06/10/2025
Izdegšana ne vienmēr sākas ar lielu sabrukumu.
Tā sākas klusi. Ar parastām, ierastām, standarta frāzēm, kā “man viss labi”, ar “es taču varu”, ar “pēc tam atpūtīšos”.
Ar to mirkli, kad dari visu pareizi, bet iekšā kaut kas ir kā sabrucis. Vairs nav dzīvotprieks. Nekas it kā neskumdina, bet arī neiepriecina. Kad vairāk eksistē, pārdzīvo kārtējo dienu, nevis dzīvo.
Izdegšana nav tikai par darbu.
Tā ielien ikdienā, attiecībās, pienākumos, pat tajā, kas reiz deva prieku.
Tā pārņem brīžos, kad ilgi piespiedi sevi būt stiprs, saprātīgs, atbildīgs, bet aizmirsi vienkārši dzīvot un priecāties.
Sākumā ķermenis dod mājienus. Nogurums, miegs, kas neatslābina un neuzlādē. Spriedze plecos, sāpes mugurā, smagums krūtīs.
Tad pazūd prieks.
Un tad pēkšņi Tu jūties tukšs. Jā, it kā esi klātesošs, bet bez dzirksts acīs.
Izdegšana nav vājums.
Tā ir ķermeņa gudrība. Tā ir brīdinājuma gaisma, kas saka, ka vairs tā nevar dzīvot. Vairs nespēj skrien kā 'vāveres ritenī', kur Tevi neviens nedzird.
Mēs nevaram “izgulēt” izdegšanu.
Nevaram to aizlāpīt ar vēl vienu brīvdienu vai ceļojumu. Mēs nevaram to izdziedāt, izdejot vai izstaigāt.
Jo tā nerodas no darīšanas. Tā rodas, kad dvēsele atslēdzas no ķermeņa.
Atveseļošanās sākas tur, kur beidzas “man jāturās”.
Tur, kur Tu atzīsti, ka esi noguris.
Tur, kur ļauj sev apstāties, sajust, un atkal dzirdēt savu ķermeni.
Tavs ķermenis atceras.
Visus brīžus, kad turēji, kad smaidīji, kad teici “man viss kārtībā”, lai gan nebija.
Tas viss noglabājies fascijā - spriedzē, elpā, kustībās.
Un tikai tad, kad ļauj sev tiešām atlaist, sākas dziedināšanās.
Tu neesi lauzts.
Tu vienkārši esi noguris no melošanas sev, ka viss ir labi.
Es esmu šeit, lai palīdzētu Tev atgriezties ķermenī, elpā, dzīvībā.
Jo dzīve joprojām ir šeit. Tā tikai iepauzējusi un pacietīgi gaida, kad Tu ļausies.
Ar dvēseles pieskārienu,
Agita
WhatsApp 28 305 124
