signalizēt par robežu pārkāpumu.
Skumjas - par zaudējumu vai atdalÄ«Å”anos.
Bailes - par potenciālu apdraudējumu vai nedroŔību.

Šīs reakcijas nav kļūda sistēmā. Tās ir tās darbības izpausme.

GrÅ«tÄ«bas rodas brÄ«dÄ«, kad emocija tiek uztverta kā traucējums, nevis kā indikators. Kad uzmanÄ«ba tiek vērsta uz paÅ”as reakcijas regulÄ“Å”anu, apejot to, uz ko Ŕī reakcija norāda.

Metaforiski - emocijas ir ziņneÅ”i. Taču ziņneÅ”a neitralizÄ“Å”an vai novākÅ”ana neatrisina to, ko viņŔ nes.

Ja ziņa netiek uztverta, komunikācija nepārtrÅ«kst - tā kļūst netieŔāka.

Apspiestas vai ignorētas emocijas nepazÅ«d; tās paliek nepiedzÄ«votas un transformējas citās formās - Ä·ermeniskā spriedzē, difÅ«zā nemierā vai disproporcionālās reakcijās, kuru izcelsme paÅ”am cilvēkam nav skaidra.

Tādējādi tiek uzturēts cikls, kurā reakcija turpinās, bet izpratne par tās cēloni - iztrūkst.

Un tomēr Å”ajā procesā ir iekŔēja loÄ£ika.

Tā ir precīza, smalka, daudzslāņaina sistēma, kas darbojas konsekventi arī tad, kad tās darbības principi nav apzināti.

šŸ’“

Ja jÅ«ti, ka Ŕī tēma Tev ir svarÄ«ga un gribas to izpētÄ«t dziļāk, to var darÄ«t arÄ« kopā ar kādu, kas Å”ajā procesā pavada. Ar to es strādāju arÄ« savā praksē - individuāli konsultācijās, Ä·ermeniskajās praksēs un pirts rituālos.

Nākamajā ierakstā - par to, kā Ŕīs attiecÄ«bas ar emocijām veidojas, kāpēc reizēm reaģējam ne tikai uz to, kas notiek Å”obrÄ«d, bet arÄ« uz to, ko mÅ«su iekŔējā sistēma atpazÄ«st no agrākas pieredzes, un cik bÅ«tiski tas maina mÅ«su attiecÄ«bas ar objektÄ«vo realitāti.

Evija Estere šŸ¦‹

Mēs nevaram atlaist to, pret ko vai par ko vēl cīnāmies.Un bieži mēs cīnāmies gadiem.Ar un par atmiņām.Ar un par cilvēki...
05/04/2026

Mēs nevaram atlaist to, pret ko vai par ko vēl cīnāmies.

Un bieži mēs cīnāmies gadiem.
Ar un par atmiņām.
Ar un par cilvēkiem.
Ar un par sevi.

AtlaiÅ”ana nenotiek tad, kad ā€œbeidzot saņemiesā€.
Tā notiek tad, kad atļauj sev vairs necīnīties.

šŸŒæ Ievziedu laiks ir tieÅ”i par to.

Par brīdi, kad vari nolikt smagumu.
Un vienkārŔi būt.

Ja tas uzrunā - uzraksti man. šŸ¤

Un lai gaiÅ”s svētku laiks! PriecÄ«gas Lieldienas! šŸŒæ

Ievas jau ņipri plaukst un tas nozÄ«mē - pavisam drÄ«z bÅ«s laiks ievziedu pirts rituālam.šŸŒæšŸ¤ DziedinoÅ”am, atbrÄ«vojoÅ”am, rÅ«gteni saldam. PiedoÅ”anai un atlaiÅ”anai. šŸ¦‹

ā€œDziedināŔana nenozÄ«mē, ka ievainojums nekad nav bijis. Tā nozÄ«mē, ka ievainojums vairs nekontrolē mÅ«su dzÄ«vi.ā€ - Akshay Dubey

PiedoÅ”ana ir svarÄ«gs solis atlaiÅ”anas ceļā. Tā nav aizmirstÄ«ba. Tā nav piekāpÅ”anās. Tā ir drosmÄ«ga izvēle dot sev brÄ«vÄ«bu. Mēs nevaram piespiest sevi piedot, taču, kad Å”is brÄ«dis pienāk, piedoÅ”ana kļūst par atslēgu, kas atver un paver sirdi.

