Augu un masāžu terapija - Gunta Putene

Augu un masāžu terapija - Gunta Putene Masāžas - intuitīvas, transformējošas. Ķermeņa diagnostika. Psihosomatika. Dabīga kosmētika. Aromterapija. Te nav steigas, nav masku, nav vajadzības būt stipram.

Šī ir Miervieta, un es esmu Gunta. Šeit tu atkal atrod sevi. Ir tikai tavs ķermenis, tava elpa un pieskāriens, kas dzird dziļāk nekā vārdi. Intuitīvas un transformējošas masāžas, enerģiju līdzsvarojošs pieskāriens, ķermeņa lasīšana. Miervieta nav par tehniku. Tā ir par cilvēku. Par tevi.

✨ Masēt akmeniDažiem liekas, ka masēt ir grūti.Bet patiesībā – masēt nav grūti.Tas ir kā manas rokas dejo pa otra cilvēk...
05/09/2025

✨ Masēt akmeni

Dažiem liekas, ka masēt ir grūti.
Bet patiesībā – masēt nav grūti.
Tas ir kā manas rokas dejo pa otra cilvēka ķermeni. Tas ir kā mūzika, kas plūst caur pirkstu galiem.

Grūtākais nav pieskarties ķermenim.
Grūtākais ir būt kanālam.
Jo tas, ko tu saņem masāžas laikā, nenāk no manis. Tas nāk caur mani.
Un manam ķermenim vēl ir jātrenējas — kā ļaut Visumam plūst caur mani viegli.

Taču ir viena lieta, kas patiešām ir grūta.

Masēt cilvēku, kurš dzīvē ir kā akmens.
Tā es to esmu nosaukusi.

Tie ir tie, kas negrib mainīties.
Kas neskatās tālāk par savu miesu un ego.
Kuri turas pie visa, kas dzīvē viņiem ticis sāpīgi uzlikts — un tur cieši.
Kuri saka:

“Man viss labi. Nav ko mainīt. Visi pārējie ir muļķi.”
“Man vienmēr taisnība.”
“Es neko neatlaidīšu, jo… priekš kam?”

Viņi negrib palīdzēt sev.
Negrib pat mazliet ar sevi pastrādāt.
Enerģija viņos ir tik blīva, ka tur nav vietas impulsiem.

Un jā —
tādus masēt tiešām ir grūti.

Tā ir sajūta, ka masē akmeni.
Neko nevar izkustināt. Ne ko uzrunāt. Ne kur doties.

🐉 Sieviete un viņas uguns pūķisReiz dzīvoja sieviete, kuras mugura nesa daudz vairāk nekā tikai stāvus. Tur gulēja ēnas....
04/09/2025

🐉 Sieviete un viņas uguns pūķis

Reiz dzīvoja sieviete, kuras mugura nesa daudz vairāk nekā tikai stāvus. Tur gulēja ēnas. Rētas. Aizmirstas balsis un ilgas, kuras neviens nespēja nolasīt. Viņa gāja pa pasauli ar taisnu muguru un klusu spēku, taču reti kurš saprata, kas viņu turēja — un kas viņu kādreiz gandrīz salauza.

Viņas klusums nebija padevība. Tas bija svēts kaujas lauks, kurā viņa bija uzvarējusi. Ne vienu reizi vien. Un vienmēr pati. Bez aplausiem. Bez lieciniekiem.

Kādā naktī, kad debesis šķita pārāk klusas, viņa sajuta kaut ko mostamies. Sākumā tā bija tirpoņa gar mugurkaulu. Tad — elpa viņas iekšienē. Viņa aizvēra acis. Un balss runāja nevis no debesīm, bet no viņas pašas muguras:

“Tu esi gatava.”

Un tad tas notika.
No pašas dzemdes dziļumiem līdz pat pakauša virsotnei uzliesmoja pūķis — dzīvs, elpojošs uguns zīmējums, kas atklāja katru izdzīvoto brūci kā liesmu. Tas nebija zvērs, kas nāca dedzināt. Tas bija dzimtas gars, vēstnesis no viņas pašas asinīm.

Pūķis runāja:

“Tu esi gājusi cauri elles ejām un joprojām staigā ar mīlestību. Tu esi piedzīvojusi zaudējumus, bet izvēlējusies nest gaismu. Tu esi bijusi pamesta, bet nekad nepameti pati sevi. Tu esi uguns, kas nodedzināja visu, tikai lai atgrieztos kā gaisma.”

