04/12/2024
Dzemdību plāna lamatas
Šīs būs manas – dzemdību dūlas – pārdomas! Neuztveriet to kā pamācību vai “absolūto patiesību”. Ja vēlaties varat vien pārlasīt, kā es pēc savas pieredzes redzu dzemdību plānu jeb ekspektācijas, gaidas, sapņus, vīzijas, nodomus par vēlamo dzemdību norises gaitu - pat nav svarīgi vai tas viss ir smuki uzlikts uz papīra vai vienkārši domas Tavā galvā.
Tik tikko atskārtu ka “manam” pirmajam bērniņam kā dūlai 24.jūlijā apritēja jau 10 gadi. Jāteic, ka šo gadu laiku ir redzēti, dzirdēti, justi, piedzīvoti un arī pārdzīvoti daudzi jo daudzi mammu dzemdību pieredzes stāsti. Priecīgās, spēkpilnās pieredzēs, protams, varu vien līdzpriecāties un vēl papildus izcelt mammas resursus, bet grūtāk “apstrādāt” ir pieredzes, pēc kurām mamma jūtas kā trausls zieds, kurš samīts dubļos… Laikam ejot un gūstot pieredzi kā dūlai, sāku apjaust, ka nereti mammām visvairāk SĀP VILŠANĀS - runājot un konsultējot (palīdzot mammai sajust un atpazīt emocijas) atklājās, ka nereti mammu gaidas stipri atšķīrās no tā, kas bija realitātē jāpiedzīvo dzemdībās. Un tā nav vilšanās citu acīs vai pret citiem, bet gan vilšanās SEVĪ – “es nemācēju”, “man nesanāca”, “es nespēju pārelpot sāpi”, “es tomēr paņēmu epidurālo”, “es nejutos spēkpilna”, es jutu kaunu”, “es jutos bezspēcīga”, “es apkakājos”, “es nevarēju izspiest”, “es gribēju ķeizaru” … diemžēl šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl – cik gan daudz mamma var sevi “šaustīt”, par sevi “slikti” domāt un tam noticēt, cik daudz vilties sevī… jo… jo daļa dzemdību vai viss dzemdību process nav notikuši pēc plāna… un vēlreiz atgādinu – te neiet runa par uzrakstītu vai vārdos skaļi nosauktu plānu – pietiek ar domām un cerībām Tavās domās!
Es jau sadzirdu, kā lasi un domā, ko gan es te melšu – vai tiešām es mudinu dzemdībām NEgatavoties, neplānot, nestrādāt pie tām, lai tās būtu “manas ideālās” dzemdības?! Nē, nē, es nebūt to nesaku – es tieši esmu PAR gatavošanos dzemdībām, bet no cita aspekta – tā vietā, lai Tu gribētu izdarīt VISU - lai sagatavotos dzemdībām un spētu pati tās vadīt un pārvaldīt un doties uz tām ar domu “Tas ir tikai MANS darbs un tikai no manis viss ir atkarīgs kāda būs procesa norise un rezultāts (ko, kā un cik veiksmīgi visu izdarīšu)” … kā būtu, ja tā vietā Tu paskatītos uz dzemdībām, ka tās ietekmē vismaz TRĪS puses (ne tikai Tu viena): pirmkārt, Tavam mazulim, kurš dzimst, ir savs stāsts, sava pirmā cīņa, sava mūža sākums (vai tiešām Tev šķiet, ka kādam ir tiesības to ietekmēt vai pār to valdīt?!), otrkārt, arī kādam Augstākam spēkam – sauc to, kā vien vēlies – Māte Daba, Liktenis, Dievs, Kosmoss - ir sava teikšana par šo dzīvības procesu (vai tiešām šāds BRĪNUMS var notikt bez tā?!), un jā, tikai viena trešā daļa ir Tavās rokās, kuras vari mēģināt ietekmēt! Tamdēļ, piedodiet, bet nereti šādu pārliecību, ka viss ir tikai no mammas atkarīgs, saucu par IEDOMĪBU! Bet, lūdzu, nepārprotiet – es nesmejos par to, bet tieši pretēji – vēlos noņemt no jums pašām sev uzlikto akmeņu nastu ar vainas sajūtu, kaunu, iedragātu pašapziņu, ar “ES nevarēju” un vēl daudziem citiem lielākiem vai mazākiem akmeņiem – Tu izdarīji TIK cik bija TAVA DAĻA. Ļauj arī pārējiem diviem darīt savu daļu!