AtlaiÅ”ana nozÄ«mē ļaut aiziet tam, kas mÅ«s vairs neceļ - aizvainojumiem, skumjām, vainas apziņai, veciem lēmumiem un attiecÄ«bu ēnām. Tā ir iespēja paraudzÄ«ties uz pagātni no jauna skatu punkta - lÄ«dzsvarotāka, veselÄ«gāka, pieņemoŔāka. Tā ir iespēja ieraudzÄ«t mācÄ«bu, paņemt sev lÄ«dzi ā€œzelta oliņuā€ un doties tālāk vieglāk.šŸ¤šŸ’—

Å is rituāls ir domāts tiem, kas jÅ«t, ka ir pienācis laiks noslēgt kādu posmu, salÄ«gt mieru ar notikuÅ”o, vai vienkārÅ”i - sajust, saklausÄ«t, sadzirdēt sevi.šŸ¤—šŸ’ž

Ja Ŕis Tevi uzrunā, droŔi raksti vai zvani man!
Iespējams, Å”is bÅ«s Tavs ceļŔ uz vieglumu. šŸ¤šŸ¦‹

Sirsnībā,

Evija Estere

IekŔējais kritiÄ·is, ar kuru Tu cÄ«nies, iespējams, ir tas, kurÅ” Tevi visvairāk ir centies pasargāt.Es jÅ«tu, ka pie Ŕī ir ...
01/04/2026

IekŔējais kritiÄ·is, ar kuru Tu cÄ«nies, iespējams, ir tas, kurÅ” Tevi visvairāk ir centies pasargāt.

Es jÅ«tu, ka pie Ŕī ir svarÄ«gi vēl pakavēties - pie iekŔējā kritiÄ·a un lÄ«dzjÅ«tÄ«bas nozÄ«mes tajā.

IekŔējais kritiÄ·is neparādās tukŔā vietā. ViņŔ aktivizējas tieÅ”i brÄ«dÄ«, kad mēs kļūstam ievainojami. Un tad viņŔ dara to, ko prot vislabāk - liek savākties, saturēties, neļaut tam kļūt redzamam.

Konsultācijās un pirts rituālos es nereti esmu lieciniece mirkļiem, kad cilvēks izmisÄ«gi cenÅ”as neraudāt - lÄ«dz pat elpas aizturÄ“Å”anai, it kā ar to varētu apturēt paÅ”u pieredzi, emocijas vai sajÅ«tas.

Tajā ir daudz neapzināta kauna, kas kļūst ķermenisks - nevis kā doma, bet kā reakcija savilkties, apslāpēt, nepielaist, noturēt. Cik daudz spriedzes vienā vietā!

Bet, ja paskatāmies dziļāk, kļūst redzams kaut kas cits.

IekŔējais kritiÄ·is cenÅ”as pa visām varÄ«tēm mÅ«s pasargāt - no atraidÄ«juma, no nepieņemÅ”anas, no sāpēm, no iespējas palikt vienam ar to, kas mÅ«sos ir. ViņŔ dara visu, lai mēs bÅ«tu pietiekami ā€œpareiziā€, lai saglabātu saikni un tiktu pieņemti.

ViņŔ nav radÄ«ts, lai mÅ«s sagrautu.
ViņŔ ir radies, lai mÅ«s noturētu.

Un, manuprāt, tieŔi Ŕeit sākas kaut kas būtisks.

Kamēr mēs redzam kritiķi tikai kā problēmu, mēs ar viņu cīnāmies - mēs AR SEVI cīnāmies.

BrÄ«dÄ«, kad kļūst redzama viņa funkcija, var parādÄ«ties lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, iejÅ«tÄ«ba un pieņemÅ”ana.

Ne kā ideja.
Bet kā attieksme.