Tā nebija vairs viņas ēna. Tas bija viņas karogs.

Katrs sāpīgais vārds, kas viņai jebkad bija iedurts, kļuva par zvīņu uz šī pūķa muguras. Katrs kritiens — par spārnu viņas spējai lidot. Katrs “tu nevari” — par liesmas elpu, kas tagad dedzina ceļu citiem.

Un viņa saprata: pūķis nekad nav bijis ārpus viņas. Viņš dzīvoja viņas klusumā, dusmās, or****os un asarās. Viņš gulēja viņas mugurā kā dzīves čūska, gaidot, kad viņa izvēlēsies savu spēku nevis no bailēm, bet no patiesības.

Viņa vairs nelūdza, lai viņu saprot.
Viņa vairs neturēja muguru taisnu citu dēļ.
Viņa nesa savu liesmu kā svētību — un devās tālāk.

Un katrs, kas pats nesa sevī neizstāstāmu spēku, viņu atpazina. Ne pēc vārdiem. Pēc gaismas mugurā.

“Tu esi viena no mums,” viņi teica.
“Tu esi tā, kura atcerējās, ka uguns nekad nav bijusi sods — tā bija atslēga.”

Un viņa kļuva par leģendu.
To čukstēja rītausmā tiem, kas vēl tikai mostas.

“Atrodi savu uguni. Viņa nav tevi pametusi. Viņa gaida, lai Tu atgriezies.”

🕯️ “Es neesmu tikai mīlestība un gaisma”Nepārproti: es neesmu tikai mīlestība un gaisma.Es esmu sieviete, kura savu star...
04/09/2025

🕯️ “Es neesmu tikai mīlestība un gaisma”

Nepārproti: es neesmu tikai mīlestība un gaisma.

Es esmu sieviete, kura savu starojumu nopelnīja pazemē.
Tā, kura pārvērta sēras zeltā,
dusmas – taisnīgās robežās,
un bailes – kompasā.

Es atgriežos no tumsas ar uguni patiesībai,
ar ūdeni tām liesmām, kas deg pārāk karsti,
un ar žēlastību, kas ir pietiekami nikna,
lai dziedinātu – ne reizi nepametot pašai sevi.

04/09/2025
03/09/2025
✨ Pietiek! Punkts, kas ceļ augšupKāpēc daži, nonākuši dzīves tumšākajā vietā, spēj atsperties un doties augšup, bet citi...
02/09/2025

✨ Pietiek! Punkts, kas ceļ augšup

Kāpēc daži, nonākuši dzīves tumšākajā vietā, spēj atsperties un doties augšup, bet citi tur paliek iestrēguši?
Daži saka – viņi vēl nav sasnieguši pašu dibenu.

Bet patiesība ir cita: zemākā punkta nemaz nav.
Vienmēr var krist vēl dziļāk.
Vienmēr var būt vēl tumšāk.

Kas notiek patiesībā?
Tu sasniedz to vietu, kur dvēsele sāk kliegt:
“PIETIEK! VISS!”

Un tajā brīdī tu pieņem lēmumu.
Nevis tāpēc, ka esi nonācis absolūtā bezdibenī, bet tāpēc, ka beidzot esi gatavs piecelties.

Tā nav kapitulācija. Tā nav sakāve.
Tā ir tava augšupeja – viena lēmuma attālumā.
Tava lēmuma.

Kad, atkarībā no savas dvēseles jaudas, būsi sasniedzis to punktu, tad griezīsies atpakaļ - bet augšup!
Tāpēc izlem! Tagad!

Un tajā mirklī ceļš mainās.
Dvēsele pagriež stūri.
Un tu sāc kāpt – augšup, augšup, augšup.
Izlem!

❌ Es neizskaidrojos cilvēkiem, kuri runā aiz muguras(Un arī Tev nav tas jādara!)Ir cilvēki, kuri varētu vienkārši pajaut...
01/09/2025

❌ Es neizskaidrojos cilvēkiem, kuri runā aiz muguras

(Un arī Tev nav tas jādara!)

Ir cilvēki, kuri varētu vienkārši pajautāt.
Cieņpilni. Acīs. Pat, ja nesaprot, pat, ja nepiekrīt.

Un tad ir citi —
Tie, kas izvēlas čukstēt aiz muguras, piezvanīt “vienam cilvēkam”,
sarunāties ar agresoru, kurš spēlē upuri,
un pēc tam tēlot neitrālus vērotājus, kuri "jau neko ļaunu nedomāja".