Atgriežoties pie tēmas “gatavoties dzemdībām” – tā vietā, lai pieļautu kaut kādus vēlamos scenārijus, silti iesaku praktizēt, darīt, mācīties ĻAUŠANOS jeb PAĻAUŠANOS. Varbūt esat dzirdējuši, ka ir teiciens, ka dzemdības ir dabisks, bet pilnībā neparedzams process. Tieši tā tas arī IR un Tu nekādi nevari paredzēt miljards un 1 scenāriju, kā tieši tās var iegrozīties! Tas būtu gluži tas pats, ka Tu jau tagad izplānotu, ko darīsi 85 gadu vecumā 3.aprīlī plkst.17:50! Jāteic gan, ka plānot un “gatavoties” ir vieglāk nekā ĻAUTIES – kā jau zināms, mums patīk norises, kuras varam KONTROLĒT, ietekmēt, vadīt, pārvaldīt, bet varu teikt droši – turot atvērtu prātu un dodoties uz dzemdībām ar ĻAUŠANOS Tevi nepārsteigs negaidīti pavērsieni un negrauzīs VILŠANĀS. Ziniet, es nereti gaidas, plānus, cerības, ekspektācijas salīdzinu, kā amerikāņu filmās redzētās LIELĀS rančo DURVIS – jo precīzākas, jo lielākas gaidas no dzemdībām, jo plašāk atveras šīs durvis. DURVIS, kuras ved uz risku piedzīvot vilšanos, uz risku piedzīvot traumatisku dzemdību pieredzi, uz risku piedzīvot dzemdības, kas Tevi sabradās, ne pacels… Hei, mazini pati sev “uzlikto latiņu”! Hei, paraugies uz SEVI ar patiesu iejūtību un Mīlestību! Sāc ar skaļi pateiktu SEV “Es esmu gana laba. Es daru tik cik ir manos spēkos!”
Reiz kāda kliente man stāstīja, ka uz pirmajām dzemdībām devusies ar samērā konkrētām gaidām, kā viņa tās piedzīvos. Praktiski nekas no tā neesot piepildījies. Uz otrajām dzemdībām kliente devās ar domu “Kā būs, tā būs” un ziniet…bija labi! Lūdzu nepārprotiet, es nevedinu uz vienaldzīgu attieksmi pret gatavošanos dzemdībām! Tieši pretēji! Šie vārdi “Kā būs, tā būs” var izklausīties pavirši un vienaldzībā tērpti, bet, ja tos atmasko ar daudz dziļāku jēgu “Es ļaušos tam, kas notiks (kā būs) un pieņemšu notikumus, kuri nāks pretī manā dzemdību pieredzē (tā būs)”, mēs ieraugām to patieso jēgu!
Es tiešām ceru, ka nepārproti šīs manas pārdomas un izlobi mīlestībā tērptu vēstījumu tieši Tev – vairo iejūtību pret SEVI un tā vietā, lai censtos visu kontrolēt, pamēģini sākt ĻAUTIES!
Lai patiesi sagatavotos dzemdībām BEZ šāda dzemdību plāna, mīļi aicinu pievienoties klātienes nodarbību kursam, kuru sāksim 16.janvārī! Nāc un uzzini, kā redzu gatavošanos dzemdībām no dažādiem aspektiem! (jo nav jau gluži tā, ka aizeju uz dzemdībām ar “Kā būs, tā būs” un viss būs “’čiliņā”!)
Ērti un ātri piesakies te: https://ej.uz/bebitis
Uz tikšanos,
Jana Biezā
p.s.vairāk informācija par kursa norisi sekos šeit pat! ;)
Pieteikšanās anketa Paldies, ka vēlies piedalīties nodarbību ciklā! Uz tikšanos klātienē! ;)