Un no Ŕīs vietas mēs vairs neesam pret sevi - mēs pārstājam karot.ā¤ļø

Sirsnībā,
Evija Estere šŸ¦‹

"Kā piekļūt tam, kas patiesÄ«bā mani vada?"Å eit nebÅ«s ātru risinājumu vai ā€œgarÄ«gā fast foodā€ recepÅ”u. Tas ir ceļojums, ka...
31/03/2026

"Kā piekļūt tam, kas patiesībā mani vada?"

Å eit nebÅ«s ātru risinājumu vai ā€œgarÄ«gā fast foodā€ recepÅ”u. Tas ir ceļojums, kas notiek TevÄ« paŔā - un Tu pats esi tā Zeme, ko iepazÄ«t.

Un, kā jebkurā ceļojumā, sākumā ir svarÄ«gi saprast, kur Tu vispār atrodies, kas bieži nozÄ«mē paskatÄ«ties uz to, kas Tevi lÄ«dz Å”im ir veidojis.

Daudziem cilvēkiem Å”is iekŔējais mehānisms veidojies ap kauna pieredzi. Ne vienmēr skaļi vai acÄ«mredzami, bet pietiekami, lai rastos sajÅ«ta - "kaut kas manÄ« nav pieņemams: kā es jÅ«tu, reaģēju vai izpaužos".

Lai ar Å”o sajÅ«tu nebÅ«tu jāsaskaras atkal un atkal, un lai tas, ko slēpjam, nekļūtu redzams citiem, pamazām aktivizējas psiholoÄ£iskas regulācijas un izvairÄ«Å”anās stratēģijas. Tās izpaužas kā pastiprināta sevis monitorÄ“Å”ana, koriģēŔana, cenzÅ«ra un neskaitāmi mēģinājumi bÅ«t ā€œpareizamā€ vai pietiekami labam, lai mazinātu iespējamo kauna vai noraidÄ«juma pieredzi.

Å ajā procesā veidojas arÄ« iekŔējais kritiÄ·is kā uzraugs un vagars vienlaikus. Tā ir balss, kas seko lÄ«dzi, lai Tu nepārkāptu robežas, kuras kādreiz Ŕķita bÄ«stamas, lai Tu nepasaki par daudz, neesi par skaļu un neparādi to, ko esi iemācÄ«jies slēpt.

Šādā nozÄ«mē Å”im kritiÄ·im ir bijusi sava funkcija -kādā brÄ«dÄ« viņŔ ir palÄ«dzējis Tev pielāgoties un izvairÄ«ties no pieredzes, kas bija pārāk sāpÄ«ga vai kaunpilna.

Taču tas, kas kādreiz palÄ«dzēja, bieži vien turpina darboties arÄ« tad, kad tas vairs nav tik nepiecieÅ”ams.

Un Å”eit parādās pretruna - mēģinot sevi kontrolēt un labot, Tu turpini attiekties pret sevi kā pret problēmu un tas nemanāmi uztur to paÅ”u iekŔējo ciklu.

No Ŕīs vietas iespējams arÄ« cits pagrieziens - nevis kā sevi vairāk kontrolēt, bet kā sākt veidot citu attieksmi pret to, kas manÄ« jau notiek.

TieŔi Ŕeit līdzjūtība un laipnība pret sevi kļūst par pamatinstrumentu.

Nevis kā ā€œbÅ«t jaukākam pret seviā€, bet kā praktiska spēja nepievienot vēl vienu kritikas slāni tam, kas jau tā ir grÅ«ti. Spēja uz brÄ«di apstāties un paskatÄ«ties uz savu reakciju ar interesi:
ā€œKas Å”obrÄ«d notiek?ā€
ā€œKo es cenÅ”os nosargāt?ā€

Bez Ŕīs attieksmes jebkura ā€œpaÅ”izaugsmeā€ ļoti ātri var kļūt par vēl vienu veidu, kā sevi spiest, labot vai notuŔēt.

Un tas tikai padziļina kaunu.

Savukārt lÄ«dzjÅ«tÄ«ba dara pretējo - tā sāk veidot iekŔēju droŔību, kurā Ŕīs slēptās daļas vispār var parādÄ«ties. Un tikai tas, kas var parādÄ«ties, var arÄ« mainÄ«ties.