Es vairs viņiem neko nepaskaidroju.

Man kādreiz šķita, ka man jāskaidrojas.
Ka, ja tikai izstāstīšu pietiekami precīzi, viņi sapratīs.
Ka varbūt viņi vienkārši nezin, kā bija patiesībā.

Tagad es zinu: viņi vienkārši negrib zināt.
Jo zināt nozīmētu izvēlēties pusi.
Un viņi izvēlējās klusēt, vai vēl ļaunāk – iemaisīt savu versiju mutē tam, kurš pats jau visu iznīcinājis.

Es nenolaižos šajā līmenī.

Es neiešu pakaļ cilvēkiem, kas mani aprunā, nevis uzrunā.
Es netērēšu vairs ne minūti sava laika, lai kādam “izskaidrotu, kāpēc es tā jūtos”.
Es nejūtos — es zinu.
Un tas ir pietiekami.

Kad cilvēki runā aiz muguras, viņi parāda, KUR viņi stāv.
Un es viņiem pateicos par godīgumu,
jo tagad man nav jātēlo tuvība ar tiem, kas mani nekad nav redzējuši.

Un es eju tālāk. Bez paskaidrojuma.
Ar galvu augšā, zobenu rokā un sevi blakus.

🌿
Šis nav uzbrukums.
Tas ir paziņojums.

Un ja šis raksts tevi uzrunā —
atceries: Tev arī nav jātaisnojas.
Tava patiesība nav jāpierāda. Tā vienkārši jādzīvo.

30/08/2025

🔥 Es šobrīd sēžu pelnos.
Visas savas iepriekšējās dzīves pelnos.
Sabrucis ir viss, kam ticēju, uz ko cerēju, ko vēlējos.

Bet es netaisos palikt tajos pelnos.
Es vēl elpoju. Tātad celšos.
Un mani nekad vairs nepiespiedīs padoties.

Watch me.

🔥 BRĪVĪBA PRASA DROSMI. Every. Fu***ng. Day.Brīvība nav dāvana.Tā nav pienākums.Un tā noteikti nav ērta.Brīvība ir izvēl...
30/08/2025

🔥 BRĪVĪBA PRASA DROSMI. Every. Fu***ng. Day.

Brīvība nav dāvana.
Tā nav pienākums.
Un tā noteikti nav ērta.
Brīvība ir izvēle.
Un tā prasa tavu ādu, ne tavu sapni.
Katru dienu, kad tu celies —
nevis ar smaidu, bet ar smagumu krūtīs —
un tomēr dari, kas tev svarīgs, nevis kas vieglāks —
tā ir brīvība.

Katru reizi, kad saki “nē” attiecībām, kas tevi plēš,
nevis tāpēc, ka vairs nesāp,
bet tāpēc, ka vairs sevi nepārdosi —
tā ir brīvība.
Katru reizi, kad nesavāc sevi, bet paliec godīga,
pat ja sabrūc —
tu esi brīvībā.

Brīvība nav balva par pareizu uzvedību.
Tā ir dzīvesveids, kas katru dienu atņem tavas atkarības.
Atkarību no vajadzības piekrist.
Atkarību no garantijām.
Atkarību no citu viedokļiem.
Atkarību no “viss būs labi”.
Jo dažreiz nebūs labi.
Bet tu būsi pati.

Brīvība ir staigāt pa pelniem basām kājām —
un vēl izvēlēties dejot.
Brīvība prasa drosmi
every. fu***ng. day.
Un es to daru.
Un tu arī vari!

Vismīlošākās sievietes reizēm jānodedzina visvairāk,lai viņas beidzot saprastu,ka viņu mīlestība nav domāta zārkiem ar d...
29/08/2025

Vismīlošākās sievietes reizēm jānodedzina visvairāk,
lai viņas beidzot saprastu,
ka viņu mīlestība nav domāta zārkiem ar dzīvu vāku.

Jo nekas mazāks mani nesalauztu pietiekami, lai es beidzot sāktu dzīvot.

Address

Vitolini

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Augu un masāžu terapija - Gunta Putene posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Augu un masāžu terapija - Gunta Putene:

Share

Share on Facebook Share on Twitter Share on LinkedIn
Share on Pinterest Share on Reddit Share via Email
Share on WhatsApp Share on Instagram Share on Telegram