09/04/2026
Šīs frāzes tagad var dzirdēt tik bieži, ka brīžiem gribas pajautāt - vai kāds vispār vēl saprot, ko tas īsti nozīmē? Jo man ir sajūta, ka mēs to esam paņēmuši un aiznesuši kaut kur ļoti tālu prom no veselā saprāta. Ir sajūta, ka ar šo sevis mīlēšanu mēs esam aizgājuši kaut kādā galējībā, jeb latviski sakot - iebraukuši auzās, jo kaut kur pazūd veselīgais vidusceļš.
Es nesaku, ka sevi ir jāatdod citiem un pilnīgi jāizdedzina līdz nespēkam. Es nesaku, ka sevi ir jāpazaudē vai jādzīvo tikai citu dēļ. Bet tajā visā kaut kur ir pazudusi sajūta par līdzsvaru. Par to smalko robežu, kur beidzas veselīgas rūpes par sevi un saviem mīļajiem, bet sākas vienkārši sava ego barošana. To ļoti labi var redzēt apkārt. Ne jau teorijā, bet dzīvē. Mātes ir aizņemtas ar to, kā pašas izskatās, kā jūtas, kā sevi uzlabot, kā kļūt vēl labākām, vēl skaistākām. Vīri vairs nedzird sievas. Sievas vairs nedzird vīrus. Cilvēki tik ļoti koncentrējas uz to, ka vairāk jādzīvo sev, bet kaut kā dīvainā veidā attiecības kļūst trauslākas, virspusējākas, vieglāk izjūk. Draudzības izirst, jo pēkšņi neviens nevienam vairs nav pietiekami ērts. Attiecībās cilvēki viens otru vairs nedzird, jo katrs ir tik ļoti tajā savā kā es jūtu, kā es gribu, es izvēlos sevi. Tas izklausās skaisti. Līdz brīdim, kad dvēselē paliek tukši.
Dzīve nav tikai par to, lai būtu ērti.
Kad piedzimst bērns, Tava dzīve, kāda tā bija līdz tam, beidzas. Aizmirsti! Vairs tā nebūs. Ne dramatiskā, bet ļoti reālā nozīmē un tur jau nav nekā slikta. Tas vienkārši nozīmē, ka kādā brīdī Tu noliec malā sevi un parūpējies par kādu, kurš bez Tevis nevar. Vai bērndārznieks pats sev saliks drēbes rītdienai, kamēr Tu 'meklēsi un mīlēsi sevi'? Un šī nav upura loma, tas ir dabisks dzīves ritms. Atbildība.
Tieši tāpat attiecībās. Tu nevari būt tikai sev un vienlaikus gaidīt, ka attiecības plauks un ziedēs. Tur vienmēr būs vietas, kur nāksies piekāpties, pielāgoties, ieraudzīt otru, ne tikai sevi. Lūk, šeit ir tas brīdis, par kuru runā daudz retāk vai vispār nerunā - ka ne katra neērtība nozīmē, ka ir jāiet prom. Dažreiz neērtība vienkārši nozīmē, ka ir pienācis laiks paskatīties dziļāk. Nevis uz otru, bet uz sevi. Pajautāt sev - ko tad es varu darīt citādāk, lai šeit būtu labāk ne tikai man, bet mums abiem? Ko es sevī varu mainīt un kā piekāpties?
Ir daudz vieglāk aizcirst durvis un pateikt, ka es izvēlos sevi. Daudz grūtāk ir palikt, runāt, mēģināt saprast un reizēm arī piekāpties.
Un nē, tas nenozīmē palikt tur, kur tevi sāpina vai neciena. Es te nesaku, ka jāpiedod krāpšana, sišana, emocionāla vardarbība. Es par veselīgam attiecībām, kur vienkārši ir jāpielāgojas, lai mehānisms strādātu. Par līdzās pastāvēšanu, kur egoisms ir nedaudz jānoliek malā, lai tā “sevis izvēlēšanās” nav attaisnojums bēgšanai no jebkuras neērtības.
Varbūt sevis mīlēšana vispār nav par to, kā izvēlēties sevi. Varbūt tā ir arī par spēju būt attiecībās, nezaudējot sevi… bet arī nepārvēršot visu pasauli par vietu, kur viss griežas tikai ap Tevi.
Ar dvēseles pieskārienu,
Agita 🤍
Pieraksts uz terapiju sūtot ziņu WhatsApp 28 305 124
📍Ventspils