Tas nenotiek ātri. Tas nav lineārs process, un tas nav par vienu lēmumu.

Tas ir ceļojums, kurā Tu pamazām iepazÄ«sti, kas Tevi patiesÄ«bā vada - nevis teorijā, bet dzÄ«vajā pieredzē. Tu esi sev klātesoÅ”s - vienlaikus tas, kurÅ” piedzÄ«vo, un tas, kurÅ” Å”o pieredzi vēro.

Vai Tu sevi dzirdi? ā¤ļø

Evija EsterešŸ¦‹

Bieži cilvēki man jautā:ā€œKā es reāli varu atbrÄ«voties no traucējoÅ”iem uzskatiem, pārliecÄ«bām vai Ä«paŔībām sevÄ«? Kā varu ...
28/03/2026

Bieži cilvēki man jautā:
ā€œKā es reāli varu atbrÄ«voties no traucējoÅ”iem uzskatiem, pārliecÄ«bām vai Ä«paŔībām sevÄ«? Kā varu sev pretoties tā, lai atkal neuzkāptu uz tā paÅ”a grābekļa?ā€

Nereti viņi jūtas tā, it kā rīkotos pret sevi par spīti tam, ka grib darīt citādi.

Tas nav jautājums par pietiekamu gribÄ“Å”anu vai negribÄ“Å”anu.

Grūtība slēpjas citur.

Ja paskatāmies apkārt - sociālajos tīklos, rakstos, podkāstos -, cilvēki regulāri tiek aicināti:
ā€œDomā citādi.ā€
ā€œRÄ«kojies citādi.ā€
ā€œIzvēlies sevi.ā€
ā€œMaini savu attieksmi.ā€

Taču nav īsti iespējams mainīt to, ar ko vēl nav izveidojies kontakts.

Ja ar apņemÅ”anos vien pietiktu, pārmaiņas jau sen bÅ«tu notikuÅ”as.

Ar apzināto prātu mēs varam analizēt, saprast un pieņemt lēmumus - piemēram, izlemt runāt atklātāk, uzstādÄ«t robežas, mainÄ«t ieradumus vai rÄ«koties citādi nekā lÄ«dz Å”im.

Mēs varam sev pateikt: ā€œNākamreiz es darÄ«Å”u citādi.ā€
Un tajā brÄ«dÄ« tas Ŕķiet patiesi un iespējami.

Taču tas ir tikai neliels slānis no kopējā psihiskā procesa.

Jo brÄ«dÄ«, kad nonākam reālā situācijā, bieži vien ā€œieslēdzasā€ nevis tas, ko esam izdomājuÅ”i, bet tas, kas mÅ«sos jau ir nostiprinājies - automātiskās reakcijas, emocijas un neatzÄ«tas vajadzÄ«bas. Lielākā daļa notiek ārpus apzinātas kontroles - tur, kur veidojas mÅ«su ierastās reakcijas, emocionālie modeļi un uzvedÄ«bas veidi.

TieÅ”i Å”ajā lÄ«menÄ« veidojas arÄ« tas, ko varētu saukt par cilvēka patieso iekŔējo virzÄ«bu, motivāciju un viņa kompasu.

Kamēr Å”is mehānisms paliek neapzināts, mēģinājumi izmainÄ«ties bieži paliek virspusēji.

Tā veidojas iekŔējs konflikts - viena daļa saprot, kā vajadzētu, bet cita turpina reaģēt pa vecam. Ārējie lēmumi nereti nav saskaņā ar iekŔējo (!) motivāciju.

Un praksē es redzu vēl kādu būtisku aspektu.

Mēģinot sevi mainÄ«t Ŕādā veidā - ar gribasspēku un spieÅ”anu - un atkal attopoties pie tā, ka viss notiek pa vecam, cilvēka paÅ”apziņa laika gaitā sāk diemžēl ciest.

Padziļinās kauns.
Parādās vilŔanās un vainas sajūta.
Bezspēcība.
Un pamazām arī bezcerība.

