24/11/2024
Ak. mīļā, patiesība ir tāda, ka Tev nebutu jābaidās ne no viena un ne no kā! Tev būtu jābūt brīvai lidot ar atvērtiem spārniem, sapņot, varēt un mīlēt vienmēr un visur ar atvērtu sirdi.
Mūsu drastiskie audzināšanas apstākļi, vājprātīgi salauzošie, varmācīgie bērnu dārzi, kur mūs fiziski sodīja par neizēstiem šķīvjiem un dienas vidus negulēšanu, ir tik ļoti mūs salauzuši, ka mēs baidāmies joprojām no tiem pašiem pērieniem, arī kā pieaugušie, veirs nemākot gribēt, pastāvēt par sevi, vairs vispār nezinot, kas tad man ir labi.. Jo jebkurš - labi man - var tik ļoti sāpēt!
Visvienkāršāk ir kontrolēt salauztus un no sava iekšējā kompasa atdalītus cilvēkus, viņi vienmēr paskatīsies tajā virzienā, kur kāds norādīs. Jo tad var sāk ķīvēties savā starpā, cīnoties par kaut kādām drupačam, ko kāds var iedot, aizmirstot par spēku, kas katrā no mums ielikts - gribēt, varēt, celt, mīlēt, būt stipriem, atbildīgiem, disciplinētiem, tālredzīgiem, ar robežām, bet tīriem - un veidot, radīt savas dzīves, nevis gaidīt, kad tās kāds iedos!
Mēs esam iebaidīti un kopš bērnības salauzti, lai viens otram neuzticētos, lai gribētu kāpt pāri galvām, lai galvenais - ka sava āda vesela. Un tā mēs iemācamies tēlot to, kas nēesam, darīt tā, lai izdzīvotu. Un kamēr mēs tā darām, sirds paliek klusa, dzīve pelēka un ienāk depresija, ienāk smagums un dziļa nesapratne, kam man šī dzīve, ja tajā nav sirds, ja tajā nav īstuma..
Un tas ir pareiz jautājums - kam man tāda tukša dzīve! Bet ne jau no tukšās dzīves ir jādodas prom, caur pašnāvību, atkarībām - bet ir jāiet radīt pilnā dzīve, sava pilnā dzīve ar savu laimi, savu prieku, savu varēšanu, savu sevis zināšanu, kas tik spēcīgi tika izlauzta no mums ārā audzināšanas procesos.
Kad Tu zini sevi un Tevī nav nekādu baiļu, nekādu mazvērtību, nav vairs arī iespējas Tavā dzīvē ienākt tirāniem, manipulātoriem. Kā gan viņi var ienākt tur, kur viņiem neviens nedod varu ar savu skaļu un sirds skaidro NĒ. Nē, ar mani tā nebūs, mani vairs nelauzīs, nepakļaus, es vairs nesalūzīšu zem izdzīvošanas programmu spiediena, kurš bērnībā man pašai lika sevi salauzt, lai tikai mani nesistu, lai tikai mani morāli neiznīcīnātu.
Tu esi brīva mīļā, īstenībā - Tu esi brīva. Vienmēr.
Ir tikai bailes, kas Tevi pārvalda kopš bērnības, kuras NAV ĪSTAS Nav!
Nevienam, patiesībā, nav varas pār Tevi, kad Tu atklāj savu uguni un spēku!
Un tad - Tev ir spārni un palamas, klaigas, noniecināšanas paliek ik tālu zem Tevis, jo Tev tām nav laika. Tev ir laiks mīlestībai - tai, ar ko Tu ienāci te kā mazs bērns - tīrs un tik dzidrs!
Apskauju