Cilvēkam sāk Ŕķist, ka ar viņu kaut kas nav kārtÄ«bā, un tas vēl vairāk nostiprina to paÅ”u ciklu, no kura cilvēks mēģina izkļūt.

Piemēram, cilvēks var zināt, ka viņam vajadzētu pateikt, kas viņu sāpina. Bet brÄ«dÄ«, kad jārunā, viņŔ noklusē vai pasaka to netieÅ”i.

Nevis tāpēc, ka negribētu būt godīgs, bet tāpēc, ka spēcīgāka ir vajadzība saglabāt attiecības vai izvairīties no konflikta.

Šajā vietā jautājums vairs nav par to, kā sevi piespiest mainīties.

Jautājums ir par to, kā sākt saprast un sajust, kas cilvēku patiesībā vada.

Reālas pārmaiņas nesākas ar mēģinājumu kļūt citādam -
tās sākas ar spēju atpazīt un nonākt kontaktā ar to, kas jau ir.

Turpinājums sekos...

Evija Estere šŸ¦‹

Ne viss, kas Tu esi, kādreiz bija droÅ”s attiecÄ«bām. Ja autentiska paÅ”izpausme bērnÄ«bā ir saistÄ«ta ar sodu, atraidÄ«jumu v...
25/03/2026

Ne viss, kas Tu esi, kādreiz bija droŔs attiecībām.

Ja autentiska paÅ”izpausme bērnÄ«bā ir saistÄ«ta ar sodu, atraidÄ«jumu vai attālināŔanos, bērns ātri iemācās, ka ne viss viņā ir droÅ”s attiecÄ«bām, bet attiecÄ«bas taču ir nepiecieÅ”amas, lai izdzÄ«votu, bez tām nekādÄ«gi.

LÄ«dz ar to bērns sāk attÄ«stÄ«t tās Ä«paŔības un reakcijas, kas nodroÅ”ina piederÄ«bu, un vienlaikus ierobežo vai apspiež to, kas Å”o piederÄ«bu varētu apdraudēt.

Šis process nav apzināts. Tā ir adaptācija videi, lai saglabātu savu vietu tajā.

Ar laiku Ŕīs pielāgotās daļas kļūst par ierastu funkcionÄ“Å”anas veidu. Tai pat laikā kļūst arvien grÅ«tāk atŔķirt, kur es esmu pats un kur sākas manas izdzÄ«voÅ”anas stratēģijas.

Tas, kas netiek integrēts apzinātajā pieredzē, nepazūd. Tas paliek ēnā.

Terminu ā€œÄ“naā€ ieviesa Karls G. Jungs, aprakstot tās cilvēka psihes daļas, kuras netiek apzināti piedzÄ«votas. Un Å”eit ir svarÄ«gi precizēt - ā€œÄ“naā€ nav nekas mistisks. Tā ir konkrēta pieredze - emocijas, impulsi, vajadzÄ«bas un reakcijas, ar kurām kādā brÄ«dÄ« nav bijis droÅ”i bÅ«t kontaktā.

Tās netiek izdzēstas. Tās vienkārÅ”i netiek iekļautas apzinātajā ā€œesā€, taču turpina ietekmēt cilvēka iekŔējo pieredzi un uzvedÄ«bu.

NeatpazÄ«ta ēna bieži izpaužas netieÅ”i. MinÄ“Å”u dažus piemērus, kuri, iespējams, rezonēs:

* grūtības noteikt un noturēt robežas
* izteikta paŔkritika vai kauns par sevi un/vai savām reakcijām
* sarežģījumi atpazīt savas vajadzības
* atkārtoti neveselīgi attiecību modeļi
* iekŔēja spriedze bez skaidra iemesla
* sajūta, ka neiederies
* nemitīgas bailes likt otram vilties, tāpēc cilvēks mēdz kļūt neredzams vai atturēties dalīties ar savām idejām
* sajūta, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, pat ja objektīvi viss ir labi
* grūtības justies patiesi brīvi un spontāni
* iekŔējs tukÅ”ums vai atsveÅ”inātÄ«ba no sevis

Cilvēks var nezināt, kāpēc viņŔ reaģē tieÅ”i tā, kā reaģē - impulss ir spēcÄ«gs, reakcija notiek un drÄ«z pēc tam seko nožēla un paÅ”pārmetumi. Un tā pa apli vien...

TieÅ”i tāpēc ēna nav ā€œkaut kas ārpusēā€ - tā ir daļa no paÅ”a cilvēka pieredzes, ar kuru nav (!) izveidojies kontakts.

Å Ä«s izpausmes bieži tiek risinātas, cenÅ”oties sevi vēl vairāk kontrolēt vai uzlabot - mēs zinām slaveno teicienu par sevis labākas versijas veidoÅ”anu.šŸ¤·ā€ā™€ļø

Taču problēma nav pietiekamas attÄ«stÄ«bas trÅ«kumā, bet tajā, ka daļa pieredzes nav kontaktā ar sevi. Un, kamēr Ŕīs daļas paliek ārpus apzinātas saskarsmes ar sevi, tās turpina ietekmēt cilvēka uzvedÄ«bu, izvēles un veidu, kā viņŔ ir attiecÄ«bās ar citiem.

Tāpēc darbs ar ēnu nav par sevis laboÅ”anu.

Tas ir par spēju atpazÄ«t un pakāpen*ski integrēt tās daļas, kuras kādreiz nav bijis droÅ”i piedzÄ«vot.ā¤ļø

Evija Estere šŸ¦‹

Vakardien Skultes pirtiņā noslēgusies 2.apmācÄ«bu diena tēmā - psihosomatika holistiskajā pirtniecÄ«bā.šŸ”„šŸŒæPar Ä·ermeni, kas ...
23/03/2026

Vakardien Skultes pirtiņā noslēgusies 2.apmācÄ«bu diena tēmā - psihosomatika holistiskajā pirtniecÄ«bā.šŸ”„šŸŒæ

Par ķermeni, kas nemānās.
Par emocijām un to izpratni.
Par sajūtām, kuras varam iemācīties sadzirdēt.

Fokusā - psihosomatiskie procesi:

kā no piedzīvotas situācijas nonākam līdz savilktiem pleciem,
kā ķermenis atspoguļo emocionālos stāvokļus,
kā tajā uzkrājas pieredze un neizpaustais,
un kā to atpazīt un pielietot pirts praksē darbā ar cilvēku.

DziļŔ un klātesoÅ”s darbs. šŸ™

Paldies manām brÄ«niŔķīgajām pirtniecēm par atvērtÄ«bu, ļauÅ”anos un uzticÄ“Å”anos! šŸ¤āœØ

Evija Estere šŸ¦‹

Savā pieredzē es nezinu, kā ir izdegt pārstrādājoties, taču ļoti labi pazÄ«stu izdegÅ”anu partnerattiecÄ«bās - to, kā ir ga...
20/03/2026

Savā pieredzē es nezinu, kā ir izdegt pārstrādājoties, taču ļoti labi pazÄ«stu izdegÅ”anu partnerattiecÄ«bās - to, kā ir gadiem censties ieņemt tādu formu un lomu, lai tikai otram derētu, lai viņŔ gribētu palikt, lai tevi neizbrāķētu un no tevis neatteiktos. Un paradoksāli - tas taču tieŔā veidā neapdraudēja manu eksistenci, es varēju dzÄ«vot arÄ« bez Ŕīm attiecÄ«bām, bet sajÅ«ta bija cita - it kā es neizdzÄ«votu, ja man Å”o attiecÄ«bu nebÅ«tu. Un vēl pirms tam es jau biju atklājusi, ka lÄ«dzÄ«gas sajÅ«tas man bija manās draudzÄ«bās, radu bÅ«Å”anās, ar jebkuru cilvēku, lai vai kur arÄ« dotos.

Å ajā vietā kļūst skaidrs, ka tas nav stāsts par manu Ŕī brīža realitāti, bet par izdzÄ«voÅ”anas stratēģiju, kas ir izveidojusies daudz agrāk - stratēģiju, kas savā laikā man patiesi palÄ«dzēja, bet kā tad ar tagadni, vai palÄ«dzēja joprojām? Nē, jo es izdedzināju Å”ajā procesā sevi un savus resursus, lÄ«dz paliku pelēka, nedroÅ”a, bez degsmes, dzÄ«vesprieka un jaudas. Vēl vairāk - neviens man neprasÄ«ja darÄ«t visu to, ko darÄ«ju, lai bÅ«tu Å”ajās attiecÄ«bās. šŸ¤—šŸ¤·ā€ā™€ļø

Lai piederētu, cilvēks var iemācÄ«ties kļūt par tādu, kādu viņu pieņem. BÅ«t tādam, kurÅ” iederas, kurÅ” netraucē attiecÄ«bām, kuru ir viegli pieņemt (!). IzpalÄ«dzÄ«gs, humorÄ«gs, atsaucÄ«gs - kādu vajag, tāds bÅ«s! Un, protams, jau iepriekŔējā rakstā minēju, ka tas nav nejauÅ”i - Ŕāds veids veidojas ļoti agrÄ«ni attiecÄ«bās, kur piederÄ«ba un droŔība ir cieÅ”i saistÄ«tas.

Tas, kas Å”o procesu lielā mērā uztur, ir nespēja izturēt savu iekŔējo pieredzi - un lÄ«dz ar to arÄ« jautājums par to, cik daudz cilvēks spēj bÅ«t klātesoÅ”s tam, ko viņŔ patiesÄ«bā jÅ«t.

Bērnam ne vienmēr ir iespējams izturēt, apstrādāt un noregulēt to, ko viņŔ jÅ«t. AtraidÄ«jums, vecāka emocionāla nepieejamÄ«ba, vardarbÄ«ba vai spriedze attiecÄ«bās var bÅ«t pārāk intensÄ«va pieredze, kas apdraud viņa droŔības sajÅ«tu, un Ŕādā situācijā nervu sistēma meklē veidu, kā saglabāt saikni ar aprÅ«pētājiem un vienlaikus kaut kā tikt galā ar to, kas tiek piedzÄ«vots.

TieŔi Ŕeit pielāgoŔanās kļūst par vienu no risinājumiem.

Cilvēks iemācās bÅ«t attiecÄ«bās tā, lai tās - attiecÄ«bas (!) - saglabātos, bet arvien mazāk - tā, lai paliktu kontaktā ar savu autentisko pārdzÄ«vojumu un piedzÄ«vojumu. PielāgoÅ”anās kļūst tik ierasta, ka tā sāk Ŕķist kā ā€œes patsā€.

Kontakts ar sevi nav tikai vēlme vai apzināts lēmums - tas ir jautājums par kapacitāti, cik daudz cilvēks vispār spēj sevÄ« ielaist un piedzÄ«vot. Jo, atjaunojoties Å”im kontaktam, var parādÄ«ties arÄ« tas, kas kādreiz nav bijis izturams. Tāpēc Å”is process nevar un, manuprāt, arÄ« nedrÄ«kst bÅ«t piespiests un forsēts. AizsardzÄ«bas un izdzÄ«voÅ”anas mehānismi nav kļūda - tie ir veids, kā cilvēks ir lÄ«dz Å”im brÄ«dim saglabājis sevi.

Un tajā paŔā laikā - brÄ«dis, kad Ŕīs sajÅ«tas sāk parādÄ«ties, bieži ir arÄ« pārmaiņu sākums. Jo, sastopot tās droŔā vidē un attiecÄ«bās, kurās ir pietiekami daudz balsta, cilvēks var piedzÄ«vot, ka viņŔ spēj tās izturēt. Un nekas Å”ausmÄ«gs nenotiek. Pasaule turpina griezties, dzÄ«ve neapstājas - tikai kļūst kaut kā vieglāk, brÄ«vāk un dzÄ«vāk bÅ«t!

No Ŕīs vietas kļūst iespējams piederēt, nezaudējot sevi! šŸ„°

Evija Estere šŸ¦‹

Address

Strautu Iela 3
Skultes Ciems
LV-4025

Telephone

+37129944017

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Skultes pirts / Evija Estere posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share

Category